Almas 42. nodaļa, 1. daļa

„Pilnīgs, taisns Dievs, un arī žēlīgs Dievs”

Dzīvojot kritušajā pasaulē un esot ar mūsu ierobežoto mirstīgās dzīves perspektīvu, var būt grūti saprast mūsu Debesu Tēva un Viņa ieceres pilnīgo un nevainojamo būtību. Koriantonam arī bija grūti saprast Dieva taisnīguma un žēlastības realitāti. Alma palīdzēja viņam paplašināt skatījumu par mūsu mīlošo Debesu Tēvu un Viņa ieceri attiecībā uz mums. Šī nodarbība ir paredzēta, lai palīdzētu tev labāk izprast Debesu Tēva kā taisnīgas un žēlsirdīgas būtnes dabu.

Lūdziet par saviem audzēkņiem. Lai stiprinātu savu mīlestību pret audzēkņiem, lūdziet par viņiem. Tāpat kā Glābējs personīgi lūdza par Pēteri (skat. Lūkas 22:32), lūdziet Debesu Tēvu par katru no audzēkņiem pēc vārda. Lūdziet Viņa palīdzību jums labāk izprast savu audzēkņu vajadzības un veidus, kā viņiem palīdzēt.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus aprunāties ar kādu ģimenes locekli vai draugu par dažādajām domām, kādas cilvēkiem ir par Dieva raksturu.

Idejas mācību uzdevumiem

Nodarbības ievadā sadaliet audzēkņus pa pāriem. Katram pāra dalībniekam nozīmējiet vienu no šiem situāciju aprakstiem. Aiciniet abus izlasīt viņu situāciju aprakstus un pēc tam pārrunāt, kas varētu būt nepatiess Gunta un Elzas pieņēmumos.

Dieva taisnīgums un žēlastība

Izlasi šos situāciju aprakstus:

• Guntis izvēlas pārkāpt Dieva baušļus. Sākumā viņš izjuta nelielu vainas sajūtu, taču nolēma: ja Debesu Tēvs tik ļoti mīl Savus bērnus, Viņš nesodīs Gunti par viņa grēkiem.

• Elza ir izmisumā pēc tam, kad bija nožēlojusi izdarīto grēku, un, jūtoties, ka ir saņēmusi piedošanu, pieļāva to no jauna. Viņa tic, ka viņai nav cerības, jo uzskata, ka ir melojusi Dievam par savu grēku nožēlu.

Daudzi pārprot Debesu Tēva un Jēzus Kristus mīlošo un nevainojamo taisnīguma un žēlastības līdzsvaru. Mācoties šodienas nodarbībā, pārdomā, kā tu tiec svētīts Dieva taisnīguma un žēlastības dēļ.

Alma palīdzēja Koriantonam saprast Dieva ieceri

Aiciniet audzēkņus pārskatīt Koriantona bažas, kas aprakstītas Almas 40.–41. nodaļā. Ja viņi neatceras, norādiet viņiem uz Almas 40:1, 41:1. Jūs varat uzrakstīt audzēkņu nosauktās Koriantona bažas uz tāfeles.

Turpinot sniegt padomus Koriantonam, Alma saprata, ka viņa dēls ir satraukts par Dievu un Viņa ieceri.

Izlasi Almas 42:1 un atrodi Koriantona bažas.

Pievienojiet šīs bažas uz tāfeles esošajam sarakstam. Zem šīm bažām jūs varat pierakstīt audzēkņu atbildes uz šiem jautājumiem.

• Kādi pieņēmumi varētu likt kādam domāt, ka tas ir negodīgi, ka Dievs soda grēciniekus?

• Kādās briesmās varam nonākt šādu pārpratumu dēļ?

• Vai tu mūsdienās pamani līdzīgus pārpratumus?

Šī var būt laba iespēja audzēkņiem dalīties tajā, ko viņi ir iemācījušies, gatavojoties nodarbībai.

Alma centās palīdzēt Koriantonam, daloties ar viņu plašākā skatījumā par Dievu un Viņa ieceri. Viņš sāka, paskaidrojot, ka Ādama un Ievas Krišana Ēdenes dārzā radīja garīgo nāvi (atšķirtību no Dieva) un laicīgo nāvi (mirstīgā ķermeņa nāvi) (skat. Almas 42:2–8). Pēc tam viņš mācīja Koriantonam, kā Krišana ir saistīta ar Dieva taisnīgumu un žēlastību.

Izlasi Almas 42:9–12 un atrodi, kādas ir Krišanas sekas.

• Kādas Krišanas sekas tu atradi?

