Prātā paturamās domas

Vēsturiskās grāmatas Vecajā Derībā

Vecās Derības grāmatas, sākot ar Jozuas grāmatu līdz pat Esteres grāmatai, tradicionāli tiek dēvētas par „vēsturiskajām grāmatām”. Tas nebūt nenozīmē, ka pārējām Vecās Derības grāmatām nebūtu vēsturiskas vērtības. Drīzāk jau šīs grāmatas tiek dēvētas par vēsturiskajām grāmatām tādēļ, ka tās autoru galvenais mērķis bija parādīt Dieva rokas darbošanos Israēla ļaužu vēsturē. Viņiem nebija mērķa sniegt pārskatu par Mozus likumu, kā tas ir 4. Mozus un 5. Mozus grāmatā. Viņu mērķis nebija slavēšana vai žēlabu paušana dzejā, kā tas ir Psalmos un Raudu dziesmās. Un tā nebija praviešu vārdu pierakstīšana, kā tas ir Jesajas un Ecēhiēla grāmatās. Tā vietā vēsturiskajās grāmatās ir ietverts stāstījums.

Autoru skatījums

Šis stāstījums, gluži dabiski, tiek vēstīts no konkrēta skatpunkta — patiesībā jau no vairākiem skatpunktiem. Tāpat kā no dažādiem leņķiem nav iespējams vienlaikus paraudzīties uz kādu ziedu, akmeni vai koku, arī vēsturiskajā pārskatā neizbēgami atspoguļosies tā autoru vai autoru grupas skatījums. Šis skatījums ir veidojies attiecīgo autoru nacionālās vai etniskās piederības un viņu kultūrā valdošo normu un uzskatu iespaidā. Šī apziņa palīdz mums saprast to, ka vēsturisko grāmatu autori un apkopotāji ir pastiprināti pievērsušies konkrētiem faktiem, citus atstājot neminētus.¹ Viņi ir izdarījuši noteiktus pieņēmumus, kādu citiem, iespējams, nemaz nebūtu. Un viņi ir nonākuši pie saviem secinājumiem, balstoties uz šiem faktiem un pieņēmumiem. Mēs pat varam ievērot dažādus skatījumus Bībelē ietvertajās grāmatās (un dažkārt pat vienā un tajā pašā grāmatā).² Jo skaidrāk mēs apzināmies šo dažādo skatījumu pastāvēšanu, jo skaidrāk mēs varam izprast vēsturiskās grāmatas.

Viens no skatījumiem, kas ir kopīgs visām Vecās Derības grāmatām, ir tas, ka tās ir rakstītas Israēla bērnu — Dieva derības ļaužu — skatījumā. Ticība Tam Kungam palīdzēja tiem saskatīt Viņa roku savā dzīvē un Viņa iejaukšanos viņu tautas dzīvē. Laicīgajās vēstures grāmatās notikumi nemēdz tikt aprakstīti šādā skatījumā, tādēļ tieši garīgais skatījums ir daļa no tā, kas padara Vecās Derības vēsturiskās grāmatas tik vērtīgas to cilvēku acīs, kuri cenšas stiprināt savu personīgo ticību Dievam.

Vēsturiskās grāmatas Vecās Derības kontekstā

Vēsturiskās grāmatas iesākas ar notikumiem pēc 5. Mozus grāmatā ietvertā apraksta, kad israēliešu gadiem ilgie klejojumi tuksnesī tuvojas noslēgumam. Jozuas grāmatā tiek parādīts, ka Israēla bērni ir gatavi ieiet Kanaānā — viņu apsolītajā zemē —, un tajā tiek aprakstīta šīs zemes ieņemšana. Turpmākajās grāmatās, sākot ar Soģu grāmatu un beidzot ar 2. Laiku grāmatu, tiek aprakstīta Israēla ļaužu pieredze apsolītajā zemē — no brīža, kad viņi tur apmetas, līdz laikam, kad tos iekaro asīrieši un babilonieši. Ezras un Nehemijas grāmatās tiek vēstīts par vairākām israēliešu grupām, kas pēc vairākiem gadu desmitiem atgriežas savā galvaspilsētā Jeruzalemē. Visbeidzot, Esteres grāmatā tiek vēstīts par israēliešu dzīvi trimdā — persiešu valdījumā.

