Nāciet, sekojiet Man!
Mēneša ceturtās svētdienas sanāksmes


Mēneša ceturtās svētdienas sanāksmes

Katra mēneša ceturtajā svētdienā elderu kvorumos un Palīdzības biedrībās tiek apspriesta Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma izvēlētā tēma. Mēneša ceturtās svētdienas tēma tiks atjaunināta pēc katras vispārējās konferences. Līdz nākamajai vispārējai konferencei šī tēma būs „Kalpošana līdzcilvēkiem”. Vadītāji un skolotāji ik mēnesi var izvēlēties vadīt pārrunas par jebkuru no turpmāk minētajiem kalpošanas principiem.

Ko nozīmē kalpošana?

Ko kalpošana nozīmē jūsu bīskapijas vai draudzes locekļiem? Lai to noskaidrotu, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles vārdu Kalpošana, aicinot, lai sanāksmes dalībnieki pieraksta tam apkārt to, kas tiem saistās ar kalpošanu. Sanāksmes dalībnieki varētu uzmeklēt vārdus vai frāzes, ko pievienot šim sarakstam, pārskatot tādas rakstvietas kā, piemēram: Mateja 25:34–40; Lūkas 10:25–37; 2. Nefija 25:26; Mosijas 18:8–9; 3. Nefija 18:25 un Mācības un Derību 81:5. Ko mēs varam mācīties par kalpošanu no šiem pantiem? Jūs varētu aicināt, lai sanāksmes dalībnieki pastāsta par citu cilvēku kalpošanas piemēriem, ko tie ir pieredzējuši savā dzīvē. Kā mūsu kalpošana var palīdzēt apmierināt citu cilvēku garīgās un laicīgās vajadzības? Kā tā var palīdzēt citiem tuvoties Kristum?

Glābējs ir mūsu nevainojamais kalpošanas piemērs.

Lai iemācītos efektīvi kalpot, sanāksmes dalībnieki varētu dalīties Svēto Rakstu stāstos par to, kā kalpoja Glābējs. Vairākus piemērus var uzmeklēt Jāņa 4.–6. nod. un Marka 2:1–12. Viņi varētu pastāstīt, kas no šajos stāstos minētā tos ir iedvesmojis un kādus kalpošanas principus viņi no tiem ir mācījušies. Piemēram, kā Glābējs piemēroja Savu kalpošanu konkrētiem indivīdiem? Kā Viņš apmierināja cilvēku garīgās un laicīgās vajadzības? Nodarbības dalībnieki varētu pastāstīt, kā šos principus savā kalpošanā izmanto citi viņiem zināmie cilvēki.

Mēs kalpojam kristīgas mīlestības motivēti.

Lai izpētītu to, cik iedarbīga ir kristīgas mīlestības motivēta kalpošana, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles šādus teikumus, aicinot, lai nodarbības dalībnieki iesaka, kā aizpildīt tukšās vietas: Ja es patiesi mīlu cilvēkus, kuriem kalpoju, es … Ja es kalpoju citu iemeslu dēļ, es … Ko mēs varam darīt, lai pārliecinātos, ka mēs kalpojam citiem kristīgas mīlestības motivēti? Kā lai mēs vairojam kristīgu mīlestību pret tiem, kuriem esam norīkoti kalpot? (Skat. Moronija 7:45–48.) Varbūt nodarbības dalībnieki varētu minēt kristīgās mīlestības iedvesmotas kalpošanas piemērus?

Dievs vēlas, lai visi Viņa bērni tiktu aprūpēti un lai par tiem tiktu gādāts.

Prezidents Rasels M. Nelsons teic: „Tā Kunga patiesās un dzīvās Baznīcas raksturīgākā iezīme allaž būs organizēti, mērķtiecīgi vadīti pūliņi — kalpot individuāliem Dieva bērniem un viņu ģimenēm.” („Kalpošana ar Dieva spēku un pilnvarām”, Liahona, 2018. g. maijs, 69. lpp.) Kuri, saskaņā ar prezidenta Nelsona mācībām, ir daži no tiem „organizētajiem, mērķtiecīgi vadītajiem” pūliņiem, kā Baznīca palīdz mums pilnvērtīgāk gādāt par indivīdiem? Kādēļ šie pūliņi ir „Tā Kunga patiesās un dzīvās Baznīcas raksturīgākā iezīme”? (Dažas idejas var uzmeklēt Mosijas 18:21–22 un Moronija 6:4–6.) Kādas svētības esam saņēmuši mēs paši vai citi cilvēki, pateicoties tam, ka Baznīcas locekļi ir kalpojuši savos aicinājumos un norīkojumos?

Dvēseļu vērtība ir liela Dieva acīs.

