ģimene pie tempļa

11. decembris

Vai es lieku Dieva lietas pirmajā vietā savā dzīvē?

Hagaja gr.; Caharijas 1.–3., 7.–14. nod.

kopīgo pārrunu simbols

Kopīgās pārrunas

Vada kāds no kvoruma vai klases prezidija (10–20 minūtes)

Sanāksmes sākumā kopīgi atkārtojiet Jauno sieviešu lozungu vai Ārona priesterības kvorumu lozungu. Pēc tam vadiet diskusiju par glābšanas un paaugstināšanas darbu, izmantojot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem vai saviem personīgajiem jautājumiem (skat. General Handbook (Vispārējā rokasgrāmata), 10.2, 11.2, ChurchofJesusChrist.org). Izplānojiet to, kā rīkoties, balstoties uz apspriesto.

• Dzīvojiet pēc evaņģēlija. Ko bīskapība ir apspriedusi mūsu bīskapijas jauniešu padomes sanāksmēs? Ko mēs varētu darīt, balstoties uz apspriesto?

• Gādājiet par grūtībās nonākušajiem. Kā mēs varam kristīgi palīdzēt apkārtējiem, redzot kāda cilvēka vajadzības, bet nezinot, ko sacīt?

• Aiciniet visus pieņemt evaņģēliju. Kas no tā, ko mēs esam raduši Jēzus Kristus evaņģēlijā, mūs iepriecina? Kā mēs varam dalīties šajā priekā ar apkārtējiem?

• Apvienojiet ģimenes uz mūžību. Ko mēs darām, lai uzmeklētu informāciju par saviem priekštečiem, kam ir nepieciešami tempļa priekšraksti? Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu citiem uzmeklēt informāciju par viņu priekštečiem?

Nodarbības beigās, spriežot pēc situācijas, rīkojieties šādi:

• Lieciniet par pasniegtajiem principiem.

• Atgādiniet klases vai kvoruma locekļiem par sanāksmes laikā izstrādātajiem plāniem un izteiktajiem aicinājumiem.

teach the doctrine icon

Doktrīnas mācīšana

Vada pieaugušais vadītājs vai jaunietis (25–35 minūtes)

Garīgā sagatavošanās

Dzīvē ir papilnam svarīgu nodarbju. Taču, ja mēs nepiesargāsimies, tad savas aizņemtības dēļ varam aizmirst par patieso dzīves jēgu. Mēs zinām, ka Glābējam un Viņa evaņģēlijam vajadzētu būt mūsu augstākajai prioritātei, taču citas nodarbes var viegli novērst mūsu uzmanību. Varbūt tieši tādēļ Svētajos Rakstos mums tiek ieteikts: „[apsveriet] savu kāju soļus” (Salamana pam. 4:26); „palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos” (Hagaja 1:5) un „pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā” (2. korintiešiem 13:5).

Israēliešiem, kuri dzīvoja Hagaja laikos, bija nepieciešami šāda veida aicinājumi. Aizraujoties ar saviem vērtīgajiem centieniem — atjaunot Jeruzālemi —, viņi bija atlikuši Tā Kunga nama atjaunošanas darbus. Padomājiet par to, kā Tā Kunga brīdinājumi no Hagaja 1. nodaļas varētu tikt attiecināti uz mums mūsu dienās. Kā jūs iedvesmosiet savus apmācāmos izvērtēt savu apņemšanos — likt Dieva lietas pirmajā vietā savā dzīvē? Jūs varētu pārskatīt eldera Deila G. Renlanda vispārējās konferences vēstījumu „Nelokāma apņēmība — sekot Jēzum Kristum” (Liahona, 2019. g. nov., 22.–25. lpp.) vai prezidenta Ezras Tafta Bensona mācības no nodaļas „Augstākais bauslis — mīlēt To Kungu” (Baznīcas prezidentu mācības: Ezra Tafts Bensons (2014. g.), 37.–45. lpp.).

jauno sieviešu nodarbība

Mēs varam izvirzīt Dieva lietas par savu augstāko prioritāti.