Un ar to arī Vecās Derības hronoloģija noslēdzas. Daži, lasot Bībeli pirmoreiz, jūtas pārsteigti, uzzinot, ka Vecās Derības stāsts patiesībā noslēdzas brīdī, kad ir izlasīts tikai nedaudz vairāk par pusi no tās lappusēm. Pēc Esteres grāmatas mēs vairs neatrodam tikpat kā nekādu informāciju par israēliešu vēsturi. Turpmākās grāmatas — sevišķi praviešu grāmatas — iekļaujas vēsturiskajās grāmatās aprakstīto notikumu laika periodā.³ Piemēram, pravieša Jeremijas kalpošana norisinājās laikā, par ko ir rakstīts 2. Ķēniņu 22.–25. nodaļā (un paralēli arī 2. Laiku 34.–36. nodaļā). Šīs zināšanas var iespaidot jūsu pieeju vēsturisko stāstījumu un praviešu grāmatu lasīšanai.

Dažas rakstvietas var salīdzināt ar puzles gabaliņiem, kam mēs vēl nevaram atrast vietu kopainā.

Ja kaut kas šķiet neiederīgs

Kā jau ar jebkuru vēsturisku stāstu, arī, lasot Veco Derību, jums, visticamāk, šķitīs, ka tur aprakstītie ļaudis ir darījuši vai teikuši kaut ko tādu, kas, raugoties mūsdienu skatījumā, šķiet dīvaini vai pat satraucoši. Mums to vajadzētu sagaidīt, jo, salīdzinājumā ar mūsu pasaules skatījumu, Vecās Derības autori raudzījās uz pasauli dažā ziņā visai atšķirīgi. Vardarbība, attiecības starp etniskajām grupām un sieviešu loma ir tikai daži no jautājumiem, uz ko senie autori varētu būt raudzījušies citādāk, nekā mēs — mūsu dienās.

Tad nu, ko mums vajadzētu darīt, saskaroties ar šķietami satraucošiem Svēto Rakstu fragmentiem? Pirmkārt, mums varētu būt lietderīgi padomāt par katru no šīm rakstvietām plašākā kontekstā. Kā tas sasaucas ar Dieva glābšanas ieceri? Kā tas sasaucas ar to, kas jums ir zināms par Debesu Tēva un Jēzus Kristus iedabu? Kā tas sasaucas ar citās rakstvietās atklātajām mācībām vai mūsdienu praviešu mācīto? Un kā tas sasaucas ar Svētā Gara čukstiem jūsu pašu sirdī un prātā?

Dažos gadījumos jums var šķist, ka minētā rakstvieta nav savienojama ne ar ko no tā. Dažkārt minētā rakstvieta var līdzināties puzles gabaliņam, kas šķietami neiederas starp pārējiem, jau saliktajiem gabaliņiem. Centieni ar spēku iespiest šo gabaliņu starp pārējiem nav tā labākā pieeja. Taču nebūtu prātīgi arī atmest ar roku visam puzles attēlam. Tā vietā jums, iespējams, nāksies šo gabaliņu uz laiku atlikt malā. Apgūstot arvien vairāk un saliekot arvien lielāku attēla daļu, jūs, iespējams, daudz skaidrāk saskatīsiet to, kā minētos gabaliņus savienot.

Jums varētu būt lietderīgi paturēt prātā arī to, ka, līdztekus ierobežotajam skatījumam, Svēto Rakstu vēsturiskie stāstījumi ir pakļauti cilvēku kļūdām (skat. Ticības apliecinājumi 1:8). Piemēram, gadsimtu gaitā no Bībeles ir izņemtas „daudzas skaidras un vērtīgas lietas”, ieskaitot svarīgas un patiesas mācības par doktrīnu un priekšrakstiem (1. Nefija 13:28; skat. arī 29., 40. pantu). Tajā pašā laikā mums vajadzētu labprātīgi atzīt, ka arī mūsu pašu skatījums ir visai ierobežots — mēs allaž sastapsimies ar to, ko vēl nespējam pilnībā saprast, un ar jautājumiem, uz ko mēs vēl nespējam atbildēt.

