The Judgments of Job (Ījaba spriedumi), Džozefs Brikijs

1.–7. augusts

Ījaba 1.–3., 12.–14., 19., 21.–24., 38.–40., 42. nod.

„Es uz Viņu tomēr paļaušos”

Lasot par Ījabu, Gars vadīs jūs, lai jūs atklātu būtiskas mācības, kas saistās ar jūsu dzīvi. Pierakstiet savus atklājumus un paprātojiet, kā šīs patiesās mācības varētu tikt attiecinātas uz jums.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Ir tikai dabiski, ka mēs prātojam, kādēļ ar labiem cilvēkiem atgadās kaut kas slikts, vai tikpat labi — kādēļ sliktu cilvēku dzīvē atgadās kaut kas labs. Kādēļ lai taisnīgais Dievs kaut ko tādu pieļautu? Šāda veida jautājumus var pētīt, ņemot par piemēru Ījaba pieredzi, kurš bija viens no tiem labajiem cilvēkiem, ar kuru atgadījās kaut kas slikts. Redzot Ījaba likstas, viņa draugi sāka šaubīties par to, vai viņš tik tiešām ir labs cilvēks. Ījabs pastāvēja uz savu taisnīgumu, sākot apšaubīt to, vai Dievs tik tiešām ir taisnīgs. Tomēr, pat par spīti savām ciešanām un šaubām, Ījabs saglabāja godprātīgumu un ticību Jēzum Kristum. Lasot Ījaba grāmatu, ir redzams, kā ticība tiek apšaubīta un pārbaudīta, to tomēr nekad visā pilnībā neatmetot. Tas nenozīmē, ka uz visiem jautājumiem tiek atbildēts. Taču Ījaba grāmata māca — kamēr mums vēl nav atbilžu, jautājumi un ticība var pastāvēt līdzās, un, lai kas tikmēr notiktu, runājot par To Kungu, mēs varam teikt: „Es uz Viņu tomēr paļaušos.” (Skat. Ījaba 13:15 karaļa Jēkaba Bībeles tulkojumā angļu valodā.)

Lai gūtu pārskatu par Ījaba grāmatu, skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Ījabs” (scriptures.ChurchofJesusChrist.org).

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Ījaba 1.–3., 12.–13. nod.

Paļāvība uz Debesu Tēvu un Jēzu Kristu var palīdzēt man palikt uzticīgam ikvienā situācijā.

Ījaba grāmatas ievada nodaļu mērķis ir nevis aprakstīt Dieva un Sātana patieso mijiedarbību, bet gan uzsvērt Sātana kā mūsu pretinieka un apsūdzētāja lomu. Lasot par Sātana pretenzijām pret Ījabu (skat. Ījaba 1:9–11; 2:4–5), jūs varētu paprātot, vai to pašu varētu teikt arī par jums. Jūs varētu sev pavaicāt: „Kādu iemeslu dēļ es turpinu būt uzticīgs Dievam?” Paprātojiet par pārbaudījumiem, kas tika uzsūtīti Ījabam, un par to, kāda bija viņa attieksme pret tiem (skat. Ījaba 1:20–22; 2:9–10). Kas no tā, ko jūs no viņa varat mācīties, varētu palīdzēt jums stāties pretī savām grūtībām?

Kaut arī Ījabs centās palikt uzticīgs, viņa pārbaudījumi un ciešanas nebeidzās (pievērsiet uzmanību viņa žēlabām 3. nodaļā). Patiesībā šķita, ka viņa ciešanas tikai pastiprinās, un viņa draugi norādīja, ka tas ir uzskatāms par Dieva sodu (skat. Ījaba 4.–5., 8., 11. nod.). Lasot daļu no Ījaba atbildes 12.–13. nodaļā, padomājiet, kas no tā, ko Ījabs zināja par Dievu, ļāva viņam turpināt uz Viņu paļauties, par spīti savām ciešanām un neatbildētajiem jautājumiem. Kas no tā, ko jūs zināt par Dievu, palīdz jums stāties pretī savām grūtībām? Kā jūs esat pārliecinājušies par šo patiesību, un kā tā ir stiprinājusi jūsu ticību?

Ījaba 19. nod.

Jēzus Kristus ir mans Pestītājs.

Dažkārt pašas būtiskākās mācības atklājas mūsu dziļāko ciešanu brīžos. Paprātojiet par Ījaba likstām Ījaba 19:1–22 un par patiesajām mācībām, ko viņš sludina Ījaba 19:23–27. Pēc tam paprātojiet par to, kā jūs esat pārliecinājušies, ka jūsu Pestītājs tik tiešām dzīvo. Kā šī apziņa palīdz jums, sastopoties ar smagām grūtībām?

Skat. arī Mācības un Derību 121:1–12; 122. nod.

Job (Ījabs), Gerijs L. Keps

Ījaba 21.–24. nod.

„Ja Viņš mani pārbaudītu, es tiktu atrasts zeltam līdzīgs.”

