„6.–12. septembris. Mācības un Derību 98.–101. nodaļa: „Esiet mierīgi un ziniet, ka Es esmu Dievs””, „Nāciet, sekojiet Man!” Svētdienas skolai: Mācība un Derības 2021 (2020)
„6.–12. septembris. Mācības un Derību 98.–101. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man!” Svētdienas skolai: 2021
K. K. A. Kristensens (1831–1912), Svēto padzīšana no Džeksonas apgabala Misūri, aptuveni 1878. g., tempera uz audekla, 196x287 centimetri. Brigama Janga universitātes Mākslas muzejs, dāvana no K. K. A. Kristensena mazbērniem, 1970. gads
6.–12. septembris
Mācības un Derību 98.–101. nodaļa
„Esiet mierīgi un ziniet, ka Es esmu Dievs”
Ar kādām grūtībām vai izaicinājumiem saskaras jūsu nodarbības dalībnieki? Kuri padoma un mierinājuma vārdi, kas sniegti Mācības un Derību 98.–101. nodaļā, viņiem varētu palīdzēt?
Pierakstiet gūtos iespaidus
Aiciniet dalīties
Jūs varētu palūgt nodarbības dalībniekiem pastāstīt, kas no Mācības un Derību 98.–101. nodaļā apgūtā viņiem ir palīdzējis, saskaroties ar pārbaudījumiem vai grūtībām.
Māciet doktrīnu
Mācības un Derību 98:1–3, 11–16, 23–30, 37; 101:2–5, 9–16
Mūsu pārbaudījumi var nākt mums par labu.
-
Vajāšana vai pretestība, ar ko mēs saskaramies mūsdienās, atšķiras no tās, ar ko 1833. gadā saskārās svētie Misūri, taču Tā Kunga padoms, kas sniegts Mācības un Derību 98. nodaļā, joprojām ir noderīgs. Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem mācīties no šī padoma, uzrakstiet šos jautājumus uz tāfeles: Kā Tas Kungs vēlas, lai svētie raudzītos uz pretestību? Ko Tas Kungs vēlas, lai mēs darītu, sastopoties ar vajāšanu? Nodarbības dalībnieki varētu sameklēt atbildes nelielās grupās, pētot Mācības un Derību 98:1–3, 11–16, 23–30, un tad pārrunāt, ko viņi iemācījās. Kuri no apgūtajiem principiem mums varētu palīdzēt kļūt par labākiem Jēzus Kristus mācekļiem? Citāti sadaļā „Papildus avoti” varētu sniegt papildus atziņas, pārrunājot šo tēmu.
-
Saskaroties ar vajāšanu vai pārbaudījumiem, mums varētu palīdzēt vēstījums no 98. nodaļas un 101. nodaļas: Tas Kungs mums palīdzēs, ja mēs uz Viņu paļausimies. Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem atrast šo vēstījumu, uzrakstiet uz tāfeles sarakstu ar šiem pantiem un aiciniet dažus no tiem izlasīt: Mācības un Derību 98:1–3, 11–12, 37; 101:2–5, 9–16. Palūdziet viņiem pastāstīt, kas no atrastā viņus iedrošina paļauties uz To Kungu. Ko šie panti mums māca par to, kā paļauties uz To Kungu? (Skat. arī Linda S. Rīvza, „Pieprasiet no jūsu derībām izrietošās svētības!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 118.–120. lpp.)
Mācības un Derību 101:1–8, 43–62
Sekošana Dieva padomam mums palīdz palikt drošībā.
-
Kā jūs varat palīdzēt nodarbības dalībniekiem saskatīt, ka viņi ir drošībā, ja „[uzklausa] Tā Kunga balsi”? (7. pants.) Jūs varētu aicināt dažus nodarbības dalībniekus izspēlēt Mācības un Derību 101:43–62 sniegto līdzību, kamēr kāds cits nodarbības dalībnieks to nolasa priekšā. Pēc tam jūs varētu pārrunāt šādus jautājumus: „Ko simbolizē dažādās lietas, kas dotas līdzībā? Kāpēc kalpi zaudēja vīna dārzu? Ko mēs varam mācīties no kalpu rīcības? Ko mēs varam mācīties par To Kungu, ņemot vērā augstmaņa rīcību?” Būtu noderīgi arī salīdzināt 1.–8. pantu ar 47.–51. pantu un pārrunāt, kā mēs varam būt „uzticīgi un gudri”, cenšoties celt Ciānu savā personīgajā dzīvē, savās mājās un Baznīcā.
AttēlsJēzus KristusFragments no Kristus un bagātais jauneklis, Heinrihs Hofmans
Papildus avoti
Lai pagrieztu otru vaigu, ir nepieciešama kristīga drosme.
Elders Roberts D. Heilzs mācīja:
„Daži cilvēki kļūdaini uzskata, ka tāda reakcija kā klusēšana, lēnprātība, piedošana un pazemīgas liecības sniegšana liecina par pasivitāti vai vājumu. Taču, lai „mīl[ētu] savus ienaidniekus un lū[gtu] Dievu par tiem, kas [mūs] vajā” (Mateja 5:44), ir nepieciešama ticība, spēks un, vairāk par visu, kristīga drosme. …
Kad mēs neatriebjamies — kad mēs pagriežam otru vaigu un pretojamies dusmām —, arī tad mēs rīkojamies saskaņā ar Glābēja paraugu. Mēs izrādām Viņa mīlestību, kas ir vienīgais spēks, ar kuru var savaldīt pretinieku un atbildēt saviem apsūdzētājiem, neapsūdzot viņus pretī. Tā nav vājība. Tā ir kristieša drosme” („Kristieša drosme — prasība mācekļiem” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 72. lpp.).
Piedot nenozīmē — samierināties.
Elders Kevins R. Dankans reiz teica: „Brāļi un māsas, lūdzu, nepārprotiet. Piedot nenozīmē — samierināties. Mēs necenšamies dot racionālu izskaidrojumu sliktai uzvedībai vai neļaujam citiem slikti pret mums izturēties tāpēc vien, ka šim cilvēkam ir grūtības, sāpes vai vājības. Taču mēs varam gūt lielāku izpratni un mieru, ja spējam saskatīt kopējo ainu. … Piedošana ir brīnišķīgs, dziedinošs princips. Mums nevajag kļūt par upuri divreiz. Mēs varam piedot” („Piedošanas dziedinošā ziede” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2016. g. maijs, 35. lpp.).
Pasniegšanas pilnveidošana
Iesaistiet tos, kuriem ir grūtības. Dažkārt grūtībās nonākušajiem nodarbības dalībniekiem vienkārši ir jātiek iesaistītiem, lai viņi justos mīlēti. Jūs varat viņiem palūgt izpildīt kādu uzdevumu uz nākamo nodarbību, aicināt viņus uz nodarbību vai pārliecināties, ka viņiem ir iespēja nokļūt Baznīcā. Nepadodieties, ja viņi iesākumā neizrāda atsaucību jūsu centieniem (skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 8.–9. lpp.).