Audzēkņu atbildes uz iepriekšējo jautājumu var precizēt, ko viņi ir sapratuši, kā arī to, kāda palīdzība varētu būt vajadzīga dziļākai sapratnei. Palīdziet audzēkņiem saprast, ka Krišanas dēļ cilvēce kļuva „miesīga, jutekliska un velnišķīga” (Almas 42:10), un „atraidīta no Tā Kunga vaiga” (Almas 42:11). Mēs paši saviem spēkiem nespējam pārvarēt šo atšķirtību no Dieva.

Lai sagatavotu audzēkņus iemācīties vairāk par taisnīgumu un žēlastību nākamajā nodarbības daļā, aiciniet viņus vienā vai divos teikumos uzrakstīt savas definīcijas abiem vārdiem. Pēc tam izlasiet tālāk norādītās definīcijas un lieciet audzēkņiem salīdzināt savas definīcijas ar Evaņģēlija tēmu (Gospel Topics) definīcijām. Ļaujiet audzēkņiem uzdot jebkādus jautājumus, kas viņiem varētu rasties.

• Taisnīgums: „Svēto Rakstu izteiksmē taisnīgums ir nemainīgs likums, saskaņā ar kuru, katrai rīcībai ir noteiktas sekas. Pateicoties taisnīguma likumam, mēs saņemam svētības, ievērojot Dieva baušļus. Taisnīguma likums arī pieprasa, lai par katru mūsu izdarīto grēku būtu jāmaksā sods” (Gospel Topics [Evaņģēlija tēmas], „Justice” (Taisnīgums), topics.ChurchofJesusChrist.org).

• Žēlastība: „Žēlastība ir līdzjūtīga attieksme pret cilvēku, spēcīgāka par pelnīto, un tā ir iespējama caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu” (Gospel Topics [Evaņģēlija tēmas], „Mercy” (Žēlastība), topics.ChurchofJesusChrist.org).

Izlasi Almas 42:13–15, meklējot, ko Alma mācīja par Dievu un Viņa ieceri.

• Ko tu uzzināji par Dieva ieceri?

• Kādas patiesās mācības tu uzzini par Dievu, lasot šos pantus?

Papildus citām patiesajām mācībām, palīdziet audzēkņiem saprast, cik svarīgi ir zināt to, ka Dievs ir pilnīgs, taisnīgs un žēlīgs. Lai gan šajos pantos ir minētas svarīgas patiesās mācības par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un grēku nožēlošanas lomu, šīs tēmas tiks sīkāk pētītas nākamajā nodarbībā.

Dieva taisnīgums un žēlastība

Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja par Dieva taisnīgumu un žēlastību:

Taisnīgums ir būtiska Dieva rakstura iezīme. Mēs varam ticēt Dievam, jo Viņš ir pilnīgi uzticams. Svētie Raksti māca mums, ka „Dievs nestaigā pa līkumotām takām, nedz arī Viņš nogriežas pa labo roku, nedz pa kreiso, nedz arī Viņš atkāpjas no tā, ko Viņš ir sacījis, tādējādi Viņa takas ir taisnas un Viņa ceļš ir viens mūžīgs aplis” [Mācības un Derību 3:2], un „Dievs neuzlūko cilvēka vaigu” [Apustuļu darbi 10:34]. Mēs paļaujamies uz dievišķo īpašību — taisnīgumu —, lai varētu ticēt, paļauties un cerēt.

Taču, tā kā Dievs ir pilnīgi taisnīgs, ir dažas lietas, ko Viņš nespēj. Viņš nevar patvaļīgi dažus glābt, bet citus — izraidīt. Viņš „[nevar] raudzīties uz grēku pat ar vismazāko atlaidi” [Mācības un Derību 1:31]. Viņš nevar pieļaut, ka žēlastība laupa taisnību [skat. Almas 42:25].

Tas, ka Dievs ir iedibinājis žēlastības principu, ir neapšaubāms pierādījums Viņa taisnīgumam. Tā kā Viņš ir taisnīgs, Viņš iedibināja veidu, kā žēlastība var spēlēt savu neaizvietojamo lomu mūsu mūžīgā likteņa noteikšanā. (D. Tods Kristofersons, „Brīvi uz mūžiem, lai rīkotos paši” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2014. g. nov., 17. lpp.)

• Ko šī atziņa palīdz tev saprast par Dievu?

Aiciniet audzēkņus uzrakstīt savas atbildes uz šo jautājumu un pabeigt tālāk minētos apgalvojumus, pēc tam daloties atbildēs pārī, mazā grupā vai visiem kopīgi.

Iedomājies, ka tev ir draugs, kuram ir tādas pašas bažas kā Koriantonam. Viņš vai viņa jautā, kā tas var būt godīgi, ka Dievs soda grēciniekus.

