„18.–24. oktobris. Mācības un Derību 121.–123. nodaļa: „Ak Dievs, kur Tu esi?””„Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Mācība un Derības 2021 (2020)
„18.–24. oktobris. Mācības un Derību 121.–123. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2021
Libertī cietums pavasarī, Els Raundss
18.–24. oktobris
Mācības un Derību 121.–123. nodaļa
„Ak Dievs, kur Tu esi?”
Jūsu Svēto Rakstu studēšanas pieredze būs labāka, ja jūsu mērķis būs atklāt patiesību. Sāciet ar lūgšanu, ieklausieties Gara balsī un pierakstiet gūtos iespaidus.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Misūri štata, Libertī apgabala, cietuma pagrabstāvā bija izveidota ieslodzīto kamera. Sienas bija biezas, akmens grīda bija auksta un netīra, ēdiens — cik nu tā bija — sapuvis, un gaisma iespīdēja tikai pa diviem šauriem logiem ar dzelzs restēm, kas atradās tuvu griestiem. Šādā apakšzemes cietumā Džozefs Smits un daži viņa brāļi pavadīja lielāko daļu sava ieslodzījuma — četrus aukstus 1838. gada ziemas mēnešus —, gaidot tiesas prāvu par nodevību pret Misūri štatu. Šajā laikā Džozefs pastāvīgi saņēma ziņas par svēto ciešanām. Miers un optimisms, kas valdīja Fārvestā, ilga tikai dažus mēnešus, un tagad svētie atkal bija bez pajumtes, nokļuvuši mežonīgā apgabalā, lai meklētu vēl vienu vietu, kur uzsākt dzīvi, — tikai šajā reizē viņu pravietis bija cietumā.
Nav brīnums, ka Džozefs Smits iesaucās: „Ak Dievs, kur Tu esi?” Atbildes, ko viņš saņēma, —„zināšanas no debesīm”, kas tika pārpilnībā saņemtas tajā nožēlojamajā cietumā, — parāda, ka Dievs nekad nav tālu no mums, lai gan mums ne vienmēr ir tāda sajūta. Pravietis saprata, ka nekāds spēks nevar „apturēt debesis”. „Dievs būs kopā ar [Saviem uzticīgajiem svētajiem] mūžīgi mūžos.” (Mācības un Derību 121:1, 33; 122:9.)
Skat. Saints, 1:323–396; „Within the Walls of Liberty Jail”, Revelations in Context, 256.–263. lpp.
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Mācības un Derību 121:1–10, 23–33; 122. nod.
Grūtības var nākt man par labu.
Situācijās, kad mēs — vai tie, kurus mīlam, — pieredzam ciešanas, ir normāli domāt, vai Dievs mūs pazīst. Kad jūs lasīsiet Mācības un Derību 121:1–6, padomājiet par laiku, kad jums ir bijuši līdzīgi jautājumi vai sajūtas, kā Džozefam Smitam. Kā Tā Kunga atbilde varētu jums palīdzēt, kad jums radīsies šādi jautājumi vai sajūtas? Piemēram, pievērsiet uzmanību 7.–10., 26.–33. pantam, kur Viņš apsola noteiktas svētības tiem, kas „labi iztur [ciešanas]”. Kad jūs lasīsiet 122. nodaļu, padomājiet, kā Tas Kungs vēlas, lai jūs raudzītos uz savām grūtībām.
Skat. arī Henrija B. Airinga uzrunu „Kur ir tā telts?” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 72.–75. lpp.
Mēs varam piekļūt „debesu spēkiem”.
Atrodoties šķietami bezspēcīgos apstākļos Libertī cietumā, Džozefs saņēma atklāsmi par spēku, — nevis par politisko vai militāro spēku, kas tika pielietots pret svētajiem, bet par „debesu spēku”. Ko jūs mācāties par Dieva spēku, lasot Mācības un Derību 121:34–46? Ar ko tas atšķiras no pasaulīgā spēka? Piemēram, izlasiet vārdus, ar kuriem Tas Kungs raksturo „ietekmes spēku” 41.–43. pantā. Ko tie māca par to, kā Dievs saglabā savu „ietekmes spēku”? Iespējams, šie panti varētu iedvesmot jūs apdomāt savu dzīvi un to, ko jūs varat darīt, lai jums būtu pozitīva ietekme jūsu attiecībās ar citiem.
Jēzus Kristus pazemojās visam.
