28. oktobris – 3. novembris: „Es gribu, lai es varētu pārliecināt … visus … nožēlot grēkus”. Mormona 1.–6. nodaļa
„28. oktobris – 3. novembris: „Es gribu, lai es varētu pārliecināt … visus … nožēlot grēkus”. Mormona 1.–6. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: Mormona Grāmata 2024 (2023)
„28. oktobris – 3. novembris. Mormona 1.–6. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: 2024 (2023)
Attēls
Mormons raksta uz zelta plāksnēm
Mormon Abridging the Plates [Mormons saīsina uz plāksnēm esošos pierakstus], Toms Lavels
28. oktobris – 3. novembris: „Es gribu, lai es varētu pārliecināt … visus … nožēlot grēkus”
Mormons aiztaupīja mums „pilnu aprakstu” par drausmīgajām ļaundarību un asins izliešanas ainām, ko viņš bija redzējis, būdams starp nefijiešiem (Mormona 2:18; 5:8). Taču ar to, ko viņš pierakstīja Mormona 1.–6. nodaļā, pietiek, lai atgādinātu mums, cik zemu var krist ļaudis, kuri reiz bija taisnīgi. Ņemot vērā apkārt valdošās ļaundarības, neviens nevarētu vainot Mormonu par to, ka viņš jutās noguris un pat ieslīdzis mazdūšībā. Tomēr, lai ko viņš redzēja un pieredzēja, viņš nekad nezaudēja savu pārliecību par Dieva vareno žēlastību un to, ka tā ir iegūstama caur grēku nožēlošanu. Un, lai gan paša Mormona ļaudis noraidīja viņa lūdzošos aicinājumus un nenožēloja grēkus, viņš zināja, ka viņam ir jāpārliecina daudz lielāka auditorija. „Lūk,” viņš paziņoja, „es rakstu visiem zemes galiem.” Citiem vārdiem sakot, viņš rakstīja tev (skat. Mormona 3:17–20). Un viņa vēstījums tev mūsdienās ir tas pats vēstījums, kas būtu varējis glābt nefijiešus viņu dienās — Viņš aicina tevi „ticēt Jēzus Kristus evaņģēlijam …, nožēlot grēkus un sagatavoties stāties Kristus soģa krēsla priekšā” (Mormona 3:21–22).
Skat. arī video „Mormon Preserves the Record to Bring the House of Israel to Christ” (Mormons saglabā pierakstu par Israēla nama vešanu pie Kristus), Evaņģēlija bibliotēka angļu valodā.
Es varu sekot Jēzum Kristum neatkarīgi no tā, ko dara citi cilvēki.
Laikā, kad Mormons bija tikai aptuveni 10 gadus vecs, viņš ievērojami atšķīrās no apkārtējiem cilvēkiem. Lasot Mormona 1.–6. nodaļu, pievērs uzmanību tam, kā Mormona ticība Jēzum Kristum padarīja viņu īpašu un deva viņam iespējas kalpot un svētīt citus cilvēkus. Tu varētu sākt ar šiem pantiem:
Mormona 1:2–3, 13–17.Kādas atšķirības tu ievēroji starp Mormonu un viņa tautu? Kādas rakstura īpašības viņam piemita, kas palīdzēja viņam palikt garīgi stipram tik grūtā laikā?
Mormona 2:18–19.Kādus vārdus Mormons izmantoja, lai raksturotu pasauli, kurā viņš dzīvoja? Kā viņš saglabāja cerību, neskatoties uz apkārt notiekošo?
Mormona 3:12.Ko Mormons izjuta pret apkārtējiem cilvēkiem? Ko tu vari darīt, lai izjustu šāda veida mīlestību?
Kuri vēl panti Mormona 1.–6. nodaļā izceļ Mormona ticību Jēzum Kristum? Kādas iespējas viņam tika dotas, pateicoties tam, ka viņš izvēlējās palikt uzticīgs?
Tu varētu studēt prezidenta Tomasa S. Monsona vispārējās konferences vēstījumu „Esiet paraugs un gaisma!” (Liahona, 2015. g. nov., 86.–88. lpp.), meklējot iemeslus, kāpēc Jēzus Kristus sekotājiem ir svarīgi izcelties vai būt atšķirīgiem. Kā tu pabeigtu šādus teikumus? „ bija piemērs man, kad viņš [vai viņa] . Tas man palīdzēja rast vēlēšanos .”
Mormonam varēja šķist, ka viņa piemērs nerada pozitīvas pārmaiņas viņa tautā. Ja tev būtu iespēja parunāt ar Mormonu, ko tu viņam pastāstītu par to, kā viņa piemērs ir izmainījis tavu dzīvi?
Skat. arī Deivids A. Bednārs, „Quick to Observe”, Ensign, 2006. g. dec., 30.–36. lpp. vai Liahona, 2006. g. dec., 14.–20. lpp.; video „Something Different about Us: Example” (Ar ko mēs atšķiramies — piemērs), Evaņģēlija bibliotēka angļu valodā, Gospel Topics, „Living the Gospel of Jesus Christ”, Evaņģēlija bibliotēka angļu valodā.
Palīdzi citiem dalīties apgūtajā. Kad cilvēki dalās apgūtajā, viņi stiprina savu ticību un citu cilvēku ticību (skat. Mācības un Derību 88:122). Pamēģini pajautāt savai ģimenei vai klasei, kādas pieredzes viņiem ir bijušas, studējot Dieva vārdu.
