Amons un ķēniņš Lamonijs, Skots M. Snovs

22.–28. jūnijs

Almas 17.–22. nod.

„Es padarīšu jūs par darbarīku”

Pirms palīdzēt citiem atklāt Svētajos Rakstos ietvertās mācības, jums vispirms ir jāatklāj šīs patiesās mācības pašiem. Izlasiet Almas 17.–22. nodaļu, domājot par savas nodarbības dalībniekiem.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Lai dotu nodarbības dalībniekiem iespēju pastāstīt par to, ko viņi ir apguvuši savu individuālo vai ģimenes studiju laikā, jūs varētu aicināt tos izvēlēties kādu no Almas 17.–22. nodaļā aprakstītajām personām un pabeigt šāda veida teikumu: „Abiša man iemācīja ” vai „Lamonijs man iemācīja ”.

Māciet doktrīnu

Almas 17:1–4

Mūsu ticība tiek stiprināta, ja mēs cītīgi cenšamies uzzināt patiesību.

• Nodarbības dalībnieki, visticamāk, jau daudzkārt ir dzirdējuši par to, cik būtiski ir vienkārši evaņģēlija paradumi. Almas 17:1–4 var palīdzēt tiem pārliecināties par to, cik ļoti šie paradumi var iespaidot mūsu dzīvi. Jūs varētu lūgt, lai puse klātesošo uzmeklē šajos pantos to, ko darīja Mosijas dēli, bet otra puse — to, kas notika, pateicoties viņu rīcībai. Kas, pateicoties šīm lietām, ir noticis mūsu dzīvē?

• Lai padziļinātāk apspriestu dažus no paradumiem, kas stiprināja Mosijas dēlus, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles šādus vārdus: Svēto Rakstu pētīšana, Lūgšana un Gavēšana. Pēc tam nodarbības dalībnieki varētu uzmeklēt rakstvietas, kurās tiek mācīts par to, kādas svētības dāvā Svēto Rakstu studēšana, lūgšana un gavēšana (viņiem varētu noderēt Svēto Rakstu ceļvedis). Pēcāk viņi varētu pierakstīt uzieto uz tāfeles un dalīties cits ar citu idejās par to, kā pilnveidot savas Svēto Rakstu studijas, lūgšanas un gavēšanu tā, lai vēl vairāk tuvinātos Dievam.

Almas 17.–18. nod.

Mūsu mīlestība var palīdzēt sagatavot citus evaņģēlija pieņemšanai.

• Pastāv daudz veidu, kā dalīties evaņģēlijā, bet tie visi būs daudz efektīvāki tad, ja mūs motivēs mīlestība. Varbūt nodarbības dalībnieki varētu uzmeklēt Almas 17.–22. nodaļā ietvertos pantus, kas apliecina, ka Amons dalījās evaņģēlijā, mīlestības motivēts. Kādus vēl evaņģēlija sludināšanas principus mēs varam mācīties no šī piemēra? Varbūt nodarbības dalībnieki var pastāstīt par to, kā patiesa mīlestība ir mīkstinājusi kāda cilvēka sirdi un ļāvusi viņam daudz atvērtāk uzklausīt evaņģēlija vēstījumu? Prezidenta Dalina H.  Ouksa izteikums, ko var atrast sadaļā „Papildus avoti”, varētu palīdzēt nodarbības dalībniekiem izprast to, cik būtiski ir pārliecināties, ka mūsu centieni ir mīlestības motivēti.

Amons izglābj ķēniņa ganāmpulkus, Minerva K.  Teičerte

Almas 18.–22. nod.

Efektīva evaņģēlija mācību pasniegšana un apguve var vedināt pie sirds pārmaiņām.

• Kad Amons un Ārons bija ieguvuši ķēniņa Lamonija un viņa tēva uzticību, viņi varēja palīdzēt tiem izprast būtiskākās evaņģēlija mācības. Nodarbības dalībniekiem varētu būt lietderīgi uzskaitīt mācības, kuras Amons mācīja Lamonijam (skat. Almas 18:24–39), un salīdzināt šo sarakstu ar to, ko Ārons mācīja Lamonija tēvam (skat. Almas 22:1–16). Puse klātesošo varētu veidot vienu sarakstu, kamēr otra puse veido otru. Kā šo mācību izprašana palīdzēja Lamonijam un viņa tēvam noticēt Debesu Tēvam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, un paļauties uz Viņiem?

• Pieraksti par to, kā Ārons un Amons māca ķēniņu Lamoniju un viņa tēvu, sniedz lielisku iespēju — apspriesties par efektīvu evaņģēlija pasniegšanu un apgūšanu. Kādus evaņģēlija pasniegšanas principus nodarbības dalībnieki ir uzgājuši? (Skat., piemēram, Almas 18:24–28 un Almas 22:7–13.) Kādus evaņģēlija apguves principus viņi ir uzgājuši, lasot par ķēniņu Lamoniju un viņa tēvu? (Skat., piemēram, Almas 18:25–31; 22:17–18.)

• Lai uzzinātu to, kā evaņģēlija doktrīna var ietekmēt mūsu dzīvi, nodarbības dalībnieki varētu izskatīt Almas 18:40–41; 20:1–15 un Almas 22:15–18, 25–27 un noskaidrot to, kā ķēniņš Lamonijs un viņa tēvs jutās un rīkojās pēc tam, kad bija izpratuši evaņģēlija mācības un pievērsušies ticībai. Kā šīs patiesās mācības palīdz mums nākt pie Kristus? Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu sev un saviem tuviniekiem izprast šīs patiesās mācības un dzīvot pēc tām?

