„9.–15. augusts. 2. korintiešiem 1.–7. nodaļa: „Ļaujieties salīdzināties ar Dievu”” „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Jaunā Derība 2019 (2019)
„9.–15. septembris. 2. korintiešiem 1.–7. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm: 2019
9.–15. septembris
2. korintiešiem 1.–7. nodaļa
„Ļaujieties salīdzināties ar Dievu”
Studējot Pāvila vēstules korintiešiem, pierakstiet evaņģēlija principus, ko jūs tajās pamanāt, un padomājiet, kā jūs varat tos pielietot savā dzīvē.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Dažkārt būt par Baznīcas vadītāju nozīmē — pateikt arī kaut ko skarbu. Tā tas bija gan Pāvila laikā, gan ir mūsdienās. Acīmredzot, iepriekšējā vēstulē Korintas svētajiem Pāvils bija ietvēris pārmācošus vārdus, kas radīja aizvainojumu. Vēstulē, kas zināma kā Pāvila 2. vēstule korintiešiem, viņš centās paskaidrot, kas viņam lika teikt tik skarbus vārdus: „Jo lielās bēdās un sirds bailēs, un ar daudz asarām es jums esmu rakstījis, nevis lai jūs skumdinātu, bet lai jūs redzētu manu lielo mīlestību uz jums” (2. korintiešiem 2:4). Saņemot pamācošus vārdus no vadītāja, saprotam, ka tos ir iedvesmojusi kristīga mīlestība. Un pat tajos gadījumos, kad tas tā nav, ja mēs vēlamies saredzēt citus ar tādu pat mīlestību, kādu izjuta Pāvils, ir vieglāk šādā mīlošā veidā atbildēt uz jebkuru apvainojumu. Elders Džefrijs R. Holands sniedza padomu: „Esiet laipni, saskaroties ar cilvēciskām vājībām — gan savām, gan to cilvēku — mirstīgu vīriešu un sieviešu — vājībām, kuri brīvprātīgi vada un kalpo ar jums šajā Baznīcā. Izņemot vienīgi Viņa pilnīgo vienpiedzimušo Dēlu, Dievam ir bijusi darīšana vienīgi ar nepilnīgiem cilvēkiem” („Kungs, es ticu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 94. lpp.).
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
2. korintiešiem 1:3–7; 4:6–10, 17–18; 7:4–7
Mani pārbaudījumi var nākt par svētību.
Tā kā Pāvils savas kalpošanas laikā sakārās ar daudzām nelaimēm, nav nekāds brīnums, ka viņš daudz rakstīja par pārbaudījumu nolūku un svētībām. Padomājiet, kā jūsu pārbaudījumi var nākt jums par svētību, lasot 2. korintiešiem 1:3–7; 4:6–10, 17–18 un 7:4–7. Piemēram, jūs varētu padomāt, kā Dievs „[jūs] ir iepriecinājis visās [jūsu] bēdās” un kā jūs, savukārt, varat „iepriecināt tos, kam ir kādas bēdas” (2. korintiešiem 1:4). Vai arī jūs varētu koncentrēties uz Jēzus Kristus gaismu, kas „ir atspīdējusi mūsu sirdīs” pat tad, kad esam bijuši „nomākti” un „bez padoma” (2. korintiešiem 4:6–10).
Skat. arī Mosijas 24:13–17; Gospel Topics rakstu angļu valodā „Adversity” („Likstas”), topics.lds.org.
Es saņemu svētības un svētu citus, kad es piedodu.
Mēs nezinām daudz par cilvēku, kuram Pāvils pievērsās 2. korintiešiem 2:5–11, — vienīgi to, ka viņš bija grēkojis (skat. 5.–6. pantu) un ka Pāvils gribēja, lai svētie viņam piedotu (skat. 7.–8. pantu). Kāpēc mums dažkārt neizdodas „parādīt [mūsu] mīlestību” kādam, kurš mūs ir aizvainojis? (8. pants). Kā nepiedošana var kaitēt citiem un mums pašiem? (Skat. 7., 10.–11. pantu). Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka, nepiedodot citiem, mēs ļaujam ”[sātanam] mūs [pievilt]”? (10. pants).
Skat. arī Mācības un Derību 64:9–11.
Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu es varu tikt samierināts ar Dievu.
