1. oficiālā deklarācija
Bībelē un Mormona Grāmatā ir mācīts, ka monogāmija ir Dieva noteiktais laulības standarts, ja vien Viņš nenosaka citādāk (skat. 2. Samuēla 12:7–8 un Jēkaba 2:27, 30). Balstoties uz Džozefa Smita saņemto atklāsmi, 1840-to gadu sākumā Baznīcas locekļu starpā tika ieviesta daudzsievība (skat. 132. nodaļu). No 1860-tajiem līdz 1880-tajiem gadiem Amerikas Savienoto Valstu valdība izdeva likumus, lai pasludinātu šo reliģisko paražu par nelikumīgu. Šie likumi galu galā tika apstiprināti ASV Augstākajā tiesā. Pēc atklāsmes saņemšanas prezidents Vilfords Vudrafs izdeva tālāk doto Maifestu, ko Baznīca 1890. gada 6. oktobrī pieņēma kā autoritatīvu un saistošu. Ar to daudzsievība Baznīcā tika izbeigta.
Katram, uz kuru tas var attiekties:
Aiz politiskiem nolūkiem ir tikuši izplatīti preses paziņojumi no Soltleiksitijas, kas ir plaši publicēti, sakot, ka Jūtas komisija savā jaunākajā ziņojumā Iekšlietu sekretāram apgalvo, ka daudzsievības laulības vēl joprojām tiek svinīgi slēgtas un ka četrdesmit jeb vairāk tādu laulību ir tikušas noslēgtas Jūtā kopš pagājušā jūnija jeb pagājušā gada laikā, arī ka publiskās pārrunās Baznīcas vadītāji ir mācījuši, atbalstījuši un mudinājuši turpināt piekopt poligāmiju,—
tādēļ es, kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidents ar šo visnopietnākajā veidā pasludinu, ka šīs apsūdzības ir nepatiesas. Mēs nemācām poligāmiju vai daudzsievību, nedz atļaujam kādam cilvēkam piekopt šādu praksi, un es noliedzu, ka vai nu četrdesmit, vai jebkāds cits skaits daudzsievības laulību ir šī perioda laikā tikušas svinīgi noslēgtas mūsu tempļos vai jebkurā citā vietā mūsu teritorijā.
Tika ziņots par vienu lietu, kad puses apgalvo, ka laulība tika noslēgta Endaumenta namā Soltleiksitijā 1889. gada pavasarī, bet es neesmu varējis uzzināt, kurš izpildīja ceremoniju, ja arī kas ir ticis darīts šai lietā, tas ir bijis bez manas ziņas. Kā sekas šim apgalvojumam Endaumenta nams, pēc maniem norādījumiem, tika nekavējoties nojaukts.
Tā kā Kongress ir ieviesis likumus, kas aizliedz daudzsievības laulības, un pēdējās instances tiesa ir pasludinājusi šos likumus par konstitucionāliem, tādēļ līdz ar šo es paziņoju savu nolūku pakļauties šiem likumiem un izmantot savu ietekmi uz Baznīcas locekļiem, pār kuriem es prezidēju, lai viņi darītu tāpat.
Manās vai manu kolēģu mācībās Baznīcai šajā minētajā laikā nav nekā tāda, kas saprātīgi var tikt iztulkots, lai rosinātu vai atbalstītu poligāmiju, un, ja kāds no Baznīcas elderiem ir izmantojis izteiksmes veidu, kas šķietami izsaka jebkādu tādu mācību, viņš ir ticis nekavējoties norāts. Un es tagad publiski paziņoju, ka mans padoms pēdējo dienu svētajiem ir—atturēties no jebkādas laulības slēgšanas, kas ir aizliegta ar tās zemes likumu.
Vilfords Vudrafs
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus
Baznīcas prezidents.
Prezidents Lorenco Snovs piedāvāja sekojošo:
„Es ierosinu, ka atzīstot Vilfordu Vudrafu kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidentu un vienīgo cilvēku uz zemes šajā laikā, kurš tur aizzīmogošanas priekšrakstu atslēgas, atzīt viņu pilnībā pilnvarotu, pamatojoties uz viņa amatu, izdot Manifestu, kas mums ir ticis nolasīts, lai mēs to noklausītos, un kas ir datēts ar 1890. gada 24. septembri, un kā Baznīca, sapulcināta Vispārējā konferencē, pieņemt šo deklarāciju attiecībā uz daudzsievības laulībām kā autoritatīvu un saistošu.”
Soltleiksitija, Jūta, 1890. gada 6. oktobris.
Izraksti no
prezidenta Vilforda Vudrafa
uzrunas attiecībā uz Manifestu
Tas Kungs nekad neļaus man vai jebkuram citam vīrietim, kas ir šīs Baznīcas prezidents, novest jūs no ceļa. Tas nav paredzēts. Tas Dievam nav prātā. Ja es to mēģinātu, Tas Kungs izstumtu mani no manas vietas, un tā Viņš darīs ar jebkuru citu vīrieti, kurš centīsies novest cilvēku bērnus no Dieva vārda un viņu pienākumiem. (Baznīcas sešdesmit sestā pusgada konference, pirmdiena, 1890. gada 6. oktobris, Soltleiksitija, Jūta. Publicēts Deseret Evening News, 1890. gada 11. oktobrī, 2. lpp.)