Turpinot lasīt par to, kā Ījabs ar saviem draugiem diskutē par viņa ciešanu iemesliem, jūs varētu paprātot, kā jūs atbildētu uz viņu diskusijas pamatjautājumu: „Kādēļ taisnīgie dažkārt cieš, bet ļaunie dažkārt paliek nesodīti?” Padomājiet par to, lasot Ījaba 21.–24. nodaļu. Kas no tā, kas jums ir zināms par Debesu Tēvu un Viņa ieceri, varētu palīdzēt rast atbildi? Skat., piemēram, 2. Nefija 2:11–13; Mosijas 23:21–23; 24:10–16; Ābrahāma 3:22–26; Dalins H. Oukss, „Pretstats visās lietās” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2016. g. maijs, 114.–117. lpp.

Skat. arī L. Toda Badža vispārējās konferences runu „Pastāvīga un nesatricināma paļāvība”, Liahona, 2019. g. nov., 47.–49. lpp.

Ījaba 38., 40., 42. nod.

Dievam ir daudz plašāks skatījums par manējo.

Savu draugu apsūdzību nomākts (skat. Ījaba 16:1–5; 19:1–3), Ījabs atkārtoti piesauca Dievu, meklējot skaidrojumu savām ciešanām (skat. Ījaba 19:6–7; 23:1–9; 31. nod.). Elders Nīls A. Maksvels ir ievērojis to, ka brīžos, „kad mēs esam pārlieku nepacietīgi attiecībā uz viszinošā Dieva noteikto laiku”, kā tas šķiet Ījaba gadījumā, „mēs patiesībā norādām, ka mēs paši zinām, kā būtu vislabāk. Vai tas nav dīvaini, ka, nēsājot savus rokas pulksteņus, mēs cenšamies dot padomu Tam, kurš pārrauga visuma pulksteņus un laika ritējumu?” (“Hope through the Atonement of Jesus Christ,” Ensign, 1998. g. nov., 63. lpp.) Paprātojiet par šiem vārdiem, lasot Dieva atbildi Ījabam 38. un 40. nodaļā. Kādus patiesus principus Viņš Ījabam māca? Kādēļ mums ir svarīgi zināt šos patiesos principus, cīnoties ar savas laicīgās dzīves likstām un jautājumiem? Kas atstāj uz jums īpašu iespaidu, lasot Ījaba atbildi Ījaba 42:1–6?

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Ījaba 1:20–22.Lai saprastu, kā Ījabs varēja justies, spriežot pēc šajos pantos rakstītā, jūs ar ģimeni varētu kopīgi izlasīt nodaļu „Ījabs” no grāmatas Vecās Derības stāsti, vai arī izspēlēt Ījaba 1:13–22. Ko mēs varam mācīties no Ījaba piemēra?

Ījaba 14:14.Kā mēs atbildētu uz šajā pantā ietverto Ījaba jautājumu? Kā mums varētu palīdzēt Almas 11:42–44? (Skat. arī video materiālu „Viņš ir dzīvs — svinēsim Lieldienas, jo Kristus ir dzīvs!”, ChurchofJesusChrist.org.)

Ījaba 16:1–5.Vai mēs kādreiz esam līdzinājušies Ījaba draugiem, kuri tiesāja un kritizēja Ījabu brīdī, kad viņam bija nepieciešams mierinājums? (Skat. Ījaba 16:1–4; skat. arī Jāņa 7:24.) Kā mūsu teiktais var stiprināt citus viņu bēdās? (Skat. Ījaba 16:5.)

Ījaba 19:23–27.Pēc šo pantu izlasīšanas jūsu ģimenes locekļi varētu pastāstīt, kā viņi ir pārliecinājušies, ka mūsu Pestītājs dzīvo. Jūs varētu kopīgi piestrādāt pie tā, lai apkopotu savas liecības (vai bērnu zīmējumus ar Glābēju) kādā grāmatā, piemēram, ģimenes dienasgrāmatā (skat. 23. pantu). Jūs varētu arī nodziedāt kādu dziesmu, kurā ir liecināts par Glābēju, piemēram, „Es zinu — dzīvs mans Pestītājs” (Garīgās dziesmas, nr. 75), un padalīties frāzēs, kas stiprina jūsu ticību Viņam.

Ījaba 23:8–11.Ko nozīmē — kļūt caur saviem pārbaudījumiem „zeltam līdzīgam”? (Skat. arī video materiālu „The Refiner’s Fire” (Dzidrinātāja uguns), kas ir pieejams angļu valodā, vietnē ChurchofJesusChrist.org). Vai mēs zinām kādu, ar kuru tā ir noticis? Bērniem varētu patikt izgatavot kaut ko, uz kā varētu uzrakstīt vārdus no 10. panta. Jūs varētu apspriest arī to, kā Jēzus Kristus pārvarēja Savus pārbaudījumus (skat. Lūkas 22:41–44; Mācības un Derību 19:16–19).

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbības izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Dzīvs mans Pestītājs”, Garīgās dziesmas, nr. 74.

Personīgo studiju pilnveidošana

Lieciet lietā iztēli. Cenšoties iztēloties sevi Svēto Rakstu stāstos, mēs varam gūt vērtīgas atziņas. Piemēram, sevis iztēlošanās Ījaba vietā varētu palīdzēt jums aizdomāties par savām attiecībām ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.

Job and His Friends (Ījabs un viņa draugi), Iļja Repins