Kopīga mācīšanās

Jūs varētu uzsākt diskusiju, uzrakstot uz tāfeles frāzes no Hagaja 1:6. Ko mēs varam mācīties no šiem salīdzinājumiem (sējam bagātīgi, bet ievācam trūcīgi; ēdam, bet nekad nejūtam sātu; pelnām algu, bet beram to caurā makā) par laika veltīšanu nevis tam, ko no mums vēlas Tas Kungs, bet gan citām lietām? Kaut arī Tas Kungs neprasa mums pievērsties tempļa celtniecībai, kam Viņš prasa mūs pievērsties? Kā mēs varam izvirzīt šīs lietas par savas dzīves augstāko prioritāti? Turpmāk minētie uzdevumi var palīdzēt jauniešiem izvērtēt savu apņemšanos — likt Dieva lietas pirmajā vietā savā dzīvē.

• Svētā Vakarēdiena pieņemšana ir lieliska iespēja, kā ik nedēļu izvērtēt savu apņemšanos — sekot Jēzum Kristum. Kā mēs varam izmantot Svētā Vakarēdiena brīdi tam, lai padomātu, vai mēs kļūstam līdzīgāki Glābējam? Varbūt jaunieši varētu pastāstīt, kā viņi to dara? Viņi varētu arī pierakstīt jautājumus, ko uzdot sev Svētā Vakarēdiena laikā. Aiciniet, lai, veidojot minēto sarakstu, viņi apdomā vienu vai vairākas rakstvietas, vēstījumus vai citus materiālus no sadaļas „Papildu materiāli”.

• Prezidents Dīters F. Uhtdorfs savā vispārējās konferences vēstījumā „Par to, kas ir pats būtiskākais” (Liahona, 2010. g. nov., 19.–22. lpp.) dalās kādā ieteikumā, kas varētu palīdzēt jauniešiem izvērtēt to, kā tiem līdz šim ir klājies savos ceļos (skat. Hagaja 1:5). Jūs varētu aicināt jauniešus (katru individuāli vai nelielās grupiņās) izlasīt pēdējās trīs sadaļas no viņa uzrunas (sākot ar sadaļu „Pamatprincipu spēks”) un uzmeklēt to, ko nozīmē savas dzīves pievēršana Glābējam. Viņi varētu pastāstīt par kādu lietu, ko viņi jūtas iedvesmoti darīt, lai stiprinātu savu apņemšanos — sekot Jēzum Kristum.

• Daudzi no mums ir aizņemti ar labām nodarbēm. Taču tās ne vienmēr ir pašas labākās nodarbes. Jūs varētu dalīties apgalvojumā no prezidenta Dalina H. Ouksa vispārējās konferences vēstījuma „Labs, labāks, vislabākais” (Liahona, 2007. g. nov., 104.–108. lpp.) pirmās sadaļas, kas var palīdzēt jauniešiem izprast šo principu. Jūs varētu arī aicināt, lai katrs no viņiem izveido sarakstu ar savām ikdienas aktivitātēm. Lūdziet tiem personīgi izvērtēt katru no savām aktivitātēm, nosakot, vai tā ir „laba”, „labāka” vai „vislabākā”. Kādi ir „vislabākās” aktivitātes kritēriji? Mudiniet jauniešus padalīties citam ar citu tajā, ko viņi ir mācījušies, veicot šo pašvērtējumu.

Rīkošanās ticībā

Mudiniet klases vai kvoruma locekļus apdomāt un pierakstīt, ko viņi darīs, lai rīkotos saskaņā ar šodien gūtajiem iespaidiem. Ja viņiem ir tāda vēlme, viņi varētu padalīties savās idejās. Aiciniet, lai viņi padomā par to, kā rīkošanās saskaņā ar gūtajiem iespaidiem stiprinās viņu attiecības ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.

Papildu materiāli

• Jozuas 24:14–15; Mateja 6:19–34, 22:36–40; Marka 10:17–22; 1. korintiešiem 11:23–28; 2. korintiešiem 13:5; Kolosiešiem 3:1–2 (mums vajadzētu likt Dieva lietas pirmajā vietā savā dzīvē).

• Skots D. Vaitings, „Kļūt līdzīgiem Viņam”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. nov., 12.–15. lpp.

• „Kad pazemīgi pieņemam”, Garīgās dziesmas, nr. 101.

Mācīšana pēc Glābēja parauga

„Lai aizkustinātu kāda sirdi, nav nepieciešams pārrunāt pilnīgi visu vienas nodarbības laikā, — bieži vien pietiek ar vienu vai diviem galvenajiem aspektiem.” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 7. lpp.)