Prātā paturamās domas

Dzejas lasīšana Vecajā Derībā

Vecās Derības grāmatās, kas ir sakopotas pirms Ījaba grāmatas, mēs varam atrast lielākoties stāstus — vēstījumus, kuros vēsturiskie notikumi tiek aprakstīti garīgajā skatījumā. Noa uzbūvēja šķirstu, Mozus izglāba Israēlu, Anna lūdza pēc dēla un tā joprojām. Sākot ar Ījaba grāmatu, mēs sastopamies ar atšķirīgu rakstīšanas stilu, jo Vecās Derības autori ir pievērsušies dzejiskai valodai, lai viņu dziļākās izjūtas un monumentālie pravietojumi iespiestos cilvēku atmiņā.

Līdz šim mēs jau esam sastapušies ar dažiem dzejas piemēriem, kas ir izkliedēti Vecās Derības vēsturiskajās grāmatās. Un, sākot ar Ījaba grāmatu, mēs sastapsimies ar tiem arvien biežāk. Ījaba grāmata, Psalmi un Salamana pamācības ir gandrīz pilnībā rakstīti dzejā, tāpat kā daļa no tādu praviešu kā Jesajas, Jeremijas un Amosa pierakstiem. Tā kā dzejas lasīšana atšķiras no vienkāršu stāstu lasīšanas, lai to saprastu, mums bieži vien ir nepieciešama atšķirīga pieeja. Lūk, dažas idejas, kas var palīdzēt jums skaidrāk izprast Vecās Derības dzeju.

Senebreju dzejas iepazīšana

Pirmkārt, jums varētu būt lietderīgi atcerēties, ka Vecajā Derībā ietvertā senebreju dzeja nebalstās uz dzejiskām atskaņām, kā daļa pārējo dzejas veidu. Un kaut arī pantmērs, vārdu spēles un skaņu atkārtošanās ir visai izplatītas senebreju dzejas iezīmes, parasti tas viss caur tulkojumu ir gājis zudībā. Tomēr viena no iezīmēm, ko jūs ievērosiet, ir domu vai ideju atkārtošanās, ko dažkārt dēvē par paralēlismu. Kā vienkāršu piemēru var minēt šo pantu no Jesajas grāmatas:

• „Apjoz savu spēku, Ciāna!

• Tērpies savās svētku drēbēs, Jeruzāleme … .” (Jesajas 52:1.)

29. psalmā ir daudz rindiņu, starp kurām var vilkt paralēles. Lūk, kāds piemērs:

• „Tā Kunga balss ir spēka pilna,

• Tā Kunga balss ir pilna varenības!” (Psalmi 29:4.)

Un šeit būs kāds gadījums, kad, zinot to, ka starp pirmo un otro rindiņu būtu velkamas paralēles, attiecīgo rakstvietu ir vieglāk saprast:

• „Es arīdzan jūsu zobiem esmu devis mieru visās jūsu pilsētās

• un visās vietās liku jums ciest maizes trūkumu … .” (Amosa 4:6.)

Minētajos piemēros konkrētā doma atkārtojas — tikai ar nelielām izmaiņām. Izmantojot šo izteiksmes līdzekli, atkārtotā doma tiek uzsvērta, caur nelielām atšķirībām aprakstot vai attīstot to vēl pilnīgāk.

Citkārt caur abām paralēlajām frāzēm, izmantojot līdzīgus izteiksmes līdzekļus, tiek izskaidrotas kontrastējošas idejas, kā šajā piemērā:

• „Miermīlīga atbilde apklusina dusmas,

• bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.” (Salamana pam. 15:1.)

Minētais paralēlisms nav nekāda nejaušība. Rakstnieki tā ir rīkojušies ar noteiktu nolūku. Tas ir ļāvis tiem paust savas garīgās izjūtas un izskaidrot patieso mācību, viņuprāt, vienlīdz iespaidīgā un daiļskanīgā veidā. Tādēļ, pamanot, ka Vecās Derības rakstos ir izmantots paralēlisms, padomājiet par to, kā tas palīdz jums izprast minētā rakstnieka vēstījumu. Piemēram, ko Jesaja varētu būt centies pateikt, pielīdzinot „spēku” „svētku drēbēm” un „Ciānu” „Jeruzālemei”? (Jesajas 52:1.) Ko mēs varam secināt par „miermīlīgas atbildes” būtību, ja mēs zinām, ka tā tiek pretstatīta „skarbam vārdam”? (Salamana pam. 15:1.)

