Anti-nefij-lehijieši aprok savus ieročus

Anti-nefij-lehijieši aprok savus kara ieročus, Džodijs Livingstons

29. jūnijs – 5. jūlijs

Almas 23.–29. nodaļa

„Viņi nekad neatkrita no ticības”

Lasot Almas 23.–29. nodaļu, atcerieties, ka, lai spētu palīdzēt citiem mācīties patiesās mācības, kas ietvertas šajās nodaļās, jums pašam ir nepieciešama nozīmīga pieredze saistībā ar šīm patiesajām mācībām.

Pierakstiet gūtos iespaidus

dalīšanās simbols

Aiciniet dalīties

Jūs varētu aicināt nodarbības dalībniekus uzrakstīt uz tāfeles pantus, kuri pievērsa viņu uzmanību viņu personīgajās vai ģimenes studijās. Atvēliet dažas minūtes tam, lai aicinātu vairākus cilvēkus izteikties par kādu mācību, ko viņi ir uzzinājuši no norādītajiem pantiem.

mācīšanas simbols

Māciet doktrīnu

Almas 23.–25., 27. nodaļa

Mūsu pievēršanās Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam izmaina mūsu dzīvi.

• Būdami Jēzus Kristus mācekļi, mēs visi tiecamies padziļināt savu pievēršanos. Iespējams, stāsts par anti-nefij-lehijiešiem iedrošinās tos, kurus jūs mācāt, savos centienos to izdarīt. Nodarbības sākumā jūs varētu uz tāfeles uzrakstīt šādu jautājumu: Ko nozīmē — būt pievērstam? vai Kādas izmaiņas notiek cilvēku dzīvē, kad viņi ir pievērsti? Nodarbības dalībnieki varētu meklēt atbildes šādās rakstvietās: Almas 23:6–7, 17–18; 24:17–19; 25:15–16 un 27:26–30. Iespējams, viņi vēlēsies dalīties arī atziņās, kuras ir guvuši, lasot citas rakstvietas Almas 23.–25. un 27. nodaļā. Nodarbības dalībnieki var rast noderīgas atbildes uz šiem jautājumiem arī eldera Deivida A. Bednāra vēstījumā „Pievērsti Tam Kungam”(Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 106.–109. lpp.; skat. arī sadaļu „Papildus avoti”). Kādas izmaiņas veica anti-nefij-lehijieši savas pievēršanās rezultātā? Kā viņu piemērs mūs iedvesmo padziļināt savu pievēršanos Jēzum Kristum un Viņa evaņģēlijam?

• Kā jūs varētu iedvesmot nodarbības dalībniekus atteikties no visām maldus tradīcijām un aprakt savus nemiera ieročus, kā to izdarīja anti-nefij-lehijieši? Apsveriet iespēju kopīgi pārskatīt Almas 23:5–7. Kādas labas tradīcijas evaņģēlijs mums palīdz ieviest? Ko mūsdienās varētu simbolizēt lamaniešu „nemiera ieroči”? Kā mēs varam tos „aprakt dziļi zemē”? (Almas 24:17). Aiciniet nodarbības dalībniekus padomāt, kādas maldus tradīcijas vai nemiera ieroči viņiem ir jāatmet, lai viņi daudz pilnīgāk dzīvotu saskaņā ar evaņģēliju.

Almas 24:7–16

Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu mēs varam saņemt piedošanu, kad nožēlojam grēkus.

• Ja jūtat pamudinājumu kopā ar nodarbības dalībniekiem runāt par grēku nožēlošanu, pieraksts par anti-nefij-lehijiešiem Almas 24. nodaļā ir iedvesmojošs piemērs, kurā dalīties. Jūs varētu dot uzdevumu katram nodarbības dalībniekam izlasīt vienu pantu no Almas 24:7–16 un aicināt viņus pierakstīt uz tāfeles, ko viņi ir iemācījušies no šiem pantiem par grēku nožēlošanu. Lai gūtu papildu atziņas par grēku nožēlošanu, viņi varētu izpētīt arī šādas rakstvietas: Jesajas 53:5–6; 2. Nefija 2:6–8 un Mosijas 5:2.

Almas 24:13–15; 26; 29

Evaņģēlijs sagādā prieku.

• Almas grāmatas 23.–29. nodaļā vārds „prieks” tiek pieminēts 24 reizes, padarot šīs nodaļas par labu vietu, kur mācīties par to, ka dzīvošana pēc evaņģēlija — un dalīšanās tajā — sagādā prieku. Jūs varētu iedalīt nodarbības dalībniekus grupās un lūgt, lai katra grupa pārskata dažas no šīm rakstvietām, meklējot iemeslus, kāpēc Amons, Mosijas dēli un Alma priecājās: Almas 24:13–15; 26:12–22 un 29:1–17. Nodarbības dalībnieki varētu uzskaitīt uz tāfeles, ko viņi ir atklājuši. Ko mēs varam iemācīties no šiem pantiem par to, ka evaņģēlijs mums sagādā prieku?

• Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Ja mēs savā dzīvē pievēršamies Dieva pestīšanas iecerei … un Jēzum Kristum, un Viņa evaņģēlijam, mēs varam just prieku — neatkarīgi no tā, kas notiek vai nenotiek mūsu dzīvē. Prieks izriet no Viņa un pateicoties Viņam. Viņš ir visa prieka avots” („Prieks un garīgā izdzīvošana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2016. g. nov., 82. lpp.). Iespējams, nodarbības dalībnieki varētu dalīties pieredzēs, kas viņiem ir palīdzējušas izprast prezidenta Nelsona vārdu patiesumu.