Dievišķas skumjas vedina mani pie Kristus un pie nezūdošām pārmaiņām.
Redzot savu ļaužu skumjas, Mormons cerēja, ka tie nožēlos savus grēkus. Taču „viņu bēdas nebija grēku nožēlošanai” (Mormona 2:13) — tās bija nevis dievišķās skumjas, bet gan pasaulīgās skumjas. Lai saprastu atšķirību, tu varētu pierakstīt to, ko esi apguvis no Mormona 2:10–15, šādā tabulā:
„Viņi nesaprata, ka tas bija Tas Kungs, kas viņus bija pasargājis.”
Mormons ievēroja, ka nefijieši neatzina to, kā Tas Kungs viņus bija svētījis. Lasot Mormona 3:3, 9, tu varētu padomāt par to, cik lielā mērā tu atpazīsti Dieva ietekmi savā dzīvē. Kādas svētības tu saņem, atpazīstot Viņa ietekmi? Kādas sekas ir tam, ja tu to neatpazīsti? (Skat. Mormona 2:26; Mācības un Derību 59:21.)
Skat. arī Henrijs B. Airings, „Ak, atcerieties, atcerieties”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2007. g. nov., 66.–69. lpp.
Jēzus Kristus gaida ar atplestām rokām, lai mani pieņemtu.
Ja tu kādreiz jūties zaudējis drosmi attiecībā uz saviem grēkiem, Mormona apraksts par Glābēju, kurš stāv „ar atvērtām rokām, lai [tevi] pieņemtu”, varētu sniegt iedrošinājumu. Ko tu, lasot Mormona 5:8–24 un 6:16–22, vari uzzināt par Debesu Tēva un Jēzus sajūtām pret tevi pat tad, kad tu grēko? Kā tu esi sajutis, ka Kristus gaida tevi ar atplestām rokām? Ko tu tādējādi jūties iedvesmots darīt?
Tā kā Mormons bija diezgan jauns, kad viņš sāka ticēt Kristum, viņš var kalpot par iedvesmu bērniem. Tu varētu izlasīt Mormona 1:1–3, un bērni varētu ieklausīties, cik vecs bija Mormons, kad Amarons viņam noteica īpašu misiju. Vēl tu varētu palīdzēt viņiem uzmeklēt šajos pantos tās īpašības, kuras Amarons saskatīja Mormonā. Kā šīs īpašības palīdz mums sekot Jēzum Kristum?
Attēls
Mormons, būdams jauns zēns
Mormon, Age 10 [Mormons desmit gadu vecumā], Skots M. Snovs
Pateicoties tam, ka Mormons sekoja Jēzum Kristum, viņam tika dotas iespējas kalpot un svētīt citus cilvēkus. Tu varētu aicināt bērnus izlasīt vienu vai vairākas no šīm rakstvietām un palīdzēt viņiem dalīties tajā, ko viņi ir uzzinājuši par Mormonu: Mormona 1:1–3; 2:1, 23–24 un 3:1–3, 12, 20–22 (skat. arī „49. nodaļu: Mormons un Viņa mācības”, Mormona Grāmatas stāsti, 138.–142. lpp.). Kā viņš sekoja Jēzum Kristum? Kā viņa ticība Jēzum Kristum palīdzēja citiem vai svētīja citus? Kā mūsu ticība var palīdzēt mums pazīstamiem cilvēkiem?
Dievišķas skumjas vedina mani pie Kristus un pie nezūdošām pārmaiņām.
Tu varētu izveidot tabulu, kas līdzinās tai, kas dota sadaļā „Idejas mācībām mājās un Baznīcā”, lai palīdzētu bērniem saprast atšķirību starp pasaulīgajām un dievišķajām skumjām, lasot Mormona 2:8, 10–15. Viņi varētu pētīt Mormona 2:12, uzmeklējot iemeslus, kāpēc grēku nožēlošanai būtu jāliek mūsu sirdij „priecāties”. Kā mēs varam pārliecināties par to, ka skumjas, ko izjūtam par saviem grēkiem, vedina mūs meklēt Dieva palīdzību, lai mainītos?
Aicinot bērnus uzskaitīt (vai uzzīmēt), par ko viņi ir pateicīgi, — tādējādi tas var palīdzēt viņiem sajust pateicību par Dievu. Kad viņi būs izveidojuši sarakstu, tu varētu izlasīt Mormona 3:3, 9 un paskaidrot, ka Debesu Tēvs bija svētījis arī nefijiešus, taču viņi to neatpazina. Ko mēs varam darīt, lai parādītu to, ka esam pateicīgi Debesu Tēvam par savām svētībām?
Lai gan nefijieši bija ļauni, Mormons nekad nepārstāja viņus mīlēt. Palīdzi bērniem uzmeklēt Mormona 3:12 vārdus „mīlēju” un „mīlestībai”. Viņi varētu nodziedāt kopā kādu dziesmu par mīlestības izrādīšanu citiem, piemēram, „„Mīli visus!” Jēzus teic” (Bērnu dziesmu grāmata, 39. lpp.), parādot attēlus, kur redzami bērni no visas pasaules. Liecini par Dieva mīlestību pret visiem Viņa bērniem.
Lai smeltos papildu idejas, aplūko šī mēneša žurnāla Draugs izdevumu.
Attēls
zelta plāksnes
Mormona Grāmata tika sarakstīta, „lai jūs varētu ticēt Jēzus Kristus evaņģēlijam” (Mormona 3:21).