Endrjū Bazlija ilustrācija — Alma un Amuleks tiek atbrīvoti no cietuma

15.–21. jūnijs

Almas 13.–16. nodaļa

„Ieiet Tā Kunga atdusā”

Noturīga pievēršanās prasa vairāk nekā iedvesmojošu Svētdienas skolas stundu reizi nedēļā. Mudiniet stundas dalībniekus meklēt personīgas garīgās pieredzes visas nedēļas garumā.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Kas varētu pamudināt nodarbības dalībniekus savstarpēji dalīties savās pieredzēs — mācīties evaņģēliju un dzīvot saskaņā ar to? Jūs varbūt varētu aicināt viņus dalīties kādā atklāsmē, kuru viņi guvuši, lasot Almas 13.–16. nodaļu, kas viņus pārsteigusi vai par ko viņi iepriekš nav aizdomājušies. Kamēr viņi dalās atklāsmēs, pajautājiet viņiem, kādā veidā, viņuprāt, šī jaunā izpratne ienesīs izmaiņas viņu dzīvē.

Māciet doktrīnu

Almas 13:1–19

Priesterības priekšraksti palīdz Dieva bērniem saņemt pestīšanu caur Jēzu Kristu.

• Iespējams, ka daži no nodarbības dalībniekiem, studējot Almas 13. nodaļu, ir atraduši kaut ko, kas ir padziļinājis viņu spēju novērtēt priesterību. Aiciniet, lai viņi pastāsta par saviem atklājumiem. Jūs varētu kopā izlasīt 2. un 16. pantu un uzdot apmēram šādu jautājumu: „Kā priesterība un tās priekšraksti palīdz jums „raudzīties pēc [Dieva] Dēla, lai saņemtu pestīšanu”?” Ja nepieciešams, priekšrakstu saraksts atrodams grāmatas Uzticīgi ticībai 143.–144. lpp.

  

  Priesterības priekšraksti palīdz mums raudzīties pēc Jēzus Kristus, lai saņemtu pestīšanu.

• Daudzi cilvēki Amonihā bija Nehora sekotāji, kurš mācīja nepatiesas idejas par priesteru lomu. Lai palīdzētu stundas dalībniekiem uzzināt par priesterības patieso dabu, jūs varētu lūgt viņus salīdzināt Nehora skatījumu par to, kas priesteriem būtu jādara (skat. Almas 1:3–6), ar to, ko mācīja Alma (skat. Almas 13:1–12). Kā Nehora mācības līdzinās pasaules uzskatiem par varu un vadību? Ar ko atšķiras Almas mācības?

• Almas 13:1–19 studēšana varētu izvērsties diskusijā par to, ko nozīmē — „būt sagatavoti[em] no pasaules radīšanas” saviem pienākumiem Tā Kunga darbā. Ko Alma Almas 13:3 apgalvo par to, kā mums vajadzētu redzēt un uztvert šos pienākumus? (Skat. arī M&D 138:56.)

Almas 13. nodaļa

Tas Kungs mūs aicina ieiet Viņa atdusā.

• Alma mācīja, ka priesterība palīdz mums „ieiet Tā Kunga … atdusā” (Almas 13:16). Lai uzsāktu diskusiju par šo ideju, jūs varētu lūgt nodarbības dalībniekus izlasīt Almas 13:6, 12–13, 16 un 29 un pastāstīt, ko šie panti māca par „Tā Kunga … atdus[u]”. Viņi varētu arī sameklēt, kādas iezīmes piemīt cilvēkiem, kuri „ieiet Tā Kunga atdusā”. Ko mēs varam darīt, lai piedzīvotu Tā Kunga atdusu mūsu mirstīgās dzīves laikā?

Almas 14. nodaļa

Pārbaudījumu un traģēdiju brīžos mums ir jāpaļaujas uz To Kungu.

• Almas 14. nodaļa var sniegt iespēju pārrunāt to, kā mēs varam saglabāt ticību, kad mēs vai mūsu tuvinieki saskaras ar vajāšanu vai pārbaudījumiem, par spīti mūsu centieniem būt taisnīgiem. Jūs varētu uzsākt šo diskusiju, aicinot stundas dalībniekus iztēloties, ka viņi ir žurnālisti, kas ziņo par kādu notikumu Almas 14. nodaļā. Kādus jautājumus par notikumu viņi varētu uzdot Almam un Amulekam? Piemēram: „Kāpēc Tas Kungs pieļāva, ka jūs un citi taisnīgie cilvēki cieš?” vai „Kādu padomu jūs varētu dot tiem, kuri piedzīvo grūtus pārbaudījumus?” Pamatojoties uz to, ko uzzinājām no Almas 14. nodaļas, kā Alma un Amuleks varētu atbildēt uz šiem jautājumiem?

• Vairumam no mums atradīsies kaut kas, ko mēs varam attiecināt uz sevi no tā, ko juta Amuleks, kad viņš redzēja taisnīgo cilvēku ciešanas Amonihā — mēs „arī [tiekam] sāpināt[i]” (Almas 14:10), un mēs vēlamies, kaut mēs spētu kaut ko darīt lietas labā. Ko mēs varam mācīties no Almas teiktā par šo situāciju? (Skat. Almas 14:8–13.) Jūs varētu dalīties ar prezidenta Spensera V. Kimbala apgalvojumu, kas atrodams sadaļā „Papildresursi”. Varbūt nodarbības dalībnieki varētu saviem vārdiem apkopot prezidenta Kimbala apgalvojuma galveno vēstījumu.

Almas 15:16, 18

Māceklība prasa uzupurēšanos.

