„13.–19. jūlijs. Almas 32.–35. nod.: Iedēstiet šo vārdu savās sirdīs”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Mormona Grāmata 2020 (2020. g.)
„13.–19. jūlijs. Almas 32.–35. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2020
13.–19. jūlijs
Almas 32.–35. nod.
Iedēstiet šo vārdu savās sirdīs
Studējot Almas 32.–35. nodaļu, pierakstiet savus garīgos iespaidus. Ko jūs jūtaties iedvesmoti darīt, pateicoties apgūtajam?
Pierakstiet gūtos iespaidus
Zoramiešu lūgšana bija pašcentrēts, ierasts uzdevums, kas tika veikts tikai reizi nedēļā. Lūdzot cilvēks stāvēja tur, kur visi viņu varēja redzēt, un atkārtoja tukšus un pašapmierinājuma pilnus vārdus. Šķiet vēl sliktāk bija tas, ka zoramiešiem trūka ticības Jēzum Kristum, tie pat noliedza Viņa pastāvēšanu un vajāja trūcīgos (skat. Almas 31:9–25). Turpretī Alma un Amuleks droši mācīja, ka lūgšana vairāk saistās ar to, kas notiek mūsu sirdīs, nevis uz publiska paaugstinājuma. Un, ja mūsu lūgšanas nevedina uz līdzjūtību pret tiem, kuri ir nonākuši grūtībās, tās ir „veltas un nedod … neko” (Almas 34:28). Pats būtiskākais ir tas, ka lūgšana kalpo par ticības izpausmi Jēzum Kristum, kurš piedāvā mums pestīšanu caur Savu bezgalīgo un mūžīgo upuri (skat. Almas 34:10). Alma skaidroja, ka šāda ticība rodas caur pazemību un vēlmi ticēt (skat. Almas 32:27). Tā veidojas pakāpeniski, gluži kā koks, kam ir nepieciešama pastāvīga kopšana. Lasot Almas 32.–35. nodaļu, jūs varētu padomāt par savu personīgo ticību un lūgšanām. Vai jūs kādreiz esat sajutuši, ka tajās iezogas zoramiešiem līdzīga attieksme? Kā jūs stiprināsiet savu ticību Jēzum Kristum, lai tā kļūtu par „[koku], kas ieaugs mūžīgajā dzīvībā”? (Almas 32:41.)
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Mēs varam izvēlēties būt pazemīgi.
Alma redzēja, ka trūcīgie zoramieši ir pazemīgi un „sagatavoti uzklausīt vārdu” (Almas 32:6). Lasot Almas 32:1–16, padomājiet par to, kā jūs gatavojaties uzklausīt Dieva vārdu.
Kāda pieredze ir palīdzējusi jums kļūt pazemīgākiem? Ko jūs esat darījuši, lai kļūtu vēl pazemīgāki? Šie panti var mācīt jums, kā pašiem izvēlēties, nevis tikt piespiestiem kļūt pazemīgākiem. Piemēram, kā nabadzība „attiecībā uz pasaules lietām” atšķiras no tā, ka cilvēki ir „nabagi sirdīs”? (3. pants.) Ko nozīmē — pazemoties vārda dēļ? (Skat. 14. pantu.)
Skat. arī Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Pazemīgs, pazemība”.
Mēs īstenojam ticību Jēzum Kristum, iedēstot un kopjot savā sirdī Viņa vārdu.
Kādēļ, jūsuprāt, atbildot uz zoramiešu jautājumiem par pielūgšanu, Alma runāja par sēklas iedēstīšanu? Kas ir tā sēkla, par kuru runāja Alma? (Skat. Almas 32:28; 33:22–23.) Lasot Almas 32:17–43, pievērsiet uzmanību vārdiem un frāzēm, kas palīdz jums saprast, kā īstenot ticību Jēzum Kristum un Viņa vārdam. Ko jūs esat uzzinājuši par to, kas ir un kas nav ticība? Pēcāk, lasot 33.–34. nodaļu, uzmeklējiet atbildes uz zoramiešu jautājumu: „Kā [mums] ir jāiesēj tā sēkla?”(Almas 33:1.)
Te būs vēl viens ieteikums, kā studēt Almas 32.–34. nodaļu: uzzīmējiet dažādus sēklas dīgšanas un augšanas posmus. Pēc tam dodiet katram no šiem attēliem nosaukumu, izmantojot vārdus no Almas 32:28–43, kas palīdz jums saprast, kā iedēstīt un kopt savā sirdī Kristus vārdu.
Skat. arī Mateja 13:3–8, 18–23; Ebrejiem 11. nod.; Nīls L. Andersens, „Ticību nosaka nevis nejaušība, bet gan izvēle” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. nov., 65.–68. lpp.; „Ticība, ticēt”, Svēto Rakstu ceļvedis.
Mēs varam piesaukt Dievu lūgšanā jebkurā laikā un jebkurā vietā.