Almas 19.–22. nod.

Mūsu liecība var atstāt lielu iespaidu uz apkārtējiem.

• Individuāli studējot Almas 19.–22. nodaļu, nodarbības dalībnieki, iespējams, aizdomājās par to, cik tālejoši kāda cilvēka liecība var iespaidot apkārtējos. Mudiniet viņus pastāstīt par apgūto. Ko Almas 19.–22. nodaļā ietvertie stāsti liecina par mūsu personīgajiem centieniem dalīties evaņģēlijā? Šo principu varētu palīdzēt akcentēt prezidenta Gordona B.  Hinklija stāsts no sadaļas „Papildus avoti”.

• Kādus salīdzinājumus jūs varētu izmantot, lai ilustrētu to, ko mēs varam panākt, daloties ar citiem savā liecībā? Jūs varētu izmantot tādus piemērus kā ezerā iemestu oli, kas ūdenī veido sīkus vilnīšus, vai raugu, kas palīdz uzraudzēt mīklu. Izskatot dažus Almas 19.–22. nodaļā ietvertos piemērus tam, kā cilvēki ir dalījušies savā liecībā, nodarbības dalībnieki varētu pastāstīt, kā viņus ir iespaidojušas citu cilvēku liecības.

Mudiniet mācīties mājās

Jūs varētu pavaicāt nodarbības dalībniekiem, vai viņi kādreiz ir aizdomājušies, ko viņi varētu darīt, lai viņu pievēršanās būtu pastāvīga un noturīga. Almas 23.–29. nodaļā viņi varēs izlasīt par cilvēkiem, kuri pieņēma evaņģēliju un „nekad neatkrita” (Almas 23:6).

Papildus avoti

Dalieties evaņģēlijā aiz mīlestības.

Prezidents Dalins H.  Oukss dalījās vērtīgās atziņās, kuras viņš bija guvis savā jaunībā, sakot:

„Es biju norīkots apmeklēt kādu mazaktīvu Baznīcas locekli — veiksmīgu profesionāli, kurš bija daudz vecāks par mani. Atskatoties uz savu rīcību, es atskāršu, ka tikpat kā neizjutu mīlošas rūpes par šo apmeklējamo vīru. Es rīkojos aiz pienākuma, vēloties par visiem 100 procentiem izpildīt savu mājskološanas atskaiti. Kādu vakaru, pietuvojoties mēneša beigām, es piezvanīju šim vīram, lai pavaicātu, vai mēs ar pārinieku varētu tūliņ pat viņu apmeklēt. Viņa pamācošā atbilde sniedza man neaizmirstamu mācībstundu.

„Nē, es nevēlos, lai jūs nāktu šovakar!” viņš atbildēja. „Esmu noguris. Esmu jau noģērbies, lai dotos gulēt. Lasu un nevēlos tikt traucēts tikai tādēļ, lai jūs šī mēneša mājskološanas atskaitē varētu uzrādīt 100 procentus!” Šī atbilde vēl joprojām sāpīgi dzeļ, jo es zinu, ka viņš nojauta manu savtīgo motivāciju.

Es ceru, ka neviens no tiem, kuru mēs aicinām uzklausīt atjaunotā evaņģēlija vēstījumu, nejūtas tā, it kā mēs rīkotos kādu citu iemeslu vadīti, izņemot neviltotu mīlestību pret viņiem un nesavtīgu vēlmi dalīties tajā, kas, pēc mūsu domām, ir vērtīgi.” (“Sharing the Gospel,” Ensign, Nov. 2001, 8.)

Mēs bieži vien nezinām, kāda ir mūsu ietekme.

Prezidents Gordons B.  Hinklijs pastāstīja par kādu misionāru, kurš savas kalpošanas noslēgumā atskaitījās savam misijas prezidentam. Misionārs teica:

„Manam darbam nav bijis nekāda rezultāta. Esmu izniekojis savu laiku un sava tēva naudu. Tā ir bijusi vistīrākā laika izšķiešana. … Divos šeit pavadītajos gados es esmu kristījis tikai vienu cilvēku. Tas bija kāds divpadsmitgadīgs zēns no Tenesijas dziļākajiem laukiem.”

Misijas prezidents nolēma sekot līdzi misionāra kristītā zēna gaitām. Viņš pieauga, apprecējās un pārcēlās uz Aidaho. Viņa bērni devās misijās, un arī viņu bērni devās misijās. Misijas prezidents devās uz Aidaho un apvaicājās šīs ģimenes locekļiem par viņu misijām. Vēlāk viņš teica: „Es atklāju, ka, pateicoties tā viena zēna kristībām, kurš bija no Tenesijas dziļākajiem laukiem un kuru kristīja misionārs, kam šķita, ka viņš ir cietis neveiksmi, Baznīcai ir pievienojušies vairāk nekā 1100 cilvēku.” (Teachings of Gordon B. Hinckley [1997], 360–61.)

Pasniegšanas pilnveidošana

Atvēliet laiku tam, lai audzēkņi varētu dalīties apgūtajā. „Daloties apgūtajā, nodarbības dalībnieki ne vien sajūt Svēto Garu un stiprina savu liecību, bet arī iedrošina citus nodarbības dalībniekus — pašiem atklāt patiesību. … Atvēliet laiku tam, lai studenti varētu izteikties katrā nodarbībā — dažkārt jūs atklāsiet, ka viņu diskusija arī ir īstenā nodarbība.” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 29.–30. lpp.)