„8.–14. marts. Mācības un Derību 23.–26. nod.: „Baznīcas stiprināšana””, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Mācība un Derības 2021 (2020. g.)
„8.–14. marts. Mācības un Derību 23.–26. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2021
8.–14. marts
Mācības un Derību 23.–26. nodaļa
„Baznīcas stiprināšana”
Lasot Mācības un Derību 23.–26. nodaļu, pierakstiet Svētā Gara dāvātos iespaidus. Kā jūs varētu piemērot šajās atklāsmēs minētos ieteikumus, lai stiprinātu gan savu personīgo māceklību, gan visu Baznīcu?
Pierakstiet gūtos iespaidus
Pēc Baznīcas organizēšanas svētie sastapās ar jaunu izaicinājumu — evaņģēlija izplatīšanu un to cilvēku stiprināšanu, kuri jau bija pievienojušies Baznīcai laikā, kad vajāšana turpināja kļūt arvien intensīvāka. Emma Smita pati personīgi pieredzēja šo pretestību. 1830. gada jūnijā Emma un Naitu ģimenes locekļi gribēja tikt kristīti. Taču Baznīcas ienaidnieki centās izjaukt šo svēto pieredzi. Pirmkārt, viņi sagrāva dambi, kas bija uzcelts, lai nodrošinātu pietiekami daudz ūdens kristību veikšanai. Un pat pēc tam, kad dambis bija atjaunots, vajātāji sapulcējās, lai izkliegtu draudus un izsmietu tos, kuri tika kristīti. Brīdī, kad Džozefs gatavojās konfirmēt jaunos Baznīcas locekļus, viņš tika arestēts par sabiedriskā miera traucēšanu, sludinot par Mormona Grāmatu. Nešķita, ka tas būtu daudzsološs sākums Tā Kunga nule atjaunotajai Baznīcai. Taču šajā nenoteiktības un nemieru laikā Tas Kungs sniedza vērtīgus padomus un teica uzmundrinošus vārdus, kas ir uzskatāmi par Viņa balsi visiem (skat. Mācības un Derību 25:16).
Skat. arī Saints, 1:89–90, 94–97.
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Mācības un Derību 23.–26. nod.
Es varu palīdzēt stiprināt Tā Kunga Baznīcu.
Lai gan ir pagājuši teju 200 gadi kopš atjaunotās Baznīcas organizēšanas, mums vēl joprojām ir nepieciešams stiprināt Baznīcu (skat. Mācības un Derību 23:3–5). Un tas nav tikai Džozefa Smita, Olivera Kauderija vai mūsu pašreizējo Baznīcas vadītāju darbs — tas ir mūsu visu darbs. Studējot Mācības un Derību 23.–26. nodaļu, padomājiet par to, ko Tas Kungs ieteica agrīno dienu Baznīcas locekļiem, lai palīdzētu tiem stiprināt Baznīcu. Kā jums šķiet, kā Tas Kungs vēlas, lai jūs iesaistītos šajos centienos?
Glābējs var izglābt mani no manām ciešanām.
Baznīcas vadīšana intensīvu vajāšanu laikā Džozefam Smitam noteikti šķita kā smags slogs. Pievērsiet uzmanību tam, kā Tas Kungs viņu iedrošina Mācības un Derību 24. nodaļā.
Ko dotās rakstvietas liecina jums par to, kā Glābējs var izglābt jūs no ciešanām?
Kā Jēzus Kristus ir izglābis jūs no ciešanām? Ko jūs varētu darīt, lai grūtos brīžos turpinātu vērsties pie Viņa pēc palīdzības?
Emma Smita ir „izredzēta kundze”.
Apprecoties ar Džozefu Smitu, Emma Heila, visdrīzāk, apzinājās, ka viņai nāksies kaut ko upurēt. Viņa bija rīkojusies pretēji sava tēva vēlmēm un iemainījusi salīdzinoši ērto dzīvi pret nedrošu nākotni. Viņa, iespējams, prātoja, ko Tas Kungs no viņas sagaida Atjaunošanas darba īstenošanā. Pievērsiet uzmanību atbildēm, ko Tas Kungs viņai sniedz Mācības un Derību 25. nodaļā. Pievērsiet uzmanību tam, ko Tas Kungs saka 16. pantā. Vai kaut ko no šajā nodaļā minētā, jūsuprāt, varētu uzskatīt par Viņa balsi jums?
