„Prātā paturamās domas: „Jēzus teiks: „Israēl, mājās reiz nāc!”””, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Vecā Derība 2022 (2021. g.)
„Prātā paturamās domas: „Jēzus teiks: „Israēl, mājās reiz nāc!”””, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Vecā Derība 2022 (2021. g.)
Prātā paturamās domas
„Jēzus teiks: „Israēl, mājās reiz nāc!””
Esot Sinaja tuksnesī, Mozus sapulcināja Israēla bērnus kalna pakājē. Tur Tas Kungs atklāja, ka Viņš vēlas padarīt šo nesen atbrīvoto vergu pulku par varenu tautu. „Jūs būsit Man,” Viņš teica, „par priesteru un ķēniņu valsti un par svētu tautu.” (2. Mozus 19:6.) Viņš apsolīja, ka tie pieredzēs uzplaukumu un labklājību, pat būdami daudz varenāku un spēcīgāku naidnieku ielenkumā (skat. 5. Mozus 28:1–14).
Tas nenotiks, pateicoties israēliešu daudzskaitlīgumam, spēkam vai izveicībai. Tas notiks tad, kā Tas Kungs paskaidroja: „Ja jūs uzklausīsit Manu balsi un turēsit Manu derību.” (2. Mozus 19:5.) Varenus tos padarīs nevis viņu pašu, bet gan Dieva spēks.
Tomēr israēlieši ne vienmēr paklausīja Tā Kunga balsij, un ar laiku viņi pārstāja ievērot Viņa derību. Daudzi sāka pielūgt citus dievus, aizgūdami apkārtējo tautu kultūrā ievērotās paražas. Viņi atteicās no tā, kas bija padarījis tos par tautu, kas atšķiras no visām pārējām, — no savām derībā balstītajām attiecībām ar To Kungu. Bez Dieva spēka, kas tos bija pasargājis (skat. 2. Ķēniņu 17:6–7), nebija nekā, kas varētu apturēt viņu pretiniekus (skat. 2. Laiku 36:12–20).
Izklīdināšana
Laikā no 735. līdz 720. gadam pirms Kristus asīrieši vairākkārt iebruka Israēla Ziemeļu ķēniņvalstī, kur mājoja desmit no divpadsmit ciltīm, sagūstot un aizvedot tūkstošiem israēliešu uz dažādiem Asīrijas impērijas apvidiem (skat. 2. Ķēniņu 17:1–7).1 Šos israēliešus sāka dēvēt par „pazudušajām ciltīm” — daļēji tādēļ, ka tie bija izvesti no savas dzimtenes un izklīdināti starp citām tautām. Taču viņi bija pazuduši arī daudz dziļākā nozīmē — ar laiku viņi zaudēja savu piederības izjūtu Dieva derības ļaudīm.
Tā kā Jūdas Dienvidu ķēniņvalsts ļaudis brīžam bija taisnīgāki nekā ļaudis Ziemeļu ķēniņvalstī, tā pastāvēja ilgāku laiku.2 Tomēr galu galā arī šie ļaudis novērsās no Tā Kunga. Asīrieši devās uzbrukumā un iekaroja lielāko daļu Dienvidu ķēniņvalsts; tikai Jeruzāleme brīnumainā kārtā tika pasargāta (skat. 2. Ķēniņu 19. nod.; Jesajas 10:12–13). Vēlāk, laikā no 597. līdz 580. gadam pirms Kristus, babilonieši izpostīja Jeruzālemi, sagraujot arī tās templi, un aizveda gūstā daudzus no šīs pilsētas iemītniekiem (skat. 2. Ķēniņu 24.–25. nod.; 2. Laiku 36. nod.; Jeremijas 39., 52. nod.). Pēc aptuveni 70 gadiem Jūdas atlikumam tika atļauts atgriezties Jeruzālemē un atjaunot templi. Taču daudzi tomēr palika Babilonā.3
Daudzu paaudžu gaitā israēlieši no visām viņu ciltīm tika izklīdināti kā viesuļvētrā — „starp visām svešām tautām, kas viņus nepazina” (Caharijas 7:14; skat. arī Amosa 9:8–9). Dažus Tas Kungs bija aizvedis uz citām zemēm (skat. 2. Nefija 1:1–5; Omnija 1:15–16). Citi bija pametuši Israēlu, glābjoties no gūsta (skat. 2. Ķēniņu 25:22–26; Jeremijas 42:13–19; 43:1–7), vai arī kādu politisku vai ekonomisku apsvērumu vadīti.4
Mēs šīs norises dēvējam par Israēla izklīdināšanu. Un par šo izklīdināšanu ir svarīgi zināt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir būtiska Vecās Derības tēma: daudzi Vecās Derības pravieši kļuva par aculieciniekiem arvien dziļākam garīgajam pagrimumam, kas noveda pie Israēla izklīdināšanas. Viņi pareģoja un brīdināja par šo izklīdināšanu, un daži no viņiem pat paši to piedzīvoja.5 To būtu lietderīgi atcerēties, lasot Jesajas, Jeremijas, Amosa grāmatu un daudzas citas no Vecās Derības noslēdzošajā daļā ietvertajām grāmatām. Paturēdami prātā minēto kontekstu, lasot pravietojumus par Asīriju un Babilonu, elkdievību un gūstu, postažu un gaidāmo atjaunošanu, jūs sapratīsiet, par ko tiek runāts.
