Libertī cietums pavasarī, Els Raundss

18.–24. oktobris

Mācības un Derību 121.–123. nodaļa

„Ak Dievs, kur Tu esi?”

Vislabākais veids, kā sagatavoties mācīt, ir lasīt Svētos Rakstus, domāt par cilvēkiem, kurus mācāt, un sekot Garam. Šajā izklāstā ietvertās aktivitātes var papildināt jūsu gūto iedvesmu.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Aiciniet nodarbības dalībniekus izvēlēties vienu vēstījumu no Mācības un Derību 121.–123. nodaļas, ko viņi vēlētos pastāstīt kādam, kurš cieš. Palūdziet viņiem paskaidrot savu izvēli.

Māciet doktrīnu

Mācības un Derību 121:1–33; 122. nodaļa

Ja mēs labi izturēsim savus pārbaudījumus, Dievs mūs paaugstinās.

• Iespējams, jūsu klasē ir kāds, kurš grūto pārbaudījumu dēļ jūtas līdzīgi Džozefam Smitam, saskaņā ar Mācības un Derību 121:1–6 aprakstīto. Pēc tam, kad kopīgi būsiet izlasījuši šos pantus, aiciniet nodarbības dalībniekus pievērst uzmanību un dalīties vēstījumos no 7.–33. panta, kas viņiem sniedz cerību un mierinājumu viņu pārbaudījumos. Ko nozīmē „labi izturēt”? (8. pants.) Kā Glābējs mums palīdz „labi izturēt”? Kā mēs varam cits citam palīdzēt „labi izturēt”?

• Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem apdomāt, kā pārbaudījumi var „dot [mums] pieredzi” un „nākt [mums] par labu” (Mācības un Derību 122:7), iedodiet viņiem papīra lapiņu un palūdziet uzrakstīt kādu pārbaudījumu, ko viņi ir pieredzējuši. Uz otras lapiņas puses viņi varētu uzrakstīt vārdus: „pieredze” un „labums”. Kopīgi pārrunājot Mācības un Derību 122. nodaļu, mudiniet viņus pierakstīt domas par viņu pārbaudījumu „otru pusi”: par „pieredzi” un „labumu”, ko viņi ir guvuši. Varbūt daži nodarbības dalībnieki vēlēsies pastāstīt, kā viņu pārbaudījums viņiem nāca par labu. Vēl viņi varētu izlasīt eldera Koiči Aojagi pieredzi uzrunā „Turies uz sava ceļa” (vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2015. g. nov., 126.–128. lpp.).

Mācības un Derību 121:34–46

Lai piekļūtu „debesu spēkiem”, mums ir jābūt taisnīgiem.

• Būtu interesanti pretstatīt pasaules redzējumu par „varu jeb ietekmi” ar to, kā, saskaņā ar Tā Kunga mācīto, šai varai jeb ietekmei būtu jātiek uzlūkotai (skat. 121. nodaļu). Lai veicinātu šo diskusiju, jūs uz tāfeles varētu izveidot tabulu ar divām kolonnām un šādiem nosaukumiem: Pasaulīgie spēki un Debesu spēki. Nodarbības dalībnieki varētu aizpildīt tabulu ar vārdiem un frāzēm no Mācības un Derību 121:34–46. Kā šie panti maina to, kā mēs raugāmies uz mūsu pienākumiem ģimenē, kalpojot brāļiem un māsām, vai citās situācijās, kurās mēs ceram ietekmēt citus uz labu?

• Viens no veidiem, kā pārrunāt padomu un brīnišķīgās svētības, kas sniegtas Mācības un Derību 121:45–46, ir sadalīt audzēkņus divās grupās un aicināt katru no tām izstudēt un pārrunāt kādu frāzi no šiem pantiem, piemēram, „lai tikumība rotā tavas domas nepārtraukti” vai „kā rasa no debesīm”. Viņi varētu uzmeklēt vārdu definīcijas, izlasīt zemteksta piezīmēs sniegtās rakstvietas un pārrunāt, ko šīs frāzes viņiem nozīmē. Iespējams, kāda no grupām vēlēsies uzzīmēt attēlu, kas ataino viņu frāzi. Aiciniet katru grupu pastāstīt pārējiem, ko viņi ir iemācījušies.

Mācības un Derību 122:8–9

Jēzus Kristus pazemojās visam un stiprina mūs pārbaudījumos.

• Izpratne par to, ka Jēzus Kristus „pazemojās visam”, var sniegt nodarbības dalībniekiem pārliecību, lai vērstos pie Viņa. Tālāk sniegtās papildus rakstvietas var palīdzēt izskaidrot šīs frāzes nozīmi: Jesajas 53:3–4; Ebrejiem 2:17–18; 1. Nefija 11:16–33; Almas 7:11–13. Nodarbības dalībnieki varētu izlasīt šos pantus, kā arī Mācības un Derību 122:8, meklējot to, kas stiprina viņu ticību tam, ka Jēzus Kristus var palīdzēt viņiem pārbaudījumos. Tāpat viņi varētu rast iedvesmu garīgajās dziesmās par Glābēju, piemēram, „Kur varu mieru rast?” (Garīgās dziesmas, nr. 70).

• Citāts sadaļā „Papildus avoti” sniedz dziļāku ieskatu tajā, kā Glābējs pazemojās visam. Jūs varētu izdomāt veidu, kā nodemonstrēt, ka tad, kad mēs esam „zem” smaga priekšmeta, mēs esam „nevainojamā stāvoklī, lai [to] paceltu”. Kā zināšanas par to, ka Glābējs pazemojās visam, ir mums palīdzējušas pārbaudījumos?

  

  Jēzus izprot mūsu ciešanas. Ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek, Valters Reins.

Papildus avoti

Kristus pazemojās visam.

Prezidents Dalins H. Oukss ir mācījis: „Pasaulē ir miljoniem dievbijīgu ļaužu, kuri lūdz, lai Dievs pacilā tos, atbrīvojot no ciešanām. Mūsu Glābējs ir atklājis mums, ka Viņš „pazemojās visam” (M&D 88:6). Saskaņā ar eldera Nīla A. Maksvela mācīto, „caur „pazemošanos visam” Viņš personīgi un visā pilnībā izprot cilvēcisko ciešanu amplitūdu” [Ensign, 1997. g. nov., 23. lpp.]. Mēs pat varētu teikt, ka, pazemojoties visam, Viņš ir sasniedzis nevainojamu stāvokli, lai paceltu mūs un dāvātu mums spēku, kas ir nepieciešams, lai mēs varētu panest savas ciešanas” („Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas stiprināti” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. nov., 64. lpp.).

Pasniegšanas pilnveidošana

Jūs esat aicināti ar iedvesmu. Būdami skolotāji, jūs esat aicināti no Tā Kunga, lai svētītu Viņa bērnus. Viņš vēlas, lai jūs gūtu panākumus, tāpēc, ja vien jūs dzīvosiet tā, lai būtu cienīgi saņemt Viņa palīdzību, Viņš sniegs jums vajadzīgo atklāsmi (skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 5. lpp.).