Dārgumu meklēšana

Tomēr mums nevajadzētu pieļaut, ka neatbildētie jautājumi attur mūs no vērtīgo mūžīgās patiesības dārgumu meklēšanas, kas ir atrodami Vecajā Derībā, — pat ja dažkārt šie dārgumi ir apslēpti akmeņainā zemē, aiz nepilnīgu cilvēku satraucošās pieredzes un sliktajām izvēlēm. Laikam jau visvērtīgākie no šiem dārgumiem ir stāsti un rakstvietas, kas liecina par Dieva mīlestību, — īpaši tās vietas, kas pievērš mūsu domas Jēzus Kristus pienestajam upurim. Šādi dārgumi, raugoties no jebkura skatpunkta, vēl arvien mirdz tikpat spoži, kā tolaik. Un, tā kā šie stāsti vēsta par Dieva derības ļaudīm — vīriešiem un sievietēm, kas, par spīti savām cilvēciskajām vājībām, tomēr mīlēja To Kungu un kalpoja Viņam, — Vecās Derības vēsturiskajās grāmatās ir pa pilnam patiesības dārgumu.

Atsauces

1. Bībeles vēsturiskos stāstījumus, kas mums šobrīd ir pieejami, galvenokārt ir sarakstījuši daudzi vārdā nenosaukti rakstnieki un sakopotāji, kuri dažkārt strādāja pie tiem daudzus gadus, pat gadu simteņus pēc viņu aprakstītā laika perioda. Viņi balstījās uz dažādiem vēsturiskajiem avotiem, lemjot par to, ko savos vēstījumos iekļaut un ko — neiekļaut.

2. Piemēram, kaut arī 1. un 2. Laiku grāmatā tiek vēstīts aptuveni par to pašu laika periodu kā rakstvietās no 1. Samuēla 31. nodaļas līdz 2. Ķēniņu grāmatas beigām, 1. un 2. Laiku grāmatā tiek uzsvērti atšķirīgi fakti un piedāvāts atšķirīgs skatījums. Atšķirībā no 1. Samuēla – 2. Ķēniņu grāmatas, 1. un 2. Laiku grāmata teju pilnībā pievēršas Jūdas dienvidu ķēniņvalstij un tajā nereti tiek izlaisti negatīvie stāsti par Dāvidu un Salamanu (salīdziniet, piemēram, 2. Samuēla 10.–12. nod. ar 1. Laiku 19.–20. nod., kā arī 1. Ķēniņu 10.–11. nod. ar 2. Laiku 9. nod.). Rokasgrāmatā Nāciet, sekojiet Man! uzsvars tiek likts uz 1. Ķēniņu un 2. Ķēniņu grāmatas studijām, kaut arī mums būtu vērts salīdzināt šo stāstījumu arī ar 1. Laiku un 2. Laiku grāmatu. Jums varētu būt lietderīgi zināt, ka darbs pie 1. Samuēla – 2. Ķēniņu grāmatas, visdrīzāk, tika uzsākts, pirms Jūdas ķēniņvalsti iekaroja Babilonijas impērija, un tas tika pabeigts, atrodoties trimdā — Babilonijā. Turpretī, pieraksti, kas ir ietverti 1. un 2. Laiku grāmatā, tika sakopoti pēc ebreju atgriešanās Jeruzalemē no viņu trimdas. Lasot šīs grāmatas, jūs varētu padomāt par to, kā šie atšķirīgie apstākļi varētu būt iespaidojuši dažādo stāstījumu sakopotāju skatījumu uz minētajiem notikumiem.

3. Šīs rokasgrāmatas ievaddaļā jūs atradīsiet „Vecās Derības pārskatu” — grafiku, kur ir parādīts, kā Israēla tautas vēsturē iekļaujas katra pravieša kalpošana (cik vien to var noteikt). Jūs ievērosiet, ka vairums Vecās Derības praviešu grāmatu ir ietvertas šī grafika beigu daļā — tieši pirms un tieši pēc tā laika posma, kad Israēla bērni tika savu ienaidnieku iekaroti, izsūtīti un izklīdināti.