Izpratne par Israēla izklīdināšanu palīdzēs iegūt skaidrāku izpratni arī par Mormona Grāmatu, jo Mormona Grāmata ir izklīdinātā Israēla atzara pieraksti (skat. 1. Nefija 15:12). Šie pieraksti sākas ar Lehija ģimenes bēgšanu no Jeruzālemes aptuveni 600. gadā pirms Kristus, tieši pirms babiloniešu uzbrukuma. Lehijs bija viens no praviešiem, kuri pravietoja par Israēla izklīdināšanu.6 Un viņa ģimene palīdzēja īstenot šo pravietojumu, pārceļoties un iedēstot savu Israēla nama atzaru otrā pasaules malā — Amerikas kontinentā.
The Destruction of Jerusalem by Nebuzar-adan (Nebuzaradans izposta Jeruzālemi), Viljams Brasijs Hols, © Providence Collection/licencējis goodsalt.com
Sapulcināšana
Taču Israēla izklīdināšana ir tikai daļa no stāsta. Tas Kungs neaizmirst Savus ļaudis un neatstāj tos visā pilnībā pat tad, ja tie ir atstājuši Viņu. Daudzajiem pravietojumiem par Israēla izklīdināšanu nāk līdzi apsolījums, ka Dievs tos kādudien atkal sapulcinās.7
Tā diena ir pienākusi, tā ir mūsu diena. Sapulcināšana jau ir sākusies. 1836. gadā, tūkstošiem gadu pēc tam, kad Mozus bija sapulcinājis Israēla bērnus Sinaja kalna pakājē, viņš parādījās Kērtlandes templī, lai nodotu Džozefam Smitam „atslēgas Israēla sapulcināšanai no četrām zemes daļām” (Mācības un Derību 110:11). Šobrīd šo atslēgu turētāju vadībā Israēla ciltis tiek sapulcinātas no katras tautas, pie kuras Tā Kunga kalpi var doties.
Prezidents Rasels M. Nelsons ir teicis, ka šī sapulcināšana ir „pats būtiskākais darbs, kas šobrīd norisinās uz šīs Zemes. Nav nekā tāda, kas būtu tikpat apjomīgs, nekā, kas būtu tikpat svarīgs, nekā, kas būtu tikpat cēls. Un, ja jūs to izvēlaties, ja jūs to vēlaties, jums tajā var būt būtiska loma.”8
Kā tas ir paveicams? Ko tas nozīmē — sapulcināt Israēlu? Vai tas nozīmē divpadsmit cilšu atvešanu atpakaļ uz viņu sendienu mītnes zemi? Patiesībā tam ir daudz varenāka, daudz mūžīgāka nozīme. Prezidents Nelsons ir paskaidrojis:
„Runājot par sapulcināšanu, mēs vienkārši paužam šo būtisko patiesību: ikviens no mūsu Debesu Tēva bērniem abpus priekškaram ir pelnījis dzirdēt vēstījumu par Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju. …
Kad vien jūs paveicat kaut ko tādu, kas palīdz kādam jebkurā priekškara pusē spert soli tuvāk tam, lai stātos derībā ar Dievu un saņemtu būtiskos kristību un tempļa priekšrakstus, jūs palīdzat pulcināt Israēlu. Tas ir tieši tik vienkārši.”9
Tas, kā teica Jesaja, notiek „pa vienam” (Jesajas 27:12) vai, saskaņā ar Jeremijas paredzējumu, „[pa vienam] no katras pilsētas un [pa diviem] no katras cilts” (Jeremijas 3:14).
Israēla sapulcināšana nozīmē Dieva bērnu atvešanu atpakaļ pie Viņa. Tā nozīmē viņu derībā balstīto attiecību atjaunošanu ar Viņu. Tas nozīmē „svētās tautas” atjaunošanu, ko Viņš jau izsenis piedāvāja nodibināt (2. Mozus 19:6).
Nāciet mājās!
Būdami derības ievērotāji, arī jūs esat daļa no Israēla nama.10 Jūs esat sapulcināti, un jūs paši esat pulcinātāji. Šis gadu simteņiem ilgušais, episkais stāsts, kas aizsākās ar derību starp Dievu un Ābrahāmu, tuvojas savai kulminācijai, un jums tajā ir izšķiroša loma. Ir pienācis brīdis, kad „Jēzus teiks: „Israēl, mājās reiz nāc!””11
Tas ir pulcinātāju vēstījums: Nāciet mājās pie derības! Nāciet mājās uz Ciānu! Nāciet mājās pie Jēzus Kristus, pie Israēla Svētā, un Viņš aizvedīs jūs mājās pie Dieva, jūsu Tēva!