Skat. arī „An Elect Lady” (Izredzēta kundze; video angļu val., ChurchofJesusChrist.org); „Thou Art an Elect Lady”, Revelations in Context, 33.–39. lpp.; Džoja D. Džounsa, „Īpaši svēts aicinājums” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2020. g. maijs, 15.–18. lpp.
Kas ir vispārējā vienprātība?
Kad Baznīcas locekļi pieņem aicinājumus vai tiek ordinēti priesterībā, mums ir iespēja oficiāli atbalstīt viņus, izrādot savu atbalstu ar paceltu roku. Publiskā atbalsta un piekrišanas izrādīšanu dēvē par vispārējās vienprātības principu. Prezidents Gordons B. Hinklijs ir mācījis: „Atbalstīšanas process nozīmē daudz vairāk par rituālu ar rokas pacelšanu. Tā ir apņemšanās aizstāvēt, atbalstīt un palīdzēt tiem, kuri ir tikuši izraudzīti.” (“This Work Is Concerned with People,” Ensign, May 1995, 51.)
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem
-
Mācības un Derību 23:6.Kālab Tas Kungs vēlas, lai mēs lūgtu „[savā] ģimenē un starp [saviem] draugiem, un visās vietās”? Ko par lūgšanas spēku māca dziesma „Mīloši vārdi” (Bērnu dziesmu grāmata, 102. lpp.) vai kāda cita dziesma par lūgšanu?
(Skat. arī 2. Nefija 32:8–9; 3. Nefija 28:18–23.)
-
Mācības un Derību 24:8.Vai jūsu ģimenes locekļiem būtu lietderīgi aprunāties par to, ko nozīmē — būt pacietīgiem ciešanās? Ja jums ir mazi bērniņi, viņiem varētu patikt, ja jūs atkārtotu eksperimentu, ko elders Dīters F. Uhtdorfs ir pieminējis savā vispārējās konferences runā „Turpiniet pacietībā” (Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 56. lpp.; skat. arī video mājaslapā ChurchofJesusChrist.org). Ko par pacietību māca Mācības un Derību 24:8? Kā Tas Kungs palīdz mums būt pacietīgiem mūsu ciešanās?
-
Mācības un Derību 25:11–12.Varbūt jūs varētu nodziedāt katra ģimenes locekļa mīļāko garīgo dziesmu vai kādu citu dziesmu un parunāt par to, kādēļ tā ir attiecīgā cilvēka „sirds dziesma”? Kādā ziņā šīs dziesmas līdzinās lūgšanai?
-
Mācības un Derību 26:2.Jums varētu būt lietderīgi uzmeklēt to, kas par vienprātību tiek rakstīts Svēto Rakstu ceļvedī (scriptures.ChurchofJesusChrist.org). Kā mēs varam parādīt, ka mēs atbalstām savus vadītājus?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Ieteicamā dziesma: „Lai līksmi un priecīgi dziedam mēs!”, Bērnu dziesmu grāmata, 124. lpp. (skat. „Idejas jūsu ģimenes Svēto Rakstu studiju pilnveidošanai”).
Atjaunošanas balsis
Emma Heila Smita
Tas, ko Tas Kungs teica Emmai Smitai Mācības un Derību 25. nodaļā, parāda, ko Viņš domāja par viņu un to ieguldījumu, ko viņa varēja sniegt Viņa darba īstenošanā. Bet kāda īsti bija Emma? Ko mēs zinām par viņas personību, attiecībām un prasmēm? Viens no veidiem, kā mēs varam iepazīt šo „izredzēto kundzi” (Mācības un Derību 25:3), ir izlasīt, ko par viņu saka cilvēki, kuri pazina viņu personīgi.
