„2.–8. jūnijs. „Dedzīgi jānododas labai lietai”: Mācības un Derību 58.–59. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: Mācība un Derības 2025 (2025. g.)
„Mācības un Derību 58.–59. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: 2025
Independence, Missouri, 1831 [Independence Misūri štatā, 1831. g.], Els Raundss
2.–8. jūnijs. „Dedzīgi jānododas labai lietai”
Mācības un Derību 58.–59. nod.
Kad Baznīcas elderi pirmo reizi ieraudzīja Ciānas pilsētas vietu Independencē, Misūri štatā, tas nebija tas, ko viņi bija gaidījuši. Daži bija domājuši, ka viņi atradīs plaukstošu, darbīgu kopienu, kur darbojas stipri svētie. Tā vietā viņi uzgāja mazapdzīvotu apmetni, kurā trūka tās civilizācijas, pie kā tie bija raduši, un kur, drīzāk, mājoja skarbi pierobežas kolonisti, nevis svētie. Izrādījās, ka Tas Kungs bija lūdzis ne tikai to, lai viņi ierastos Ciānā, — Viņš gribēja, lai viņi uzceltu Ciānu.
Ja mūsu gaidas neatbilst realitātei, mēs varam atsaukt atmiņā to, ko Tas Kungs teica svētajiem 1831. gadā: „Jūs nevarat ieraudzīt ar savām miesīgajām acīm šinī laikā jūsu Dieva nodomu … un godību, kas sekos pēc daudzām bēdām.” (Mācības un Derību 58:3.) Jā, dzīvē ir pa pilnam likstu, pat ļaunuma, taču mēs tik un tā varam īstenot „daudz taisnīguma; jo [mūsos] ir spēks” (27.–28. pants).
Skat. arī Svētie, 1:127–133.
Idejas mācībām mājās un baznīcā
Mācības un Derību 58:1–5; 59:23
„Pēc daudzām bēdām nāk svētības.”
Svētie cerēja, ka viņu dzīves laikā Džeksonas apgabals pieredzēs uzplaukumu, kļūstot par Ciānu — vietu, kur visi svētie varēs sapulcēties. Taču viņu laikā Džeksonas apgabalā bija pa pilnam likstu. Jau pēc dažiem gadiem viņi bija spiesti šo vietu pamest, lai „gaidītu īsu brīdi uz Ciānas pestīšanu” (Mācības un Derību 105:9).
Ko tu vari mācīties par likstām un grūtībām no Tā Kunga vārdiem Mācības un Derību 58:1–5? Kādēļ, tavuprāt, dažas svētības tiek saņemtas tikai pēc tam, kad tiek pieredzētas likstas? Kādas svētības tu esi saņēmis, pārciešot likstas?
Kas no tā, ko tu vari mācīties no Mācības un Derību 59:23, dāvā tev cerību?
Es varu „[īstenot] daudz taisnīguma” pats pēc „savas brīvas gribas”.
Studējot šos pantus, tu varētu pierakstīt daļu no nodarbēm, kam esi „dedzīgi [nodevies]”. Vai tās visas ir „laba[s] lieta[s]”? Tu varētu paprātot, ko tu varētu darīt, lai „[īstenotu] daudz taisnīguma”, un izvirzīt atbilstošus mērķus.
Kādēļ Tas Kungs, tavuprāt, vēlas, lai tu „daudz [ko darītu pats] pēc savas brīvas gribas”? Kas notiktu, ja tu „visās lietās [tiktu] piespiest[s]”? Kā 2. Nefija 2:27 palīdz tev izprast šo principu?
Skat. arī Deila G. Renlanda vispārējās konferences runu „Izvēlieties šodien”, Liahona, 2018. g. nov., 104.–106. lpp.
Kad es nožēloju grēkus, Tas Kungs man piedod.
