„9.–15. jūnijs. „Es vienmēr esmu ar uzticīgajiem”: Mācības un Derību 60.–63. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: Mācība un Derības 2025 (2025. g.)
„Mācības un Derību 60.–63. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: 2025
9.–15. jūnijs. „Es vienmēr esmu ar uzticīgajiem”
Mācības un Derību 60.–63. nod.
1831. gada augusta sākumā Džozefs Smits un citi Baznīcas elderi gatavojās atgriezties Kērtlandē pēc neilga „Ciānas zemes” apciemojuma (Mācības un Derību 59:3). Tas Kungs bija gribējis, lai šī ceļojuma laikā viņi sludinātu evaņģēliju (skat. Mācības un Derību 52:10), un daži no viņiem to uzcītīgi darīja. Taču citi vilcinājās. „Viņi, bīstoties cilvēka,” Tas Kungs teica, „slēpj talantu, kuru Es tiem esmu devis.” (Mācības un Derību 60:2.) Daudzi no mums saprot, kā šie elderi jutās. Lai gan mēs esam iemīļojuši evaņģēliju, bailes un šaubas var atturēt mūs no dalīšanās tajā. Taču Tas Kungs ir žēlastīgs. Viņš „zina cilvēku vājības un [to, kā mums] palīdzēt” (Mācības un Derību 62:1). Starp šīm agrīno dienu misionāriem dotajām atklāsmēm pavīd mierinoši apsolījumi, kas var palīdzēt mums pārvarēt savas bailes un nepilnības: „Es varu padarīt jūs svētus.” „Visa miesa ir Manā rokā.” „Es vienmēr esmu ar uzticīgajiem.” Un „tas, kas ir uzticīgs un pastāv, uzvarēs pasauli”. (Mācības un Derību 60:7; 61:6; 62:9; 63:47.)
Idejas mācībām mājās un baznīcā
Mācības un Derību 60. nod.; 62. nod.
Es varu dalīties savā mīlestībā pret Jēzu Kristu un liecībā par Viņu.
Kā tava liecība par evaņģēliju līdzinās „talentam” jeb Dieva dotam dārgumam? Kādā ziņā mēs dažkārt slēpjam šo savu „talentu” jeb talantu? (Mācības un Derību 60:2; skat. arī Mateja 25:14–30.)
Kādus uzmundrinošus vēstījumus no Tā Kunga tu vari atrast 60. un 62. nodaļā? Kā šie vēstījumi vairo tavu pārliecību par dalīšanos evaņģēlijā? Prātojot par šiem jautājumiem, tu varētu nodziedāt dziesmu „Jau tagad gribu kalpot misijā” vai arī izlasīt tās vārdus (Bērnu dziesmu grāmata, 90. lpp.). Ko tu vari mācīties no šīs bērnu dziesmas par dalīšanos evaņģēlijā?
Skat. arī izlasi „Sharing the Gospel” Evaņģēlija bibliotēkā.
Mācības un Derību 60:2–4; 61:1–2, 20, 36–38; 62:1, 6
Svētie Raksti māca par Jēzu Kristu.
Dodot norādījumus misionāriem, Tas Kungs atklāja tiem būtiskas mācības par Sevi. Uzmeklē šīs patiesās mācības Mācības un Derību 60:2–4; 61:1–2, 20, 36–38; 62:1, 6. Kādos Svēto Rakstu stāstos parādās tavas uzietās Glābēja lomas un īpašības? (Skat., piemēram, Jāņa 8:1–11; Etera 2:14–15.)
Man vajadzētu pieņemt līdzsvarotus lēmumus — „atbilstoši saprātam un Gara norādījumiem”.
Lai gan Tas Kungs dod mums norādījumus par mūžīgajām un patiesajām mācībām un principiem, konkrētus lēmumus par to, kā rīkoties saskaņā ar šiem principiem, Viņš bieži atstāj mūsu pašu ziņā. Kā tu saredzi šī principa atainojumu Mācības un Derību 62. nodaļā? (Skat. arī Mācības un Derību 60:5; 61:22.) Kā šis princips ir īstenojies tavā dzīvē? Kālab mums ir lietderīgi pieņemt daļu no saviem lēmumiem, negaidot no Dieva konkrētus norādījumus?
Skat. arī Etera 2:18–25; Mācības un Derību 58:27–28.
Zīmes tiek dotas saskaņā ar cilvēka ticību un Dieva gribu.
Šī izklāsta beigās ir atainots brīnums, kas pamatīgi iespaidoja Ezru Būtu: Elzas Džonsones roka tika brīnumaini dziedināta. To redzot, Ezra dedzīgi vēlējās tikt kristīts. Taču jau pēc dažiem mēnešiem Ezra zaudēja ticību un sāka kritizēt pravieti. Kā tas varēja atgadīties, ņemot vērā viņa pieredzēto brīnumu?
Padomā par to, lasot Mācības un Derību 63:7–12. Ko tu no tā vari mācīties par zīmēm un ticību?
Skat. arī Mateja 16:1–4; Jāņa 12:37; Mormona 9:10–21; Etera 12:12, 18.
Es varu būt šķīsts savās domās un rīcībā.
Mācības un Derību 63:16 Glābējs atkārtoti apstiprināja to, ko bija mācījis Jaunajā Derībā, — Šķīstības likumam būtu jānosaka ne tikai tas, kā mēs rīkojamies, bet arī tas, kā mēs domājam (skat. Mateja 5:27–28). Lasot Mācības un Derību 63:16, pieraksti Glābēja izteiktos brīdinājumus par iekāres pilnām domām. Tu varētu paprātot arī par katra brīdinājuma pretstatu. Piemēram, ar kādiem vārdiem vai frāzēm varētu raksturot to, kas ir pretējs bailēm? Kādas vēl svētības ir iemantojamas, pateicoties šķīstām domām un rīcībai?