Viņas vīrs — Džozefs Smits, jaunākais
„Kāda neizsakāma ieprieca un kāds aizrautīgs prieks piepildīja manas krūtis, kad es tovakar paņēmu pie rokas savu mīļoto Emmu — to, kura ir bijusi mana sieva, mana jaunībā izraudzītā sieva un manas sirds vismīļotā. Man prātā ievibrējās tik daudz domu, uz mirkli aizdomājoties par tiem daudzajiem notikumiem, kam mēs esam bijuši aicināti iziet cauri. Nogurdinošie un smagie pūliņi, bēdas un ciešanas, un laiku pa laikam arī prieka un mierinājuma brīži ir piebārstījuši mūsu dzīves ceļu un vainagojuši mūsu dzīvi. Ak, kāds domu mutulis uz brīdi pārpildīja manu prātu! Viņa joprojām ir te, pat kārtējās grūtībās — bezbailīgā, stingrā un nelokāmā, nemainīgā, sirsnīgā Emma.”1
Viņas vīramāte — Lūsija Meka Smita
„Tad viņa vēl bija jauna, un, būdama pēc dabas ambicioza, viņa ar visu savu sirdi bija nodevusies Tā Kunga darbam, un viņu neinteresēja nekas cits, kā vien Baznīca un darbošanās patiesā mērķa labā. Lai kādu nodarbi rada viņas rokas, viņa darīja to ar visu savu sparu, neuzdodot tādu savtīgu jautājumu kā: „Vai es no tā iegūšu vairāk nekā pārējie?” Ja elderi tika sūtīti sludināt, viņa bija pirmā, kura brīvprātīgi pieteicās palīdzēt nodrošināt tiem apģērbu ceļojumam, lai arī kādas būtu viņas personīgās grūtības.”2
„Es nekad savā dzīvē neesmu sastapusi sievieti, kas būtu panesusi tādu pagurumu un grūtības — mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada — ar vēl nelokāmāku drosmi, dedzību un pacietību, kā to allaž ir darījusi viņa; jo es zinu, ko viņai ir nācies izturēt, — to, kā viņa ir tikusi mētāta nenoteiktības okeānā, kā viņa ir stājusies pretī vajāšanu vētrai un pārcietusi cilvēku un velnu naidīgos triecienus, tiekot aprīta likstu jūrā, kas [būtu] pieveikusi teju jebkuru citu sievieti.”3
Viņas vīratēvs — Džozefs Smits, vecākais
Emmas patriarhālā svētība, ko ir devis Džozefs Smits, vecākais, kurš kalpoja par Baznīcas patriarhu:
„Emma, mana vedekla, tu esi Tā Kunga svētīta, pateicoties savai uzticībai un patiesumam; tu tiksi svētīta kopā ar savu vīru un līksmosi par to godību, kas nāks pār viņu. Tava dvēsele ir izmocīta to cilvēku ļaunuma dēļ, kuri cenšas iznīcināt tavu dzīvesbiedru, un tu no visas savas dvēseles esi lūgusi par viņa atsvabināšanu. Priecājies, jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir uzklausījis tavas sirsnīgās lūgšanas.
Tu esi skumusi par nocietinātajām sirdīm sava tēva namā, un tu esi ilgojusies pēc to pestīšanas. Tas Kungs pagodinās tavus saucienus, un caur Saviem sodiem viņš liks dažiem no tiem saredzēt savu muļķību un nožēlot savus grēkus, taču viņi tiks glābti tikai caur ciešanām. Tu pieredzēsi ilgu mūžu, jā, Tas Kungs tevi saudzēs līdz brīdim, kad tu jutīsies apmierināta, jo tu redzēsi savu Pestītāju. Tava sirds gūs iepriecu Tā Kunga varenajā darbā, un neviens nespēs laupīt tev tavu prieku.
Tev būs vienmēr atcerēties sava Dieva lielo labvēlību, kurš ir ļāvis tev pavadīt manu dēlu, kad eņģelis nodeva viņa gādībā nefijiešu pierakstus. Tu esi pieredzējusi daudz bēdu, jo Tas Kungs ir paņēmis projām trīs no taviem bērniem. Tajā nav tavas vainas, jo Viņš zina par tavu šķīsto vēlmi — izaudzināt bērnus, lai mana dēla vārds varētu tikt svētīts. Un tagad, lūk, es tev saku, ka Tā saka Tas Kungs: ja tu ticēsi, tu vēl šajā ziņā tiksi svētīta un laidīsi pasaulē citus bērnus — par prieku un apmierinājumu savai dvēselei un par iepriecu saviem draugiem.
Tu tiksi svētīta ar izpratni, un tev būs pa spēkam mācīt savu dzimumu. Māci savai ģimenei taisnīgumu un saviem mazajiem — dzīves ceļu; un svētie eņģeļi gādās par tevi, un tu tiksi izglābta Dieva valstībā. Tieši tā. Āmen.”4