He Restoreth My Soul (Viņš atspirdzina manu dvēseli), Valters Reins

Sadraudzēšanās ar senebreju dzeju

Jums varētu būt lietderīgi pielīdzināt dzejas lasīšanu kāda jauna cilvēka iepazīšanai. Jūs, piemēram, varētu salīdzināt dzejas lasīšanu Vecajā Derībā ar kāda cilvēka satikšanu, kurš nāk no tālas valsts vai svešzemju kultūras un nerunā tādā pašā valodā, un tā nu ir gadījies, ka viņam ir vairāk par divtūkstoš gadiem. Šis cilvēks, visdrīzāk, pateiks kaut ko tādu, ko mēs sākotnēji nesapratīsim, taču tas nenozīmē, ka viņš vai viņa nevar pateikt mums neko vērtīgu. Liekot lietā nedaudz pacietības un nedaudz iejūtības, jaunais paziņa ar laiku var kļūt mums par mīļu draugu. Mums vienkārši ir jāpavada kopā kāds laiks, cenšoties palūkoties uz notiekošo no šī cilvēka skatpunkta. Iespējams, mēs pat atklāsim, ka patiesībā mēs sirds dziļumos viens otru tīri labi saprotam.

Tādēļ, pirmoreiz izlasot kādu rakstvietu no Jesajas grāmatas, domājiet par to kā par iepazīšanos ar jaunu paziņu. Pavaicājiet sev: „Kāds ir mans vispārējais iespaids?” Kādas izjūtas šī rakstvieta izraisa — pat ja jūs nesaprotat pilnīgi visus tajā ietvertos vārdus? Pēc tam izlasiet to vēlreiz — ja iespējams, vairākas reizes. Daži cilvēki rod jaunu ieskatu, izlasot rakstvietas skaļi. Pievērsiet uzmanību konkrētiem vārdiem, ko Jesaja ir izraudzījies, it īpaši tiem vārdiem, kas uzbur spilgtu iztēles ainu. Kādas izjūtas jūsos izraisa minētās ainas? Ko šie tēlainās izteiksmes līdzekļi liecina par Jesajas izjūtām? Jo biežāk jūs studēsiet Vecās Derības dzejnieku vārdus, jo biežāk jūs atklāsiet, ka viņi ir apzināti izraudzījušies konkrētus vārdus un paņēmienus, lai paustu dziļu garīgo vēstījumu.

Dzejoļi var kļūt par brīnišķīgiem draugiem, jo tie palīdz mums izprast arī savas izjūtas un pieredzēto. Vecās Derības dzejoļi ir īpaši vērtīgi, jo tie palīdz mums izprast pašas svarīgākās izjūtas un pieredzi — to, kas saistās ar mūsu attiecībām ar Dievu.

Studējot Vecajā Derībā ietverto dzeju, paturiet prātā, ka pašas vērtīgākās Svēto Rakstu studijas ir tās, kas vedina mūs pie Jēzus Kristus. Pievērsiet uzmanību simboliem, tēlainajiem izteiksmes līdzekļiem un patiesajām mācībām, kas stiprina jūsu ticību Viņam. Studējot ieklausieties Svētā Gara pamudinājumos.

Viedā literatūra

Viena no Vecajā Derībā ietvertās dzejas kategorijām ir zinātnieku tā dēvētā „viedā literatūra”. Šajā kategorijā ietilpst Ījaba grāmata, Salamana pamācības un Salamana mācītāja grāmata. Kamēr psalmos tiek paustas ar slavēšanu, sērošanu un pielūgsmi saistītas izjūtas, viedā literatūra pievēršas pārlaicīgiem padomiem un padziļinātiem, filozofiskiem jautājumiem. Piemēram, Ījaba grāmatā tiek pētīts Dieva taisnīgums un cilvēku ciešanu iemesli. Salamana pamācībās bieži tiek doti padomi labai dzīvie, ieskaitot gudrus sakāmvārdus, kas ir sakopoti un nodoti no paaudzes paaudzē. Salamana mācītāja grāmatā tiek apšaubīta dzīves jēga: kur mums meklēt patieso dzīves jēgu, ja viss šķiet gaistošs un mazsvarīgs? Jūs varat domāt par viedo literatūru kā par dziļdomīgām sarunām ar iedvesmotiem mentoriem, kuri vēlas dalīties ar jums dažos novērojumos par Dievu un Viņa radīto pasauli un, iespējams, palīdzēt jums saprast to visu nedaudz labāk, nekā pirms tam.