„1.–7. novembris. Mācības un Derību 125.–128. nodaļa: „Līksmības balss dzīvajiem un mirušajiem””, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Mācība un Derības 2021 (2020)

„1.–7. novembris. Mācības un Derību 125.–128. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2021

Attēls

ģimene ar senčiem garu pasaulē

Mēs ar viņiem, un viņi ar mums, Keitlina Konolija

1.–7. novembris

Mācības un Derību 125.–128. nodaļa

„Līksmības balss dzīvajiem un mirušajiem”

Studējot Mācības un Derību 125.–128. nodaļu, atcerieties pierakstīt savas sajūtas, lai varētu tās apdomāt un dalīties tajās ar citiem.

Pierakstiet gūtos iespaidus

1840. gada augustā sērojošā Džeina Nīmena klausījās pravieša Džozefa uzrunā, kuru viņš sniedza sava drauga Seimora Bransona bērēs. Arī Džeinas pusaugu dēls Sairuss nesen bija aizgājis mūžībā. Viņas bēdas padarīja skaudrākas fakts, ka Sairuss nebija kristīts, un Džeina raizējās, kā tas ietekmēs viņa mūžīgo dvēseli. Džozefs zināja viņas sajūtas, jo bija prātojis par to pašu jautājumu attiecībā uz savu brāli Alvinu, kurš arī nomira, nebūdams kristīts. Pravietis nolēma dalīties ar Džeinu un visiem pārējiem bēru apmeklētājiem tajā, ko Tas Kungs viņam bija atklājis par mirušajiem, kas nav saņēmuši evaņģēlija priekšrakstus, un tajā, ko mēs varam darīt, lai viņiem palīdzētu.

Mācība par aizstājošajām kristībām mirušo labā sajūsmināja svētos. Viņu domas tūlītēji pievērsās saviem mirušajiem vecākiem, vecvecākiem un citiem ģimenes locekļiem. Tagad viņiem bija cerība! Arī Džozefs bija priecīgs un entuziasma pilns apliecināja, ko Tas Kungs viņam bija mācījis par mirušo glābšanu: „Lai kalni gavilē priekā un visas jūs, ielejas, sauciet skaļi; un visas jūs, jūras un sauszemes, stāstiet par jūsu Mūžīgā Ķēniņa brīnumiem!” (Mācības un Derību 128:23.)

Skat. Saints, 1:415–427; „Letters on Baptism for the Dead”, Revelations in Context, 272.–276. lpp.

Attēls

personīgo studiju simbols

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Mācības un Derību 126. nodaļa

Tas Kungs vēlas, lai es rūpētos par savu ģimeni.

Kad Brigams Jangs bija kalpojis vairākās misijās Anglijā, viņš atgriezās mājās un saņēma vēl vienu svarīgu aicinājumu no Tā Kunga — „īpaši rūpēties par savu ģimeni” (3. pants), kas bija cietusi viņa prombūtnes laikā. Apsverot, kā šis un citi padomi 126. nodaļā attiecas uz jums, padomājiet par šiem prezidentes Bonijas L. Oskarsones, bijušās Jauno sieviešu vispārējās prezidentes, teiktajiem vārdiem:

„Atcerieties, ka dažas no lielākajām vajadzībām var būt tieši jūsu acu priekšā. Sāciet savu kalpošanu savās pašu mājās un savās ģimenēs. Tās ir attiecības, kas var būt mūžīgas. Pat tad — un, iespējams, jo īpaši tad —, ja situācija jūsu ģimenē nebūt nav ideāla, jūs varat atrast veidus, kā kalpot, iedvesmot un stiprināt. Sāciet tajā vietā, kurā esat, mīliet viņus tādus, kādi viņi ir, un sagatavojieties tādai ģimenei, kādu vēlaties nākotnē” („Vajadzības mūsu acu priekšā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2017. g. nov., 27. lpp.).

Skat. arī „Take Special Care of Your Family”, Revelations in Context, 242.–249. lpp.

Mācības un Derību 127:2–4

Tas Kungs zina par manu prieku un manām bēdām.

Viltus apsūdzību un aresta draudu dēļ 1842. gada augustā Džozefs Smits bija atkal spiests slēpties. Un tomēr vārdi, kurus šajā laikā viņš rakstīja svētajiem (tagad Mācības un Derību 127. nodaļa), ir optimisma un prieka pilni. Ko 2.–4. pants jums māca par Dievu un par to, kā jūs varat stāties pretī pārbaudījumiem?

Pierakstiet, kā Tas Kungs jūs atbalsta jūsu dzīves „dziļajā ūdenī”.

Mācības un Derību 127:5–8; 128:1–8

„Viss, ko jūs pierakstāt uz zemes, būs pierakstīts debesīs.”

Lasot Mācības un Derību 127:5–8; 128:1–8, noskaidrojiet iemeslus, kāpēc Tas Kungs deva Džozefam Smitam tik konkrētus norādījumus par veicamajiem pierakstiem saistībā ar kristīšanos par mirušajiem. Ko tas jums māca par To Kungu un Viņa darbu?