Kaut arī Tā Kunga apsolījums Mācības un Derību 58:42 — pilnībā piedot tiem, kuri nožēlo grēkus, — ir iedvesmojošs, tas raisa arī zināmus jautājumus: „Ko nozīmē grēku nožēlošana? Kā es varu saprast, ka esmu nožēlojis grēkus?” Par laimi, Tas Kungs turpina, sakot: „To jūs varat zināt … .” (43. pants.)
Lūk, daži papildu jautājumi, kas dažkārt rodas par grēku nožēlošanu. Ko Gars jums māca, studējot turpmāk norādītos, ieteicamos materiālus?
Kā atzīšanās savos grēkos palīdz man tos nožēlot? Skat. Psalmi 32:1–5; Salamana pam. 28:13; Mosijas 27:34–37; Almas 39:12–13.
Es cenšos atmest savus grēkus, taču turpinu pieļaut kļūdas. Vai mana grēku nožēlošana joprojām ir spēkā? Skat. Bredlija R. Vilkoksa vispārējās konferences runu „Būt cienīgam nenozīmē būt nevainojamam”, Liahona, 2021. g. nov., 61.–67. lpp.; video „Daily Restoration” (Dienišķā atjaunotne), Evaņģēlija bibliotēka.
Daily Restoration
Kā es varu būt pārliecināts, ka Glābējs ir man piedevis? Skat. Teda R. Kalistera vispārējās konferences runu „Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana”, Liahona, 2019. g. maijs, 85.–87. lpp., it īpaši sadaļu „2. Grēks”.
Vairāk atziņu par grēku nožēlošanu tu vari atrast sadaļā „Jautājumi un atbildes” no brošūras Jauniešu spēkam — ceļvedis izvēļu veikšanai (8.–9. lpp.).
Skat. arī šķirkli „Repentance” no „Topics and Questions” (Tēmas un jautājumi), Evaņģēlija bibliotēka.
Kas bija Pollija Naita?
Pollija Naita ar savu vīru Džozefu Naitu, vecāko, bija vieni no pirmajiem, kuri noticēja Džozefa Smita pravieša aicinājumam. Pollija un Džozefs sniedza ļoti būtisku atbalstu pravietim Mormona Grāmatas tulkošanas darbā. Naitu ģimene pameta Kolesvilu Ņujorkas štatā, lai pievienotos svētajiem Ohaio, un vēlāk viņiem tika pavēlēts pārcelties uz Džeksonas apgabalu Misūri štatā. Ceļojuma laikā Pollijas veselības stāvoklis sāka pasliktināties, taču viņa bija apņēmusies pirms savas nāves ieraudzīt Ciānu. Viņa aizgāja mūžībā tikai dažas dienas pēc ierašanās Misūri (skat. Svētie, 1:127–128, 132–133). Mācības un Derību 59. nodaļā ietvertās atklāsmes tika saņemtas viņas nāves dienā, un 1. un 2. pants varētu būt attiecināts tieši uz viņu.
Pavēles ir svētība.
Ko, pēc tavām domām, nozīmē — tikt kronētiem ar pavēlēm? (Skat. 4. pantu.) Padomā, kā Tas Kungs tevi svēta, kad centies paklausīt katrai no 5.–19. pantā minētajām pavēlēm.
Dalieties apgūtajā. Daudzos gadījumos garīgās atziņas, ko tu saņem, studējot Svētos Rakstus, var stiprināt tavas ģimenes, draugu un bīskapijas locekļu ticību. Dalies ar viņiem savā pieredzē, izjūtās un liecībā par Jēzu Kristu.
Sabats ir Tā Kunga diena.
Apsolot svētīt Ciānas svētos „ne jau tikai ar dažām pavēlēm [vien]”, Tas Kungs īpaši uzsvēra vienu no baušļiem — pavēli godāt Viņa „svēto dienu” (skat. Mācības un Derību 59:4, 9). Studējot Mācības un Derību 59:9–19, padomā par to, kādēļ bija tik būtiski, lai, cenšoties uzcelt Ciānu, svētie turētu godā sabata dienu. Ar ko tā ir nozīmīga tev?