• Ko tu varētu atbildēt savam draugam, lai palīdzētu viņam vai viņai saprast Dieva taisnīgumu un žēlastību? (Iekļauj pantus vai frāzes no Almas 42:9–15.)

Pabeidz šādus apgalvojumus:

• Dieva taisnīgums mani svētī, jo 

• Dieva žēlastība mani svētī, jo 

Apsveriet iespēju dalīties savā liecībā par Dieva taisnīgumu un žēlastību.

Komentāri un skaidrojumi

Kā citādi Dieva taisnīgums un žēlastība var būt mums par svētību?

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Apmierinājis taisnības prasības, Kristus tagad aizstāj taisnīgumu jeb, mēs varētu teikt, Viņš ir taisnīgums, tieši tāpat kā Viņš ir mīlestība [skat. 1. Jāņa 4:8]. Tāpat Viņš ir ne tikai pilnīgs, taisns Dievs, Viņš ir arī pilnīgs, žēlīgs Dievs [Almas 42:15; skat. arī Mosijas 15:8–9]. Tādējādi Glābējs padara visas lietas taisnīgas. Ikviena netaisnība mirstīgajā dzīvē ir īslaicīga, pat nāve, jo Viņš atjauno dzīvību. Ikviens aizvainojums, nespēja, nodevība vai pāridarījums beigās tiek atlīdzināts, pateicoties Viņa galīgajam taisnīgumam un žēlastībai. (D. Tods Kristofersons, „Jēzus Kristus Augšāmcelšanās” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2014. g. maijs, 112. lpp.)

Elders Gerits V. Gongs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Par laimi, mēs varam uzticēties Dieva pilnīgajam taisnīgumam un pilnīgajai žēlastībai, lai pilnīgi izvērtētu mūsu nodomus un rīcību. (Gerits V. Gongs, „Uzticieties no jauna!” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. nov., 99. lpp.)

Elders Ričards G. Skots (1928–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:

Taisnības prasības pret pārkāptu likumu var apmierināt caur žēlastību, ko var iegūt ar pastāvīgu grēku nožēlošanu un paklausību Dieva likumiem. Šāda grēku nožēlošana un paklausība ir absolūti nepieciešama, lai Izpirkšana varētu paveikt pilnīgu brīnumu jūsu dzīvē. Pestītājs var samaksāt jūsu personīgo rēķinu ar taisnību un dāvāt piedošanu, jums ejot pa grēku nožēlošanas žēlsirdīgo taku. Caur Izpirkšanu jūs varat dzīvot pasaulē, kur taisnība nodrošina, ka jūs saglabāsiet to, ko nopelnāt ar paklausību. Ar Viņa žēlastību jūs varat atrisināt pārkāpto likumu sekas. (Ričards G. Skots, „The Atonement Can Secure Your Peace and Happiness” (Izpirkšana var nodrošināt jūsu mieru un laimi), Liahona, 2006. g. nov., 42. lpp.)

Noskaties videoklipu „What Are Justice and Mercy?” (Kas ir taisnīgums un žēlastība?, 5:31).

Mācību papilduzdevumi

Debesu Tēva ieceres virsraksti

Vēl viens veids, kā palīdzēt audzēkņiem labāk izprast Dieva būtību, ir izpētīt Viņa ieceres nosaukumus. Lūdziet audzēkņiem izlasīt Almas 42. nodaļas 5., 8., 11. un 15. pantu un noteikt četrus veidus, kā Alma atsaucas uz Dieva ieceri. Mudiniet audzēkņus pasvītrot tos savos Svētajos Rakstos. Pajautājiet audzēkņiem, ko šie dažādie veidi, kā atsaukties uz Dieva ieceri, mums māca par Viņu un Viņa ieceri. Aiciniet audzēkņus pārdomāt situācijas, kad zināšanas par šiem dažādajiem ieceres nosaukumiem varētu palīdzēt cilvēkiem virzīties uz priekšu savā dzīvē ar cerību.

Kur vēl Mormona Grāmatā tiek mācīts par Dieva taisnīgumu un žēlastību?

Varētu būt noderīgi izmantot šīs mijnorādes, lai palīdzētu audzēkņiem labāk izprast Dieva taisnīgumu un žēlastību: 2. Nefija 9:17, 19; Jēkaba 4:10; Mosijas 5:15; Almas 34:15–16, 41:14.

Starpnieks

Videoklips „The Mediator” (Starpnieks, 10:44) var būt labs palīgmateriāls, ko parādīt šīs vai nākamās nodarbības laikā. Ieteikums, kā izmantot videoklipu, ir iekļauts nākamās nodarbības sadaļā Mācību papilduzdevumi.