Tempļa kalpošanas darbs mūsu senču labā saista mūsu sirdis ar viņiem.

Mācības un Derību 128:5–25

Manu senču glābšana ir būtiska manai glābšanai.

No tā, ko Dievs atklāja caur Džozefu Smitu, ir skaidrs, kāpēc mūsu senčiem, kuri šajā dzīvē netika kristīti, ir vajadzīga mūsu palīdzība viņu glābšanai. Taču kāpēc, jūsuprāt, mūsu senču glābšana „ir nepieciešama un būtiska mūsu glābšanai”? (Skat. Mācības un Derību 128:15–18; slīpraksts pievienots.)

5. pantā tiek mācīts, ka priekšraksts par aizstājošajām kristībām mirušo labā bija sagatavots „pirms pasaules radīšanas”. Ko šī patiesā mācība jums māca par Dievu un Viņa ieceri? Kā prezidenta Henrija B. Airinga vispārējās konferences vēstījums „Dieva ģimenes sapulcināšana” vairo jūsu izpratni? (Ensign vai Liahona, 2017. g. maijs, 19.–22. lpp.)

Džozefs Smits lietoja tādas frāzes kā „saistošais spēks”, „vienojošā saikne” un „pilnīga savienība”, kad viņš mācīja par priesterības priekšrakstiem un kristīšanos par mirušajiem. Meklējiet šīs un līdzīgas frāzes, lasot Mācības un Derību 128:5–25. Ko, pateicoties Jēzum Kristum, ir iespējams sasaistīt kopā caur priesterības priekšrakstiem mirušo labā? Kāpēc „pārdroša” ir labs vārds, kā raksturot mācību par mirušo glābšanu? (Skat. 9.–11. pantu.)

Kas jūs pārsteidz attiecībā uz Džozefa Smita vārdiem, kas sniegti 19.–25. pantā? Kā šie panti ietekmē jūsu sajūtas par tempļa kalpošanas darbu jūsu senču labā? Kā tie ietekmē jūsu sajūtas par Jēzu Kristu? Ko jūs esat iedvesmots darīt? (Skat. idejas FamilySearch.org/discovery.)

Skat. arī 1. korintiešiem 15:29; Deils G. Renlands, „Ģimenes vēstures un tempļa darbs: saistīšana un dziedināšana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. maijs, 46.–49. lpp.; „A Sacrifice of Time” un „Their Hearts Are Bound to You” video, ChurchofJesusChrist.org.

Attēls

ģimenes studiju simbols

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Mācības un Derību 126. nodaļa.Šis padoms, kas tika dots Brigamam Jangam, varētu iedvesmot jūsu ģimeni pārrunāt, kā veltīt vairāk laika, lai jūs „īpaši rūpētos” (3. pants) cits par citu.

Mācības un Derību 128:15–18.Kādas ir dažas no ģimenes vēstures darba svētībām attiecībā uz glābšanu un pilnveidošanos? Dažas idejas varat smelties video „The Promised Blessings of Family History” (ChurchofJesusChrist.org) vai dziesmā par ģimenes vēstures darbu, piemēram, „Ģimenes vēsture” (Bērnu dziesmu grāmata, nr. 100).

Mācības un Derību 128:18.Izveidojiet papīra virteni ar ģimenes locekļu un senču vārdiem uz katra posma, lai parādītu, kā ģimenes vēsture un tempļa darbs rada „vienojošu saikni”, kas savieno mūs ar mūsu senčiem. Iespējams, jūs varētu veikt izpēti FamilySearch.org, lai atrastu vēl citus ģimenes locekļus un noskaidrotu, cik tālu sniedzas jūsu saikņu ķēde.

Mācības un Derību 128:19–23.Ģimenes locekļi varētu sameklēt šajos pantos tos vārdus, kuros izpaužas Džozefa Smita prieks par Jēzus Kristus evaņģēliju un mirušo glābšanu. Ģimenes locekļi varētu dalīties pieredzēs, kad arī viņi ir jutuši prieku par šo darbu, vai arī jūs varētu kopīgi lasīt par šādām pieredzēm vietnē FamilySearch.org/discovery.

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Ģimenes vēsture”, Bērnu dziesmu grāmata, 100. lpp.

Attēls

atjaunošanas balsu simbols

Atjaunošanas balsis

Kristīšanās par mirušajiem, „jauns un brīnišķīgs temats”

Šajā zīmējumā ir atainots Navū tempļa kristību baseins, kas balstīts uz divpadsmit vēršiem.

Fēbe un Vilfords Vudrafi

Fēbe Vudrafa dzīvoja netālu no Navū, kad Džozefs Smits sāka mācīt par aizstājošo kristīšanos mirušo labā. Viņa rakstīja par to savam vīram Vilfordam, kurš tobrīd kalpoja misijā Anglijā.