Tu varētu paprātot arī par to, vai tu pavadi sabata dienu tā, kā Tas Kungs to ir iecerējis. Kā sabata dienas godāšana palīdz tev „turēt sevi, pasaules neaptraipītu”? (9. pants.) Ko tu vari darīt, lai „veltītu savas lūgšanas Visuaugstākajam”? (10. pants.)
Tu varētu būt ievērojis, ka, mācot par sabata dienas godāšanu, Tas Kungs izmanto tādus vārdus kā „priecāšanās”, „līksma sirds” un „laimīga sirds”. Kas padara sabatu par priekpilnu dienu tavā dzīvē? Kā tu paskaidrotu citiem, kādēļ tu esi izvēlējies godāt Tā Kunga dienu?
Ko tu vari mācīties par sabata dienas nolūku un svētībām no garīgās dziesmas „Svētu dziesmu dziedāsim” (Garīgās dziesmas, Nr. 85)?
Skat. arī 1. Mozus 2:2–3; Jesajas 58:13–14; Rasels M. Nelsons, „Sabats — svēta prieka diena” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 129.–132. lpp.
Vairāk ideju meklē šī mēneša žurnālu Liahona un Jauniešu spēkam izdevumos.
Idejas bērnu mācīšanai
Debesu Tēvs ir devis man spēku izvēlēties.
-
Kopīgi lasot Mācības un Derību 58:26–28, tev ar bērniem pavērsies iespēja — parunāt par to, ka Debesu Tēvs mums ir devis spēku izvēlēties darīt labu. Jūs varētu pastāstīt cits citam par dažādām izvēlēm, ko jūs esat veikuši, un to, kas tādējādi ir noticis. Varbūt bērni gribētu uzzīmēt to, ko viņi ir pieredzējuši?
-
Tu varētu vienā papīra lapas pusē uzrakstīt vārdu izvēle un otrā pusē uzrakstīt vārdu sekas, lai uzskatāmi parādītu, ka mūsu izvēles un to sekas ir nesaraujami saistītas. Varbūt bērni varētu uzskaitīt dažas izvēles un parunāt par to radītajām sekām? Pēc tam jūs varētu kopīgi izlasīt Mācības un Derību 58:27–28 un parunāt par izvēlēm, kuras pieņemot tiek „[īstenots] daudz taisnīguma” jeb kurām ir labas sekas. Kā Debesu Tēvs mūs „atalgo” jeb svētī, ja mēs cenšamies darīt labu? (28. pants.)
„Patei[cies] Tam Kungam, tavam Dievam, visās lietās.”
-
Tu varētu nolasīt šos pantus, kopā ar bērniem dodoties pastaigā vai aplūkojot dabas ainavu attēlus, pievērsdami uzmanību tam, kas labpatīk jūsu acij un iepriecina jūsu sirdi (skat. 18. pantu). Tu varētu arī uzmeklēt kaut ko līdzīgu tādā dziesmā kā, piemēram, „Debesu Tēvs mani mīl” (Bērnu dziesmu grāmata, 16.–17. lpp.). Vai arī tu varētu aicināt bērnus uzzīmēt to, par ko viņi jūtas pateicīgi, un pastāstīt par saviem zīmējumiem. Kā mēs varam izrādīt savu pateicību par minētajām lietām?
Tas Kungs ir radījis daudz ko skaistu, lai dāvātu mums prieku.
Sabats ir Tā Kunga diena.
-
Ko mēs varam darīt, lai pielūgtu To Kungu un gūtu prieku svētdienās? Palīdzi bērniem atrast dažas idejas Mācības un Derību 59:9–12 un šīs nedēļas radošajā lappusītē. Varbūt viņi varētu uzmeklēt arī kādus attēlus vai priekšmetus, kas ataino to, ko mēs darām sabata dienā (piemēram, šajā izklāstā ietvertos Svētā Vakarēdiena attēlus)? Kā tas palīdz mums justies tuvākiem Debesu Tēvam un Jēzum Kristum?
Papildu idejas skat. šī mēneša žurnāla Draugs izdevumā.
Mārtijas Meidžoras ilustrācija