„11.–17. novembris. Ebrejiem 7.–13. nodaļa: „Nākamo labumu augstais priesteris”” „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Jaunā Derība 2019 (2019)
„11.–17. novembris. Ebrejiem 7.–13. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm: 2019
Melhisedeks svēta Ābrāmu, Valters Reins
11.–17. novembris
Ebrejiem 7.–13. nodaļa
„Nākamo labumu augstais priesteris”
Lasot Ebrejiem 7.–13. nodaļu, jūs, iespējams, saņemsiet iespaidus no Svētā Gara. Apdomājiet, kā jūs varētu tos pierakstīt; jūs tos, piemēram, varētu pierakstīt šajā mācību grāmatā, savu Svēto Rakstu lappušu malās, vai arī Evaņģēlija bibliotēkas aplikācijā.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Pat uzticīgi svētie dažkārt cieš „zaimus un mokas”, kas var satricināt viņu pārliecību (skat. Ebrejiem 10:32–38). Pāvils zināja, ka jūdi, kuri bija pievērsušies kristietībai, pieredzēja nopietnu vajāšanu viņu jaunās ticības dēļ. Lai iedrošinātu viņus turēties pie savām liecībām, viņš tiem atgādināja par uzticamiem ticīgajiem viņu pašu vēsturē: Ābelu, Ēnohu, Noa, Ābrahāmu, Sāru, Jāzepu un Mozu — „lielu pulku liecinieku”, kuri apliecina, ka Dieva apsolījumi ir patiesi un tos ir vērts gaidīt (Ebrejiem 12:1). Šo ticības mantojumu iegūst visi tie, kuri raugās „uz Jēzu [kā uz mūsu] ticības iesācēju un piepildītāju” (Ebrejiem 12:2). Pateicoties Viņam, mēs — tā vietā, lai, nelaimes piespiesti, „atkāptos”, — varam „tuvoties [ar] patiesīgu sirdi pilnā ticībā” (Ebrejiem 10:22, 38). Mums, tāpat kā sendienu svētajiem, Jēzus Kristus ir „nākamo labumu augstais priesteris” (Ebrejiem 9:11).
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Melhisedeka priesterība ir augstākā priesterība.
Gadsimtiem ilgi jūdi pielietoja Levija priesterību, kas ir zināma arī kā Ārona priesterība. Taču līdz ar Jēzus Kristus evaņģēlija pilnību tika saņemta arī augstāka — Melhisedeka — priesterība, kas sniedza vēl lielākas svētības. Ko jūs uzzinājāt par Melhisedeka priesterību, lasot Ebrejiem 7. nodaļu? Šeit būs daži piemēri ar principiem, ko jūs tajā varētu pamanīt:
-
Džozefa Smita tulkojums, Ebrejiem 7:3:Tie, kuri tiek ordinēti Melhisedeka priesterībā, „tiek darīti līdzīgi Dieva Dēlam” un ir „priesteri mūžam”.
-
Ebrejiem 7:11:Levija priesterība nesniedz „pilnību” un tāpēc tika aizstāta ar Melhisedeka priesterību (skat. M&D 84:18–22).
-
Ebrejiem 7:20–21:Melhisedeka priesterība tiek saņemta caur zvērestu (skat. M&D 84:19–44).
Kādas svētības jūs esat saņēmis no Mehisedeka priesterības un ar to saistītiem priekšrakstiem?
Skat. arī Almas 13:1–13; Mācības un Derību 121:36–46; Gospel Topics, „Melchizedek Priesthood”, topics.lds.org; Svēto Rakstu ceļvedis, „Melhisedeks”, scriptures.lds.org; Henrijs B. Airings, „Ticība, priesterības zvērests un derība” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 61.–64. lpp.; Dalins H. Oukss, „Priesterības atslēgas un pilnvaras” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 49.–52. lpp.
Sendienu un mūsdienu priekšraksti norāda uz Jēzu Kristu.
Ebreji, kuriem šī vēstule bija paredzēta, labi zināja, kas ir sendienu saiešanas teltis un priekšraksti, ko Pāvils aprakstīja. Taču daudzi pilnībā nesaprata, ka šo priekšrakstu mērķis bija norādīt uz Jēzus Kristus izpirkšanas upuri.