Džozefu Smitu netaisnīgi turēja apcietinājumā vairāk nekā četrus mēnešus, kamēr viņa draugi un ģimene tika padzīti no savām mājām. Izskatījās, ka darbs, kuram viņš bija veltījis visu savu dzīvi, ir iznīcināts. Ko jūs mācāties no Jēzus Kristus teiktajiem vārdiem Džozefam 122. nodaļā? Ko jūs mācāties par Džozefu? Ko jūs mācāties par sevi?
Skat. arī Almas 7:11–13; 36:3; Mācības un Derību 88:6.
Ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek, Valters Reins.
„Darīsim priecīgi visu, kas ir mūsu spēkos.”
1839. gada martā varēja šķist, ka svētie neko daudz nevar darīt, lai mainītu savus grūtos apstākļus. Taču savās vēstulēs, kuras Džozefs rakstīja no Libertī cietuma, viņš pastāstīja, ko viņi var darīt: „[savāciet] visus faktus” un „stāviet mierīgi, ar pilnīgu pārliecību, lai redzētu Dieva glābšanu” (Mācības un Derību 123:1, 17). Izvērtējot mūsdienu pasaulē notiekošo krāpšanu un „cilvēku smalkās viltības”, padomājiet par to, „kas ir [jūsu] spēkos” (12., 17. pants). Kāpēc ir būtiski, ka mēs darām to, kas ir mūsu spēkos, ar „prieku”? (17. pants.) Vai jūs zināt kādu, kurš ir „atturēts no patiesības” (12. pants), un kā jūs varat palīdzēt šim cilvēkam to atrast?
Daudzi notikumi, ko Džozefs lūdza šajā vēstulē uzskaitīt, tika iesniegti valdībai un publicēti Navū avīzē Times and Seasons (skat. „A History, of the Persecution, of the Church of Jesus Christ, of Latter Day Saints in Missouri, December 1839–October 1840”, [josephsmithpapers.org]).
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem
-
Mācības un Derību 121:1–10.Apakšzemes cietums Libertī bija tikai 4,2 x 4,4 metrus liels. Kā jūs varat palīdzēt savai ģimenei iztēloties, kāda bija šī pieredze, — būt ieslodzītam tik mazā platībā četrus aukstus mēnešus? Jūs varat atrast citu informāciju par apstākļiem Libertī cietumā „46. nodaļā: Džozefs Smits Libertī cietumā” (Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības”, 172.–174. lpp.). Jūs varat izlasīt arī „Atjaunošanas balsis: Libertī cietums” šī izklāsta beigās vai noskatīties video Džozefs Smits — Atjaunošanas pravietis (ChurchofJesusChrist.org, sākot ar 43:00), kurā ir atspoguļots laiks, kuru Džozefs pavadīja Libertī cietumā. Kā šī informācija ietekmē jūsu sajūtas par principiem, kas ietverti Mācības un Derību 121:1–10?
-
Mācības un Derību 121:34–36, 41–45.Varbūt kāda līdzība var palīdzēt jūsu ģimenei saprast „debesu spēkus”. Piemēram, jūs varētu salīdzināt Dieva spēku ar elektrisko strāvu. Kas varētu liegt elektriskajai ierīcei saņemt strāvu? Ko šis salīdzinājums kopā ar 34.–36., 41.–45. pantu mums māca par to, kā palielināt mūsu garīgo spēku? Varbūt ģimenes locekļi var dalīties stāstos no Glābēja dzīves, kas ilustrē šīs īpašības.
-
Mācības un Derību 122:7–9.Iespējams, ģimenes locekļiem patiktu izveidot nelielas izkārtnes, kurās būtu minētas frāzes no šiem pantiem, kas viņus iedvesmo. Šīs izkārtnes jūs varētu izvietot savās mājās. Kāpēc ir svarīgi zināt, ka „Cilvēka Dēls pazemojās visam”?
-
Mācības un Derību 123:12.Kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem „zināt … kur atrast” patiesību?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā, rokasgrāmatā „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Ieteicamā dziesma: „Kur varu mieru rast?” Garīgās dziesmas, nr. 70.
Atjaunošanas balsis
Libertī cietums
Laikā, kad Džozefs Smits bija ieslodzīts Libertī, Misūri štatā, viņš saņēma vēstules, kurās viņu informēja par bīstamo situāciju, kādā atrodas pēdējo dienu svētie, kas pēc gubernatora pavēles tika padzīti no štata. No sievas Emmas tika saņemta sāpīga vēstule. Viņas vārdi un Džozefa atbildes vēstules pauž gan viņu ciešanas, gan ticību šajā grūtajā laikā Baznīcas vēsturē.