Mosijas dēlu pieredze rāda — tas, kā mēs raugāmies uz citiem, ietekmē to, kā mēs tiem kalpojam. Jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles virsrakstus: Kā nefijieši raudzījās uz lamaniešiem un Kā Mosijas dēli raudzījās uz lamaniešiem. Pēc tam aiciniet, lai nodarbības dalībnieki pārskata Mosijas 28:1–3 un Almas 26:23–26, uzmeklējot vārdus vai frāzes, ko varētu pierakstīt zem minētajiem virsrakstiem. Spriežot pēc šī salīdzinājuma — kā tas, kā mēs raugāmies uz citiem, ietekmē to, kā mēs tiem kalpojam? Kā mēs varam iemācīties raudzīties uz citiem tā, kā uz tiem raugās Dievs? (Skat. M&D 18:10–16.)

Īsteni kalpotāji pievēršas līdzcilvēku vajadzībām.

Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem skaidrāk izprast to, cik vērtīgi ir kalpot citiem, pievēršoties viņu vajadzībām, jūs varētu salīdzināt kalpošanu ar dāvanu pasniegšanu un saņemšanu. Vai mēs jebkad esam saņēmuši kādu noderīgu dāvanu no kāda, kurš skaidri zināja, kas mums ir vajadzīgs vai ko mēs vēlamies? Kā kalpošana līdzinās pārdomātas dāvanas pasniegšanai? Jūs varētu parunāt par stāstiem no pēdējās vispārējās konferences, kuros parādās tas, kā cilvēki ir kalpojuši, atsaucoties citu vajadzībām (skat., piemēram, Džīnas B. Bingemas uzrunu „Kalposim tā, kā kalpo Glābējs”, Liahona, 2018. g. maijs). Nodarbības dalībnieki varētu dalīties vēl citos stāstos par šī principa piemērošanu.

Kā mēs varam izzināt citu cilvēku vajadzības? Aiciniet, lai katrs nodarbības dalībnieks pieraksta dažu cilvēku vārdus, kuriem viņš/viņa kalpo. Līdzās katram no šiem vārdiem viņi varētu pierakstīt atbildi uz jautājumu: „Kas šim cilvēkam ir nepieciešams, lai viņš varētu tuvoties Kristum?” Ja jums šķiet, ka tas būtu lietderīgi, mudiniet, lai nodarbības dalībnieki pieraksta arī priekšrakstus, kurus katram no šiem cilvēkiem būtu nepieciešams saņemt. Aiciniet, lai nodarbības dalībnieki turpina domāt par šo jautājumu, tiecoties pēc iedvesmas attiecībā uz līdzcilvēku vajadzību apmierināšanu.

Tas Kungs vēlas, lai mēs pieņemtu citu cilvēku kalpošanu.

Elders Roberts D. Heilzs ir teicis: „Evaņģēlija iecere prasa dot un saņemt. … Grūtībās nonākušie indivīdi bieži vien saka: „Es tikšu galā pats”, … „Es pats varu par sevi parūpēties”. Taču mēdz teikt, ka neviens nav tik bagāts, lai viņam nevajadzētu citu palīdzību, un neviens nav tik nabags, lai nespētu kaut kā palīdzēt saviem līdzcilvēkiem. Tieksmei — pārliecinoši prasīt citu palīdzību un laipni sniegt to citiem — vajadzētu kļūt par daļu no mūsu iedabas.” („We Can’t Do It Alone”, Ensign, 1975. g. nov., 91., 93. lpp.) Kādēļ mēs dažkārt vilcināmies pieņemt citu cilvēku palīdzību? Kā mūsu vēlme — pieņemt palīdzību — nāk par svētību tiem, kuri mums kalpo? Atvēliet nodarbības dalībniekiem brīdi pārdomām par to, kā tie varētu kļūt atvērtāki, pieņemot citu cilvēku kalpošanu. Kas 1. korintiešiem 12:13–21 ir teikts par to, kādēļ mēs esam cits citam nepieciešami?

Pastāv daudz veidu, kā mēs varam kalpot līdzcilvēkiem.

Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem padomāt par daudzajiem veidiem, kā mēs varam kalpot cits citam, jūs varētu aicināt, lai tie pārskata eldera Džefrija R. Holanda vēstījumu „Būt ar tiem un stiprināt tos” (Liahona, 2018. g. maijs, 101.–103. lpp.; skat. arī rakstus „Kalpošanas principi”, kas tiks publicēti turpmākajos žurnāla Liahona izdevumos). Nodarbības dalībnieki varētu sadalīties nelielās grupiņās, un katra no grupiņām varētu padomāt par vairākām situācijām, kurās kādam ir nepieciešama palīdzība. Pēc tam viņi varētu apspriesties par kalpošanas idejām attiecībā uz šajās situācijās minēto indivīdu garīgo un laicīgo vajadzību apmierināšanu. Lūdziet, lai katra grupiņa dalās savās idejās, padomājot arī par to, vai kāda no apspriestajām idejām varētu svētīt tos, kam tie kalpo.

Drukāt