Daudzi cilvēki domā, ka Tā Kunga šķīstības standarts attiecībā uz domām un rīcību ir vecmodīgs vai pat pārlieku ierobežojošs. Kāda būtu mūsu dzīve, ja visi Dieva bērni censtos dzīvot saskaņā ar šo likumu? Atbildes uz šo jautājumu tu varētu meklēt eldera Deivida A. Bednāra vispārējās konferences vēstījumā „Mēs ticam, ka mums jābūt šķīstiem” (Liahona, 2013. g. maijs, 41.–44. lpp.) vai arī sadaļā „Jūsu ķermenis ir svēts” (Jauniešu spēkam — ceļvedis izvēļu veikšanai, 23.–26. lpp.). Kādus cerību iedvesošus vēstījumus tu esi uzgājis?
Pat tad, ja mums ir zināms par svētībām, kas ir iemantojamas, pateicoties šķīstām domām un rīcībai, tas nenozīmē, ka tas ir viegli. Tu varētu veltīt kādu laiku pārdomām par to, kas tavā gadījumā apgrūtina vai atvieglina Glābēja šķīstības standarta ievērošanu. Kādos ieteikumos tu varētu dalīties ar citiem par to, ko darīt, jūtot kārdinājumu — pievērsties necienīgām domām?
Skat. arī Mācības un Derību 121:45; šķirklis „Virtue” no „Topics and Questions” (Tēmas un jautājumi), Evaņģēlija bibliotēka; video „Standards: Sexual Purity and Modesty—True Confidence” (Standarti: Seksuālā šķīstība un piedienība — neviltota pašpārliecība), Evaņģēlija bibliotēka; AddressingPornography.ChurchofJesusChrist.org.
Pret svētām lietām vajadzētu izturēties ar godbijību.
Mācības un Derību 63:58–64 ietvertie principi neattiecas tikai uz Tā Kunga vārda veltu pieminēšanu. Kādas vēl svētas lietas nāk „no augšienes” jeb no Dieva? Ko, tavuprāt, nozīmē runāt par tām „uzmanīgi”?
Idejas bērnu mācīšanai
Mācības un Derību 60:4; 61:1–2, 36; 62:1
Svētie Raksti māca par Jēzu Kristu.
-
Varbūt tu varētu uzrakstīt uz mazām lapiņām dažus apgalvojumus par Glābēju, kas rodami Mācības un Derību 60.–62. nodaļā? Bērni varētu pieskaņot šos apgalvojumus attēliem ar Jēzu Viņa laicīgajā kalpošanā uz Zemes, kuros parādās minētās iezīmes (skat. Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, Nr. 34–61). Kā Viņš dara Sevi zināmu mums mūsu dienās?
Mācības un Derību 60:7; 61:1–2; 62:1
Ja es nožēlošu grēkus, Tas Kungs man piedos.
-
Kopā ar bērniem lasot Mācības un Derību 60:7, 61:2, palīdzi viņiem uzmeklēt vārdus, kas parādās abos pantos. Atgādini viņiem, ka šīs atklāsmes tika dotas Džozefam Smitam un citiem Baznīcas vadītājiem. Ko Tas Kungs vēlējās, lai viņi zinātu? Jūs varētu parunāt arī par to, ko Glābējs jūt pret mums, kad mēs pieļaujam kļūdas, un ko nozīmē grēku nožēlošana. Spriežot pēc Mācības un Derību 62:1, kā Jēzus var mums palīdzēt, kad mēs tiekam kārdināti?
Jēzus Kristus vēlas, lai es dalītos Viņa evaņģēlijā.
-
Tu varētu pavaicāt bērniem, ko viņi atbildētu, ja kāds viņiem jautātu, kas viņiem patīk Jēzū Kristū un Viņa Baznīcā. Viņi varētu gūt dažas idejas, kopīgi nodziedot kādu dziesmu par dalīšanos evaņģēlijā, piemēram, „Jau tagad gribu kalpot misijā” (Bērnu dziesmu grāmata, 90. lpp.). Pēc tam tu varētu izlasīt Mācības un Derību 62:3 un lūgt bērniem ieklausīties tajā, kas notiek, kad mēs dalāmies savā liecībā. Kā 9. pantā ietvertais solījums var mums palīdzēt, ja mēs šādos brīžos esam uztraukušies?
Es varu būt godbijīgs.
-
Lai uzsāktu sarunu par Mācības un Derību 63:64, jūs varētu kopā ar bērniem nodziedāt kādu dziesmu par godbijību, piemēram, „Es būšu godbijīgs” (Bērnu dziesmu grāmata, 12. lpp.). Pēc tam jūs varētu parunāt par dažādiem veidiem, kā izrādīt godbijību pret Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.
-
Tu varētu palīdzēt bērniem saprast to, kas ir godbijība, aprunājoties ar viņiem par kādu viņu skatījumā īpašu priekšmetu, piemēram, viņu mīļāko rotaļlietu, grāmatu vai sedziņu. Pajautā viņiem, kā viņi rūpējas par savām īpašajām lietām un sargā tās. Pēc tam jūs varētu kopīgi izlasīt Mācības un Derību 63:64. Kas ir īpašs vai svēts Debesu Tēva skatījumā? (Skat., piemēram, 61. pantu un šīs nedēļas radošo lappusīti.) Kā mums vajadzētu izturēties pret šīm lietām — gan ar saviem vārdiem, gan rīcību?