Vēstule Džozefam Smitam no Emmas Smitas 1839. gada 7. martā
„Mīļais vīrs!
Es mēģinu tev rakstīt, jo man ir iespēja nosūtīt tev šo vēstuli caur draugu, bet es nemēģināšu aprakstīt visas savas izjūtas, jo tās nav iespējams pilnībā aprakstīt. Tas izskaidrojams ar visu, kas mūs šķir, — cietuma mūri, restes, durvju slēdzenes, kā arī upes, strauti, pakalni, ielejas un prērijas, un tā nežēlīgā netaisnība, kuras dēļ tu tiki iemests cietumā un joprojām tiec tur turēts, un daudzi citi apsvērumi padara manas sajūtas neaprakstāmas.
Ja es nezinātu, ka mēs esam nevainīgi, un ja es nebūtu pieredzējusi tiešu dievišķu žēlastību, es esmu pilnībā pārliecināta, ka es nebūtu spējusi pārciest piedzīvotās ciešanas … taču es esmu joprojām dzīva un esmu gatava ciest vēl vairāk, ja tā būs laipnā Dieva griba, ka man tas ir jādara tavā labā.
Mums pašreiz visiem klājas labi, izņemot Fredriku, kurš ir diezgan slims.
Mazais Aleksandrs, kuru šobrīd turu rokās, ir viens no visbrīnišķīgākajiem puisēniem, kādu tu jebkad dzīvē esi redzējis. Viņš ir tik stiprs, ka, pieturoties pie krēsla, skrien visapkārt pa istabu. …
Neviens cits, izņemot Dievu, nezina manas domas un manas sirds sajūtas brīdī, kad es atstāju mūsu māju un mājas, un gandrīz visu citu, kas mums piederēja, izņemot mūsu mazos bērnus, un devos prom no Misūri štata, atstājot tevi ieslodzītu tajā vientulīgajā cietumā. Taču atmiņas par to ir kas vairāk, nekā cilvēks spēj izturēt. …
… Es ceru, ka mūs vēl sagaida labāki laiki. … [Es] vienmēr esmu tava mīlestības pilnā
Emma Smita.”1
Vēstule Emmai Smitai no Džozefa Smita 1839. gada 4. aprīlī
„Dārgā un mīļā sieva!
Ceturtdienas vakarā es apsēdos, saulei rietot, kad mēs raugāmies caur šī vientulīgā cietuma restēm, lai tev uzrakstītu un darītu zināmu savu situāciju. Manuprāt, ir pagājuši aptuveni pieci mēneši un sešas dienas2, kopš mani dienu un nakti apsargā dusmīgs sargs un es atrodos aiz sienām, režģiem un čīkstošām dzelzs durvīm vientulīgā, tumšā, netīrā cietumā. Tikai Dievs zina, ar kādām sajūtām es rakstu šo vēstuli. Domas, kas man ir šajos apstākļos, ir neiespējams uzrakstīt vai izteikt, nedz arī eņģeļi spētu tās aprakstīt kādam, kurš nekad nav pieredzējis to, ko mēs tagad pieredzam. … Es paļaujos uz Jehovas spēku un ne uz ko citu, lai mēs tiktu atbrīvoti, un, ja Viņš to neizdarīs, to neizdarīs neviens, par to tu vari būt droša, jo šajā štatā ir lielas slāpes pēc mūsu asinīm; un ne jau tāpēc, ka mēs būtu noziegušies. … Mana dārgā Emma, es nepārtraukti domāju par tevi un bērniem. … Es vēlos redzēt mazo Fredriku, Džozefu, Džūliju, Aleksandru, Džoannu un veco Meidžoru [ģimenes suns]. … Es ar prieku dotos no šejienes pie tevis basām kājām, kailu galvu un puskails, lai tevi satiktu, un to uzskatītu par lielu laimi un nevis par smagu darbu. Gara spēkā es pārvaru visu savu apspiešanu, tāpat kā pārējie, kas ir ar mani; neviens no mums vēl nav padevies. Es vēlos, lai tu neļautu [mūsu bērniem] mani aizmirst. Pasaki viņiem, ka viņu tēvs mīl viņus ar pilnīgu mīlestību un viņš dara visu iespējamo, lai atbrīvotos no ļaundariem un dotos pie viņiem. … Pasaki viņiem, ka tēvs saka, ka viņiem jābūt labiem bērniem un jāklausa viņu māte. …
Tavs uzticamais
Džozefs Smits, jaunākais.”3
Kamēr Džozefs Smits cieta Libertī cietumā, Tas Kungs mierināja viņu un atklāja diženas patiesās mācības.