Visiem cienīgiem vīriešiem, Emma Alibesa

6.–12. decembris

Ticības apliecinājumi un Oficiālā deklarācija 1 un 2

„Mēs ticam”

Lūgšanu pilni izlasiet Ticības apliecinājumus un Oficiālo deklarāciju 1 un 2 un meklējiet Svētā Gara iedvesmu, plānojot jēgpilnu svētdienas nodarbību jūsu nodarbības dalībniekiem.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Jūs varētu aicināt audzēkņus pabeigt šo teikumu: „Es esmu priecīgs, ka šonedēļ lasīju Svētos Rakstus, jo …”

Māciet doktrīnu

Ticības apliecinājumi

Ticības apliecinājumos ir ietverti atjaunotā evaņģēlija pamatprincipi.

• Lūk, veids, kā palīdzēt nodarbības dalībniekiem dalīties tajā, kas viņiem Ticības apliecinājumos likās īpaši nozīmīgs: uzrakstiet uz tāfeles skaitļus no 1 līdz 13 un aiciniet viņus pie attiecīgā ticības apliecinājuma pierakstīt klāt to, ko viņi no tā iemācījās. Kā šie patiesie principi maina mūsu attiecības ar mūsu Debesu vecākiem un Jēzu Kristu? Nodarbības dalībnieki varētu pastāstīt, kā Ticības apliecinājumi ir uzlabojuši viņu evaņģēlija studijas vai palīdzējuši dalīties evaņģēlijā ar citiem.

Ticības apliecinājumi 1:9; Oficiālā deklarācija 1 un 2

Jēzus Kristus Baznīca tiek vadīta ar atklāsmi.

• Kāpēc nepārtraukta atklāsme mums ir svarīga? Aiciniet nodarbības dalībniekus dalīties savās domās par šo jautājumu. Tāpat audzēkņi varētu pārrunāt, kā princips par nepārtrauktu atklāsmi ir saistīts ar Oficiālo deklarāciju 1 un 2. (Šīs nedēļas izklāstā rokasgrāmatā „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm ir ieteikti vērtīgi avoti, kas ir saistīti ar šīm atklāsmēm). Ko mēs varam mācīties no Oficiālās deklarācijas 1 un 2 par to, kāda loma ir atklāsmei Baznīcas vadīšanā? (Skat. arī Ticības apliecinājumi 1:9 un prezidenta Gordona B. Hinklija citātu sadaļā „Papildus avoti”.) Kādus citus piemērus par nepārtrauktu atklāsmi var minēt nodarbības dalībnieki? Kā šīs atklāsmes ietekmē mūsu dzīvi un palīdz celt Debesu Tēva valstību?

• Aiciniet nodarbības dalībniekus pārlasīt Oficiālo deklarāciju 1 un 2 un pastāstīt, kas no šajās atklāsmēs rakstītā varētu palīdzēt cilvēkam, kuram ir grūti pieņemt nesenās izmaiņas Baznīcas politikā, atklāsmē vai doktrīnā. Kā nodarbības dalībnieki paļaujas uz Dievu brīžos, kad viņiem Baznīcā ir grūti kaut ko pieņemt? Kā šīs nedēļas studijas ir stiprinājušas viņu ticību tam, ka Tas Kungs vada Savu Baznīcu? Jums varētu noderēt arī prezidenta Dītera F. Uhtdorfa atziņas, kas sniegtas sadaļā „Papildus avoti”.

  

  Vilfords Vudrafs, H. E. Pītersons

Papildus avoti

„Tur bija Dieva Gars.”

Kad tika saņemta atklāsme, kas ir aprakstīta Oficiālajā deklarācijā 2, prezidents Gordons B. Hinklijs kalpoja par Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli. Pēc vairākiem gadiem viņš aprakstīja šo pieredzi:

„Telpā bija svētīta un iesvētīta gaisotne. Man likās, ka it kā starp debesu troni un uz ceļiem nometušos, lūgšanu pilno Dieva pravieti, kuram bija pievienojušies viņa brāļi, būtu atvērusies eja. Tur bija Dieva Gars. Un ar Svētā Gara spēku pravietim tika dots apstiprinājums, ka lieta, par kuru viņš bija lūdzis, ir pareiza, ka laiks ir pienācis un ka tagad cienīgi vīrieši visā pasaulē, neatkarīgi no viņu izcelsmes, saņems visas brīnumainās priesterības svētības.

Katrs vīrietis, kas atradās aplī, to zināja ar Svētā Gara spēku.

Tas bija kluss un cēls notikums. … Mūsu ausis nedzirdēja nevienu skaņu. Taču Gara balss pārliecinoši čukstēja mūsu prātos un sirdīs” („Priesthood Restoration”, Ensign, 1988. g. okt., 70. lpp.).

„Tas ir dabiski, ka cilvēkam ir jautājumi.”

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs šo teica cilvēkiem, kuriem ir šaubas par Baznīcas vēsturi vai doktrīnu:

„Tas ir dabiski, ka mums ir jautājumi, — godīgas jautāšanas zīle bieži vien ir uzdīgusi un izaugusi par lielu sapratnes ozolu. Starp Baznīcas locekļiem tikai pavisam nedaudzi nekad nav nomocījušies ar nopietniem vai sensitīviem jautājumiem. Viens no šīs Baznīcas mērķiem ir barot un kopt ticības sēklu — dažkārt pat smilšainā šaubu un neskaidrību augsnē. Ticība ir cerība uz to, kas nav redzams, bet ir patiess.

Tādēļ, mani dārgie brāļi un māsas, mani dārgie draugi, lūdzu, pirms jūs apšaubāt savu ticību, apšaubiet savas šaubas. Mēs nekad nevaram pieļaut, lai šaubas mūs sagūstītu un atturētu no dievišķās mīlestības, miera un dāvanām, kas gūstamas caur ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum” („Nāciet, pievienojieties mums!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 23. lpp.; skat. arī materiālu angļu valodā — Lorenss E. Korbridžs, „Stand Forever” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 2019. g. 22. janv.], speeches.byu.edu).

Pasniegšanas pilnveidošana

Jūs drīkstat teikt: „Es nezinu.” Lai gan jums ir jādara viss iespējamais, lai atbildētu uz visiem jūsu nodarbības dalībnieku jautājumiem par evaņģēliju, Tas Kungs nesagaida, ka jūs zināsiet visu. Ja jūs nezināt atbildi uz kādu jautājumu, tad pasakiet to. Pēc tam vērsiet audzēkņu uzmanību uz atklāto doktrīnu un sirsnīgi lieciniet par to, ko jūs zināt. (Skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 24. lpp.)