Almas un Amuleka padoms par pielūgšanu un lūgšanu tika dots, lai kliedētu zoramiešu starpā radušos pārpratumus (skat. Almas 31:13–23). Taču patiesie principi, ko viņi mācīja, var palīdzēt jebkuram no mums iegūt skaidrāku izpratni par lūgšanu un pielūgšanu. Varbūt jūs varētu uzskaitīt patiesos principus par lūgšanu, kurus jūs esat uzgājuši, lasot Almas 33:2–11 un 34:17–29? Līdzās šim sarakstam izveidojiet sarakstu ar nepareizajiem priekšstatiem par lūgšanu, ko šie principi atspēko (skat. Almas 31:12–23). Kā tas, ko jūs esat uzzinājuši, lasot šos pantus, iespaidos to, kā jūs lūgsiet un pielūgsiet Dievu?
Kas bija Zēnoss un Zēnoks?
Zēnoss un Zēnoks bija pravieši, kuri liecināja par Jēzu Kristu Vecās Derības laikos, taču Vecajā Derībā viņu mācības nav atrodamas. Nefijiešiem bija pieeja šo praviešu mācībām, jo tās bija iekļautas pierakstos uz misiņa plāksnēm, ko Nefijs ieguva no Lābana. Viņi tiek pieminēti arī 1. Nefija 19:10–12; Jēkaba gr. 5:1 un Helamana 8:19–20.
„Šī dzīve … ir laiks, lai sagatavotos satikt Dievu.”
Lasot Almas 34:30–41, padomājiet, kā jūs varētu „[pilnveidot] savu laiku šinī dzīvē” (33. pants). Kā grēku nožēlošana un pacietība var palīdzēt jums sagatavoties satikt Dievu? Vai jums būtu jāveic kādas izmaiņas, ko jūs esat atlikuši uz vēlāku laiku? Neaizmirstiet rīkoties saskaņā ar visiem garīgajiem iespaidiem, ko esat guvuši.
Skat. arī Almas 12:24; Lerijs R. Lorencs, „Kā man vēl trūkst?” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. nov., 33.–35. lpp.
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem
Kad jūs kopā ar ģimeni lasīsiet Svētos Rakstus, Gars var palīdzēt jums saprast, kurus principus būtu nepieciešams uzsvērt un pārrunāt, atsaucoties savas ģimenes vajadzībām. Te ir apkopotas dažas idejas.
Almas 32:9–11; 33:2–11; 34:38–39
Kā būtu, ja mums būtu ļauts pielūgt un lūgt Dievu tikai svētdienās? Kopīgi lasot šos pantus, ģimenes locekļi varētu apspriesties par to, kā viņi var pielūgt katru dienu un kālab viņi jūtas par to pateicīgi.
Almas 32:28–43
Šim nodarbības izklāstam ir pievienots attēls ar koku. Jūs varētu izmantot to, lai ilustrētu šajos pantos ietvertos Almas vārdus. Vai arī jūsu ģimene varētu doties pastaigā, lai uzmeklētu augus dažādos attīstības posmos, izlasot tos pantus no Almas 32. nodaļas, kur mūsu ticība tiek salīdzināta ar augošu koku. Varbūt katrs no ģimenes locekļiem varētu iestādīt kādu sēklu, pārrunājot to, kas mums ir jādara, lai palīdzētu tai augt? Turpmāko nedēļu gaitā jūs varētu atgādināt cits citam par nepieciešamību pastāvīgi stiprināt savu liecību par Jēzu Kristu, apraugot iedēstītās sēklas.
Almas 33:2–11; 34:17–29
Kas no šajos pantos teiktā norāda uz to, kā mēs varam pilnveidot savas individuālās un ģimenes lūgšanas?
Almas 34:31
Kāda pieredze ir apliecinājusi mums, ka, nožēlojot grēkus, mēs „nekavējoties” varam baudīt pestīšanas ieceres svētības?
Almas 34:33–35
Vai jūsu ģimenes locekļi zina, ko nozīmē darbu atlikšana uz vēlāku laiku? Varbūt kāds no jums varētu minēt kādu piemēru darbu atlikšanai un tās negatīvajām sekām? Ko tas nozīmē — „[atlikt] savu grēku nožēlošanas dienu”?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Pasniegšanas pilnveidošana
Zīmējiet attēlus. Jūs varētu aicināt, lai, mācoties no Svētajiem Rakstiem, ģimenes locekļi zīmē attēlus. Piemēram, studējot Almas 32. nodaļu, viņus varētu iepriecināt iespēja uzzīmēt to, kā sēkla izaug par koku.
„Dēļ jūsu uzcītības un jūsu ticības, un jūsu pacietības, kopjot vārdu, … lūk, ar laiku jūs plūksit tā augļus, kas ir paši dārgākie.” (Almas 32:42.)