Pāvils vairāk par visiem zināja, kā tas ir — kļūt par „jaunu radījumu”. No kristiešu vajātāja viņš kļuva par bezbailīgu Kristus aizstāvi. Viņš zināja, ka Jēzus, kurš „grēka nepazina”, var paņemt projām mūsu grēkus un sniegt Savu „taisnību”, lai atjaunotu mūsu vienotību ar Dievu. Lasot šos pantus, padomājiet, ko nozīmē — tikt samierinātam ar citu cilvēku. Kā tas jums palīdz saprast, ko tas nozīmē — tikt samierinātam ar Dievu? Apdomājiet, kas jūs nošķir no Dieva. Kas jums ir jādara, lai jūs tiktu vēl vairāk samierināts ar Viņu?
Skat. arī 2. Nefija 10:23–25.
Dievišķas skumjas vedina uz grēku nožēlošanu.
Mēs parasti nedomājam, ka bēdas ir kaut kas labs, taču Pāvils runāja par „dievišķām skumjām” kā par nepieciešamu grēku nožēlošanas daļu. Ko jūs varat uzzināt par dievišķām skumjām tālāk sniegtajos pantos? 2. korintiešiem 7:8–11; Almas 36:16–21; Mormona 2:11–15; Gospel Topics, raksts angļu valodā „Repentance” („Grēku nožēlošana”), topics.lds.org. Kad jūs esat sajutis dievišķas skumjas un kādu iespaidu tās ir atstājušas uz jūsu dzīvi?
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem
Lasot Svētos Rakstus kopā ar ģimeni, Gars jums var palīdzēt saprast, kurus principus būtu nepieciešams uzsvērt un pārrunāt tieši jūsu ģimenē. Šeit būs daži ieteikumi:
Vai jūsu ģimenes locekļi kādreiz ir lūguši kādam uzrakstīt ieteikuma vēstuli par viņiem, piemēram, darba vai skolas pieteikumam? Palūdziet viņiem pastāstīt par šo pieredzi un to, kas vēstulē par viņiem tika teikts. Pāvils mācīja, ka svēto dzīves ir kā ieteikuma vēstules evaņģēlijam no paša Kristus, kas ir rakstītas „ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu”. Kopīgi lasot 2. korintiešiem 3:1–3, pārrunājiet, kā mūsu piemērs līdzinās ieteikuma vēstulei evaņģēlijam, kas ir „saprotama un lasāma visiem cilvēkiem”. Katrs jūsu ģimenes loceklis varētu uzrakstīt vēstuli, kurā paskaidro, kāpēc kāds cits ģimenes loceklis ir labs Jēzus Kristus mācekļa piemērs. Viņi tās varētu nolasīt vai nodot tam ģimenes loceklim, par kuru to uzrakstīja. Kāpēc ir svarīgi saprast, ka mūsu dzīves ir „Kristus vēstules”?
Ko nozīmē — „[dzīvot] ticībā, ne skatīšanā”? Ko mēs darām, lai parādītu, ka ticam lietām, ko neredzam?
Vai jūsu ģimene var iedomāties vai atrast piemērus dabā, kas, piedzīvojot apbrīnojamas pārvērtības, kļūst par jaunām radībām? (Skat. attēlus, kas ietverti šīs nodaļas izklāstā). Ko šie piemēri mums māca par to, kā Jēzus Kristus evaņģēlijs var mūs izmainīt?
Saskaņā ar šiem pantiem, ko tas nozīmē — būt „Dieva kalpam”?
Kā mēs varam sekot Pāvila padomam — „aiziet no [netaisnīgo] vidus un nošķirties no tiem”, tomēr būt par labiem piemēriem mūsu līdzcilvēkiem?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Pasniegšanas pilnveidošana
Priekšmetorientēta mācīšana. Dažus evaņģēlija jēdzienus, piemēram, Izpirkšanu, ir grūti saprast. Jūs varat izmantot attēlus vai priekšmetus, kas var palīdzēt jūsu ģimenei saprast principus, ko jūs atklājat Svētajos Rakstos.
Kad mēs tiekam pievērsti Kristus evaņģēlijam, mūsu pārmaiņas ir tik pamatīgas, ka Pāvils tās pielīdzināja kļūšanai par „jaunu radījumu” (2. korintiešiem 5:17).