Bībeles laikos, ikgada svētkos, ko sauca par Salīdzināšanas svētku dienu, augstais priesteris iegāja vissvētākajā vietā (jeb svētākajā no svētākajām) — Jeruzalemes templī — un upurēja kazu vai jēru, lai izpirktu Izraēlas grēkus. Pāvils paskaidroja, ka Jēzus Kristus ir augstais priesteris, kurš dāvā vienu vienīgu upuri — Savu dzīvību —, lai izpirktu pasaules grēkus (skat. Ebrejiem 9:24 – 10:14).
Padomājiet par priekšrakstiem, kuros jūs piedalāties mūsdienās. Kā tie, jūsuprāt, norāda uz Jēzu Kristu?
Lai uzzinātu vairāk par jūdu sendienu ceremonijām un viņu simboliku, noskatieties video „The Tabernacle” (Saiešanas telts) un „Sacrifice and Sacrament” (Upuris un Svētais vakarēdiens) (LDS.org).
Ticība liek uzticēties Dieva solījumiem.
Ja kāds jums palūgtu nodefinēt, kas ir ticība, ko jūs teiktu? Māsa Anne K. Pingrija, bijusī Vispārējās sieviešu palīdzības biedrības locekle, izmantoja skaidrojumu, kas dots Ebrejiem 11. nodaļā, sniedzot šādu definīciju: „Ticība ir garīga spēja ticēt apsolījumiem, kas ir redzami „tālumā”, bet var netikt iegūti šajā dzīvē, un tā pārliecinoši parāda, kurš patiesi tic” („Seeing the Promises Afar Off”, Ensign vai Liahona, 2003. g. nov., 14. lpp.).
Jūs varat izveidot pats savu ticības definīciju, apdomājot idejas, kas sniegtas Ebrejiem 11. nodaļā. Ko šajā nodaļā pieminētie cilvēki jums māca par ticību? (Skat. arī Etera 12:6–22).
Skat. arī Almas 32:21, 26–43; Džefrijs R. Holands, „An High Priest of Good Things to Come”, Ensign, 1999. g. nov., 36.–38. lpp.; Gospel Topics, „Faith in Jesus Christ”, topics.lds.org.
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem
Lasot Svētos Rakstus kopā ar ģimeni, Gars jums var palīdzēt saprast, kurus principus būtu nepieciešams uzsvērt un pārrunāt tieši jūsu ģimenē. Šeit būs daži ieteikumi:
Jūs varat aicināt ģimenes locekļus pastāstīt par kādu garīgu pieredzi, kad viņi jutās patiesības „apgaismoti”. Kā šīs pieredzes mums palīdz „neatmest [mūsu] cerības drosmi”, kad mēs saskaramies ar pārbaudījumiem vai šaubām?
Kā jūs varat palīdzēt saviem ģimenes locekļiem mācīties no uzticīgu cilvēku piemēriem, kas minēti Ebrejiem 11. nodaļā? Jums varētu patikt izspēlēt lomās stāstu par kādu no šiem cilvēkiem. Vai arī jūsu ģimene varētu parunāt par ticīgiem cilvēkiem, kurus jūs pazīstat, — tai skaitā par saviem senčiem, Baznīcas vadītājiem vai cilvēkiem jūsu sabiedrībā.
Kāpēc Jēzus, saskaņā ar šiem pantiem, bija gatavs izciest sāpes un ciešanas pie krusta? Ko tas mums māca par to, kā mēs varam izturēt pārbaudījumus? Prezidents Rasels M. Nelsons sniedza dažas noderīgas atziņas par šo pantu savā vēstījumā „Prieks un garīgā izdzīvošana” (vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2016. g. nov., 81.–84. lpp.).
Kāpēc Tas Kungs mūs pārmāca un mums aizrāda? Ko jūsu ģimenes locekļi, jums kopīgi studējot šos pantus, ievēroja attiecībā uz to, kādā veidā Tas Kungs uzlūko pārmācīšanu? Kā šie panti ietekmē to, kā jūs sniedzat vai saņemat pārmācīšanu?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Pasniegšanas pilnveidošana
Izmantojiet mūziku, lai ieaicinātu Garu un mācītos doktrīnu. Augstākais prezidijs ir teicis: „Mūzikai piemīt neierobežota vara stiprināt [mūsu] garīgumu” („Augstākā prezidija ievads”, Garīgās dziesmas, x). Varbūt dziesma par ticību, piemēram, „Uzticīgi ticībai” (Garīgās dziesmas, nr. 161), papildinās ģimenes sarunu par Ebrejiem 11. nodaļu.
Seno tempļu simboli un to priekšraksti mums māca par Jēzus Kristus lomu.