Nav svarīgi, kurš dzīvo vai kurš mirst, vai kurš ir aicināts vadīt šo Baznīcu, viņiem tā ir jāvada ar iedvesmu no Visvarenā Dieva. Ja viņi to nedara šādā veidā, viņi to nevar darīt vispār. …
Man nesen ir bijušas vairākas atklāsmes un man ļoti svarīgas, un es pateikšu, ko Tas Kungs man sacīja. Ļaujiet man pievērst jūsu uzmanību tam, kas ir teikts manifestā. …
Tas Kungs man teica uzdot pēdējo dienu svētajiem jautājumu, un Viņš man teica arī, ka, ja viņi gribētu klausīties tanī, ko es viņiem saku, un atbildēt uz jautājumu, kas tiem ir uzdots, ar Dieva Garu un spēku viņi visi atbildētu vienādi, un viņi visi domātu vienādi attiecībā par šo lietu.
Jautājums ir šāds: Kurš ir gudrākais veids, kā pēdējo dienu svētajiem rīkoties—turpināt censties piekopt daudzsievības laulības, ar tautas likumiem pret to un sešdesmit miljonu cilvēku pretstatu, un maksājot par to ar visu tempļu konfiskāciju un zaudēšanu, un visu priekšrakstu pārtraukšanu tajos, gan par dzīvajiem, gan mirušajiem, un Baznīcas Augstākā prezidija un Divpadsmito, un ģimeņu galvu ieslodzīšanu cietumā, un ļaužu personiskā īpašuma konfiskāciju (kas viss jau pats par sevi apturēs šo praksi); jeb, izdarījuši un izcietuši to, ko mums nācās, caur savu uzticību šim principam, pārtraukt šo praksi un pakļauties likumam, un, tā darot, atstāt praviešus, apustuļus un tēvus mājās, tā lai viņi varētu mācīt ļaudis un pildīt Baznīcas pienākumus, un arī atstāt tempļus svēto rokās, tā lai viņi varētu rūpēties par Dieva priekšrakstiem gan dzīvajiem, gan mirušajiem?
Tas Kungs skaidri man parādīja vīzijā un atklāsmē, kas notiktu, ja mēs nepārtrauktu šo praksi. Ja mēs to nebūtu pārtraukuši, jums nevajadzētu nevienu vīrieti šai templī Loganā; jo visi priekšraksti būtu pārtraukti visā Ciānas zemē. Apjukums valdītu Israēlā, un daudzi vīrieši būtu padarīti par cietumniekiem. Šīs nepatikšanas būtu nākušas pār visu Baznīcu, un mēs būtu spiesti pārtraukt šo praksi. Tad nu jautājums ir, vai tā tiktu pārtraukta šādā veidā vai tādā veidā, kā Tas Kungs mums to ir pavēstījis un atstājis mūsu praviešus un apustuļus, un tēvus par brīviem cilvēkiem, un tempļus ļaužu rokās, tā lai mirušie tiktu pestīti. Šie ļaudis jau ir atbrīvojuši lielu skaitu no cietuma garu pasaulē, un vai darbs turpināsies, vai tiks pārtraukts? Šis ir tas jautājums, ko es atstāju jūsu priekšā. Jums ir jānospriež pašiem. Es uz to neatbildēšu; bet es saku jums, ka tie ir tieši tie apstākļi, kuros mēs kā tauta nonāktu, ja nebūtu uzņēmuši to kursu, kuru mēs esam uzņēmuši.
… es skaidri redzēju, kas notiktu, ja nekas netiktu darīts. Šis gars bija pār mani ilgu laiku. Bet es gribu teikt šo: Es būtu ļāvis izlaist visus tempļus no mūsu rokām; es pats būtu devies uz cietumu un ļāvis ikvienam vīrietim turp doties, ja debesu Dievs man nebūtu pavēlējis darīt to, ko es izdarīju; un kad pienāca tā stunda, kad man tika pavēlēts to darīt, tas bija skaidrs arī man. Es gāju Tā Kunga priekšā, un es rakstīju to, ko Tas Kungs teica man rakstīt. …
Es atstāju šo jums jūsu pārdomām un apsvēršanai. Tas Kungs strādā ar mums. (Kešas staba konference, Logana, Jūta, svētdiena, 1891. gada 1. novembris. Publicēts Deseret Weekly, 1891. gada 14. novembrī.)
Tagad es jums pastāstīšu, kas man tika pavēstīts un ko Dieva Dēls ir piepildījis ar šo lietu. … Visas šīs lietas notiktu, kā Visvarenais Dievs dzīvo, ja nebūtu ticis dots Manifests. Tādēļ Dieva Dēls jutās noskaņots, lai tas tiktu stādīts priekšā Baznīcai un pasaulei Viņa paša prāta nolūkiem. Tas Kungs ir nolēmis izveidot Ciānu. Viņš ir nolēmis pabeigt šo templi. Viņš ir nolēmis, ka dzīvo un mirušo glābšanai ir jātiek dotai šajās kalnu ielejās. Un Visvarenais Dievs nolēma, ka velns to neizjauks. Ja jūs to varat saprast, tā ir atslēga tam. (No runas sestajā Soltleiksitijas tempļa iesvētīšanas sanāksmē, 1893. gada aprīlī. Iesvētīšanas dievkalpojumu mašīnraksts, Baznīcas Vēstures departamenta arhīvi. Soltleiksitija, Jūta.)