• Almam un Amonam lielu prieku sagādāja dalīšanās evaņģēlijā. Jūs varētu aicināt nodarbības dalībniekus atrast pantus Almas 26. un 29. nodaļā, kuri varētu iedvesmot kādu jaunieti kalpot misijā vai iedvesmot ikvienu cilvēku dalīties evaņģēlijā ar citiem. Apsveriet iespēju atvēlēt dažas minūtes, lai nodarbības dalībnieki var izplānot, ko viņi varētu darīt, lai dalītos evaņģēlijā. Aiciniet viņus rīkoties saskaņā ar saviem plāniem un nākamajā nodarbībā iedrošiniet viņus runāt par saviem pūliņiem.

• Kad Alma palīdzēja citiem nožēlot grēkus, viņš atcerējās par Dieva labestību (skat. Almas 29:10–13). Iespējams, jūs varētu atvēlēt nodarbības dalībniekiem nedaudz laika, lai izpētītu šos pantus un uzskaitītu, ko Alma atcerējās. Kas mums atgādina par Dieva labestību? Kad mēs esam redzējuši Dieva labestību savā dzīvē?

Almas 26.–27. nodaļa

Mēs varam būt darbarīki Dieva rokās.

• Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem padziļināti saprast, ko nozīmē — būt par „darbarīkiem Dieva rokās” (Almas 26:3), jūs varētu parādīt dažādus instrumentus un darbarīkus. Jūs arī varētu aicināt nodarbības dalībniekus atnest dažus darbarīkus, kurus viņi izmanto. Kā šie darbarīki ir noderīgi? Kādā ziņā mēs esam kā darbarīki Dieva darbā? Jūs varētu aicināt nodarbības dalībniekus apzināt veidus, kā Amons un viņa misijas biedri bija darbarīki Dieva rokās (skat. piemēram Almas 26:1–5, 11–12). Kādas atziņas mēs varam gūt no Mācības un Derību 4. nodaļas par to, ka mēs varam būt darbarīki Viņa rokās? Nodarbības dalībnieki varētu dalīties pieredzēs par prieku, ko viņi ir izjutuši pateicoties tam, ka ir bijuši darbarīki Dieva rokās.

mācīšanās simbols

Mudiniet mācīties mājās

Daudzi no maldīgajiem priekšstatiem, kuru dēļ Dieva bērni mūsdienās tiek novesti no pareizā ceļa, bija izplatīti arī Almas laikā. Pastāstiet nodarbības dalībniekiem, ka Almas 30.–31. nodaļā viņi atklās, kā Alma un citi reaģēja uz šīm maldus mācībām.

resursu simbols

Papildus avoti

Pievērsti Tam Kungam

Elders Deivids A. Bednārs mācīja:

„Jēzus Kristus evaņģēlija būtība ir saistīta ar fundamentālām un paliekošām pārmaiņām mūsu raksturā, kas ir iespējamas, pateicoties Glābēja veiktajai Izpirkšanai. Patiesa pievēršanās ticībai nes cilvēka uzskatu, sirds un dzīves pārmaiņas, lai pieņemtu Dieva gribu un pakļautos tai (skat. Apustuļu darbu 3:19; 3. Nefija 9:20), un ietver sevī apzinātu apņemšanos — kļūt par Kristus mācekli.”

Pēc tam, kad elders Bednārs citēja Almas 23:6–8, viņš paskaidroja:

„Šajos pantos ir aprakstīti divi galvenie elementi: 1) patiesības atziņa, ko var tulkot kā liecību, un 2) pievērsti Tam Kungam, ko es izprotu kā pievēršanos Glābējam un Viņa evaņģēlijam. Tādējādi šis spēcīgais apvienojums — liecības iegūšana un pievēršanās Tam Kungam — radīja stingrību un nelokāmību un sniedza garīgu aizsardzību.

Viņi nekad neatkrita un nolika savus nemiera ieročus, un vairs necīnījās pret Dievu. Lai noliktu tādus lolotus „nemiera ieročus” kā savtīgumu, lepnību un nepaklausību, ir vajadzīgs kas vairāk par ticību un zināšanām. Pirms mēs varam atmest savus nemiera ieročus, ir nepieciešama pārliecība, pazemība, grēku nožēlošana un pakļāvība. Vai jums un man vēl ir kādi „nemiera ieroči”, kas mūs attur no pievēršanās Tam Kungam? Ja jā, tad mums nekavējoties ir jānožēlo grēki.

Ievērojiet, ka lamanieši netika pievērsti misionāriem, kuri viņus mācīja, vai Baznīcas lieliskajām programmām. Viņi netika pievērsti savu vadītāju personībai vai kultūras mantojuma saglabāšanai, vai savu tēvu paražām. Viņi tika pievērsti Tam Kungam — viņu Glābējam un Viņa dievišķumam un doktrīnai —, un viņi nekad neatkrita” („Pievērsti Tam Kungam”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 107.–109. lpp.).

Pasniegšanas pilnveidošana

Tiecieties pēc norādījumiem no saviem vadītājiem. „Jūsu priesterības un palīgorganizāciju vadītāji vēlas palīdzēt jums gūt panākumus. Vērsieties pie viņiem pēc padoma savos centienos pilnveidot savas pasniegšanas prasmes, kā arī domājot par to cilvēku vajadzībām, kurus jūs mācāt” (Mācīšana pēc Glābēja parauga,5. lpp.).