• Šīs nedēļas nodarbību izklāsts rokasgrāmatā „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm rekomendē uzskaitīt, no kā Amuleks atteicās un ko viņš ieguva, kad viņš pieņēma evaņģēliju. Iespējams, nodarbības dalībnieki vēlētos dalīties ar sarakstiem, ko viņi ir izveidojuši, vai arī viņi varētu izveidot šos sarakstus stundas laikā. Šie Svētie Raksti var palīdzēt: Almas 10:4–5; 15:16, 18; 16:13–15 un  34:8. Kādēļ Amuleks bija gatavs šādiem upuriem? Kāpēc mēs esam gatavi tā rīkoties? Kā mēs varam sekot Almas piemēram, kurš „stiprināja [Amuleku] Tai Kungā”?

Almas 16:1–10

Praviešu vārdi tiks piepildīti.

• Almas 16. nodaļā doti piemēri par kādu cilvēku, kurš paļāvās uz pravieti, un par cilvēkiem, kuri nepaļāvās. Lai palīdzētu stundas dalībniekiem mācīties no šiem piemēriem, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles divus virsrakstus: Zorams un Amonihas ļaudis. Nodarbības dalībnieki varētu izlasīt Almas 16:1–10 un uzrakstīt zem katra no virsrakstiem vārdus un frāzes, kas apraksta šo cilvēku attieksmi pret pravieša Almas vārdiem. Ko mēs darām, lai parādītu Debesu Tēvam, ka mēs ticam dzīvo praviešu vārdiem?

Mudiniet mācīties mājās

Apsveriet iespēju pajautāt stundas dalībniekiem, vai viņi jebkad ir vēlējušies vēl sekmīgāk dalīties evaņģēlijā. Almas 17.–22. nodaļas studēšana var iedvesmot viņus ar idejām, kas palīdzēs sasniegt šo mērķi.

Papildresursi

Dievs ne vienmēr novērsīs traģēdiju.

Prezidents Spensers V. Kimbals reiz izteicās par vairākām šķietami neizskaidrojamām traģēdijām, kas notiek pasaulē:

„Vai Tas Kungs būtu varējis novērst šīs traģēdijas? Atbilde ir — jā. Tas Kungs ir visuvarens, ar pilnīgu varu kontrolēt mūsu dzīves, aiztaupīt sāpes, novērst nelaimes gadījumus, … pat [pasargāt mūs] no nāves, ja tāda būtu Viņa griba. Bet viņš to nedarīs. …

Ja visi slimie, par kuriem mēs lūdzam, tiktu dziedināti, ja visi taisnīgie tiktu pasargāti un ļaunie iznīcināti, tad Tēva iecere tiktu atsaukta un evaņģēlija pamatprincips — rīcības brīvība — beigtu pastāvēt. Nevienam cilvēkam tad nevajadzētu dzīvot ticībā. …

… ja mēs aizvērtu durvis uz ciešanām un sāpēm, mēs izslēgtu no dzīves arī savus lielākos draugus un labdarus. Ciešanas var padarīt cilvēkus par svētajiem, jo viņi mācās pacietību, izturību un paškontroli. …

… Es esmu pateicīgs, ka pat caur priesterības spēku es nevaru izdziedināt visus slimos. Es varētu izdziedināt cilvēkus, kuriem vajadzētu nomirt. Es varētu atbrīvot no ciešanām cilvēkus, kuriem paredzēts ciest. Es baidos, ka es izjauktu Dieva nolūkus.

Ja man būtu neierobežots spēks, bet ierobežots skatījums un sapratne, es būtu varējis izglābt Abinadiju no uguns liesmām, kad viņš tika sadedzināts pie staba, un, tā darot, iespējams, es būtu nodarījis viņam neatgriezenisku kaitējumu. Viņš nomira mocekļa nāvē un saņēma mocekļa balvu — paaugstināšanu.

Visticamāk, es būtu pasargājis Pāvilu no viņa bēdām, ja mans spēks būtu bijis neierobežots. Pavisam noteikti es būtu izdziedinājis viņa „dzeloni miesā”. [2. korintiešiem 12:7.] Un, tā darot, es būtu izjaucis Tā Kunga programmu. …

Man bail, ka, ja 1844. gada 27. jūnijā es būtu bijis Kārtidžas cietumā, es būtu novirzījis lodes, kas ietriecās pravieša [Džozefa Smita] un patriarha [Hairama Smita] ķermeņos. Es būtu paglābis viņus no ciešanām un agonijas, bet atņēmis tiem mocekļu nāvi un atlīdzību. …

Ar šādu nekontrolētu spēku es noteikti būtu jutis, ka man ir jāpasargā Kristus no agonijas Ģetzemanē, no pazemojumiem, ērkšķu kroņa, necienīgas izturēšanās tiesā un fiziskiem ievainojumiem. Es būtu parūpējies par Viņa ievainojumiem un sadziedētu tos, pasniedzot atvēsinošu ūdeni etiķa vietā. Es būtu paglābis Viņu no ciešanām un nāves, bet atņēmis pasaulei Viņa Izpirkšanas upuri. …

Saskaroties ar neapšaubāmu traģēdiju, mums jāuzticas Dievam, zinot, ka, par spīti mūsu ierobežotajam skatījumam, Viņa nolūki necietīs neveiksmi” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 14.–17., 20. lpp.).

Pasniegšanas pilnveidošana

Aiciniet uzcītīgi mācīties. „Kad jūs gatavojaties mācīt, tā vietā, lai domātu: „Ko es darīšu, lai mācītu?”, pajautājiet sev: „Ko darīs stundas dalībnieki, lai mācītos?”” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 29. lpp.)