„Atjaunošanas balsis: Ciānas nometne”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: Mācība un Derības 2025 (2025. g.)
„Ciānas nometne”, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: 2025
Atjaunošanas balsis
Ciānas nometne
Tā kā Ciānas nometnes dalībniekiem neizdevās palīdzēt svētajiem atgūt savas zemes Džeksonas apgabalā, daudzi uzskatīja, ka viņi ir cietuši neveiksmi. Tomēr daudzi Ciānas nometnes dalībnieki, atskatoties uz savu pieredzi, saredzēja to, ka tādējādi Tas Kungs ir piepildījis augstāku mērķi viņu dzīvē un Viņa valstībā. Lūk, dažas no viņu liecībām.
Džozefs Smits
Vairāk nekā 40 gadu pēc Ciānas nometnes Džozefs Jangs, kurš bija šīs nometnes dalībnieks, ziņoja, ka Džozefs Smits ir izteicies šādi:
„Brāļi, daži no jums dusmojas uz mani, jo jūs necīnījāties Misūri; taču es apliecinu — Dievs nevēlējās, lai jūs cīnītos. Viņš nebūtu varējis organizēt Savu valstību ar divpadsmit vīriem, kuri atvērtu evaņģēlija durvis pasaules tautām, un ar septiņdesmit vīriem, kuri darbotos to vadībā, lai sekotu to ceļos, ja vien Viņš nebūtu izraudzījies šos vīrus no to vidus, kuri ir ziedojuši savu dzīvi un kuri ir nesuši tikpat lielu upuri, kā Ābrahāms.
Tagad Tam Kungam ir Divpadsmit apustuļi un Septiņdesmitie, un tiks aicināti vēl citi Septiņdesmito kvorumi, kuriem līdzīgi būs jāuzupurējas, un visi tie, kas vēl nav uzupurējušies un ziedojušies, to paveiks turpmāk.”
Brigams Jangs
„Kad mēs ieradāmies Misūri, Tas Kungs uzrunāja savu kalpu Džozefu un teica: „Es esmu pieņēmis jūsu upuri,” un mums bija tā privilēģija griezties atpakaļ. Kad es atgriezos, daudzi draugi man jautāja, kāpēc vajadzēja atraut cilvēkus no darba, lai dotos uz Misūri, un pēc tam atgriezties, tā arī neko uzskatāmi nepaveicot. „Kam no tā visa kāds labums?” viņi jautāja. „Ja Tas Kungs to pavēlēja paveikt, tad kāds bija Viņa mērķis?” … Es pavēstīju šiem brāļiem, ka es saņēmu bagātīgu atalgojumu — ar lielu uzviju — patiesi, es saņēmu ļoti daudz zināšanu, ceļodams kopā ar pravieti.”
Vilfords Vudrafs
„Es biju Ciānas nometnē kopā ar Dieva pravieti. Es redzēju, kā Dievs strādā ar viņu. Es redzēju, ka Dieva spēks bija ar viņu. Es redzēju, ka viņš ir pravietis. Tas, kas viņam tika atklāts ar Dieva spēku šajā misijā, bija ļoti vērtīgs man un visiem, kas saņēma viņa norādījumus.”
„Kad Ciānas nometnes dalībnieki tika aicināti, daudzi no mums nekad nebija cits citu redzējuši, mēs bijām svešinieki cits citam, un daudzi nekad nebija redzējuši pravieti. Mēs bijām izkaisīti pa visu valsti — kā graudi, kas izsijāti sietā. Mēs bijām jauni vīrieši un tikām aicināti šajās agrīnajās dienās doties ceļā un atpestīt Ciānu, — un to, kas mums paveicams, mums bija jāpaveic vienīgi ar ticību. Mēs sapulcējāmies no vairākiem štatiem Kērtlandē un devāmies pestīt Ciānu, tiecoties izpildīt mums doto Dieva pavēli. Dievs pieņēma mūsu pūliņus, tāpat kā viņš pieņēma Ābrahāma pūliņus. Mēs paveicām daudz, lai gan atkritēji un neticīgie bieži vien uzdeva šo jautājumu: „Ko jūs esat paveikuši?” Mēs ieguvām pieredzi, kuru mēs nebūtu varējuši gūt nekā citādi. Mums bija privilēģija būt kopā ar pravieti, un mums bija privilēģija ceļot tūkstošiem kilometru kopā ar viņu un redzēt, kā ar viņu darbojas Dieva Gars, kā arī viņam dotās Jēzus Kristus atklāsmes un šo atklāsmju īstenošanos. Un viņš sapulcināja aptuveni divsimt elderus no visas tautas tajās agrīnajās dienās un izsūtīja mūs pa visu pasauli sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju. Ja es nebūtu devies uz Ciānas nometni, es šodien šeit neatrastos [Soltleiksitijā, kalpojot Divpadsmito kvorumā]. … Pateicoties tam, ka turp devāmies, mums nekavējoties tika dota iespēja sludināt evaņģēliju, un Tas Kungs pieņēma mūsu pūliņus. Un visos mūsu pūliņos un vajāšanu brīžos, mūsu dzīvībām bieži tiekot apdraudētām, mums bija jāpūlas un jādzīvo ar ticību.”
„Šī pieredze, ko [mēs] guvām, ceļojot Ciānas nometnē, bija vērtīgāka par zeltu.”