„Brālis Džozefs … caur atklāsmi ir uzzinājis, ka šīs Baznīcas locekļi var tikt kristīti par jebkuru savu radinieku, kurš ir miris un kuram nav bijusi privilēģija dzirdēt šo evaņģēliju, pat par saviem bērniem, vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, tēvočiem un krustmātēm. … Tiklīdz viņi tiek kristīti par saviem draugiem, tie tiek atbrīvoti no cietuma un viņi ir tiesīgi pēc augšāmcelšanās tikt ievesti celestiālajā valstībā. Baznīcas locekļi šo doktrīnu ir sirsnīgi pieņēmusi un plaši to pielieto, daži tiek kristīti pat 16 reizes … vienā dienā.”¹

Vilfords Vudrafs vēlāk teica par šo principu: „Brīdī, kad es par to dzirdēju, mana dvēsele priekā salēcās. … Es devos un tiku kristīts par visiem saviem mirušajiem radiniekiem, par kuriem spēju atminēties. … Kad tika saņemta atklāsme par kristīšanos mirušo labā, es vēlējos izsaukties: „Alelujā!” Es jutu, ka mums ir tiesības priecāties par šīm debesu svētībām.”²

Vileita Kimbala

Tāpat kā māsa Vudrafa, arī Vileita Kimbala dzirdēja par aizstājošajām kristībām mirušo labā, kad viņas vīrs Hibers nebija mājās, jo sludināja evaņģēliju. Viņa aizrakstīja viņam vēstuli:

„Prezidents Smits ir uzsācis runāt par jaunu un brīnišķīgu tematu … kas Baznīcā ir izraisījis gluži vai atmodu. Proti, par kristīšanos mirušo labā. Pāvils par to runā pirmās vēstules korintiešiem 15. nodaļas 29. pantā. Džozefs atklāsmē ir saņēmis pilnīgāku šīs mācības skaidrojumu. … Kristīties par visiem saviem priekštečiem, kas ir nomiruši pirms evaņģēlija atjaunošanas, pat par vecvectēvu un vecvecmāti … ir šīs Baznīcas privilēģija. To darot, mēs darbojamies kā viņu pārstāvji un nodrošinām viņiem privilēģiju — uzcelties pirmajā augšāmcelšanās reizē. Viņš teica, ka viņiem tiks sludināts evaņģēlijs … taču gari nevar tapt kristīti. … Kopš šeit tiek sludināta šī kārtība, ūdeņi pastāvīgi ir nemierīgi. Konferences laikā vienlaicīgi upē reizēm bija astoņi līdz desmit elderi, veicot kristības. … Es vēlos kristīties par savu māti. Es domāju, ka varbūt varētu sagaidīt tevi mājās, taču pēdējā reizē, kad Džozefs runāja par šo tematu, viņš ieteica visiem rīkoties, cik ātri vien iespējams, un atbrīvot savus draugus no gūsta. Tāpēc es domāju, ka to izdarīšu šonedēļ, jo kristībās plāno piedalīties arī vairāki kaimiņi. Daži jau vairākas reizes ir bijuši kristīti. … Tā nu redzi, visiem ir dota ir iespēja. Vai šī nav brīnišķīga mācība?”³

Fēbe Čeisa

Pēc tam, kad Navū templī tika uzbūvēts kristību baseins, kristības par mirušajiem tika izpildītas tur, nevis upē. Fēbe Čeisa, Navū pilsētas iedzīvotāja, rakstīja mātei par templi, aprakstot kristību baseinu kā vietu, kur „mēs varam tapt kristīti par saviem mirušajiem un kļūt par glābējiem Ciānas kalnā”. Viņa turpināja, skaidrojot: „Šajā baseinā es esmu kristījusies par savu mīļo tēvu un visiem pārējiem saviem mirušajiem draugiem. … Tagad es gribu zināt, kāds ir tava tēva un mātes vārds, lai es varu tos atbrīvot, jo es vēlos atbrīvot mirušos. … Tas Kungs ir atkal runājis un atjaunojis seno laiku kārtību.”⁴

Sallija Rendala

Rakstot draugiem un ģimenei par kristīšanos mirušo labā, Sallija Rendala atcerējās sava dēla Džordža nāvi:

„Ak, tas man bija tik grūts laiks, un šķiet, es vēl nevaru samierināties ar notikušo, taču … viņa tēvs ir kristīts par viņu, un tas ir tik brīnišķīgi, ka mēs ticam un saņemam evaņģēlija pilnību, kā tas tagad tiek sludināts, un varam tikt kristīti par visiem mūsu mirušajiem draugiem un izglābt visus tos, par kuriem mums ir jebkādas zināšanas.

Es gribu, lai jūs man uzrakstītu visu mūsu kopējo mirušo radinieku vārdus — visus vectēvus un vecmāmiņas no katra zara. Es gribu darīt visu, kas ir manos spēkos, lai glābtu savus draugus, un es ļoti priecātos, ja daži no jums atbrauktu un man palīdzētu, jo tas ir liels darbs vienam cilvēkam. … Es domāju, ka jums šī doktrīna liksies dīvaina, bet jūs sapratīsiet, ka tā ir patiesība.”⁵