Ievads

Mācība un Derības ir dievišķu atklāsmju un iedvesmotu deklarāciju krājums, kuras dotas Dieva valstības nodibināšanai un regulēšanai uz zemes pēdējās dienās. Kaut arī vairākums no nodaļām ir adresētas Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem, vēstījumi, brīdinājumi un mudinājumi ir visas cilvēces labā un ietver aicinājumu visiem ļaudīm visur uzklausīt Tā Kunga Jēzus Kristus balsi, kas runā uz tiem viņu laicīgajai labklājībai un viņu mūžīgajai glābšanai.

Vairākums no atklāsmēm šinī krājumā tika saņemtas caur Džozefu Smitu, jaunāko, pirmo Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas pravieti un prezidentu. Citas nāca klajā caur dažiem viņa pēctečiem prezidijā (skat. M&D 135., 136. un 138. nodaļas ievadu un 1. un 2. oficiālo deklarāciju).

Grāmata Mācība un Derības ir viens no Baznīcas pamatdarbiem kopā ar Svēto Bībeli, Mormona Grāmatu un Dārgo Pērli. Tomēr Mācība un Derības ir unikāla, tāpēc ka tā nav sena dokumenta tulkojums, bet ir mūsdienu izcelsmes un tika dota no Dieva caur Viņa izraudzītajiem praviešiem Viņa svētā darba atjaunošanai un Dieva valstības nodibināšanai uz Zemes šinīs dienās. Šajās atklāsmēs ir dzirdama maiga, bet noteikta Tā Kunga Jēzus Kristus balss, kas atkal runā šinī laiku pilnības ērā; un tas darbs, kas tajā tiek uzsākts, ir sagatavošanās Viņa Otrajai Atnākšanai, izpildot visu svēto praviešu vārdus kopš pasaules sākuma un saskaņā ar tiem.

Džozefs Smits, jaunākais, piedzima 1805. gada 23. decembrī Šeronā, Vindzoras apgabalā, Vērmontas štatā. Savas dzīves sākumposmā viņš ar ģimeni pārcēlās uz mūsdienu Mančestru Ņujorkas štata rietumos. Tur dzīvojot, 1820. gada pavasarī, kad viņam bija četrpadsmit gadu, viņš pieredzēja savu pirmo vīziju, kurā viņu personiski apmeklēja Dievs, Mūžīgais Tēvs, un Viņa Dēls Jēzus Kristus. Šajā vīzijā viņam tika pateikts, ka patiesā Jēzus Kristus Baznīca, kas tika nodibināta Jaunās Derības laikos un kas sniedza evaņģēlija pilnību, uz zemes vairs nepastāvēja. Sekoja citi dievišķi vēstījumi, kuros viņu mācīja daudzi eņģeļi; viņam tika parādīts, ka Dievam ir īpašs darbs viņam, darāms uz Zemes, un ka caur viņu Jēzus Kristus Baznīca tiks atjaunota uz Zemes.

Laika gaitā Džozefs Smits ar dievišķu palīdzību spēja pārtulkot un izdot Mormona Grāmatu. Pa to laiku viņš un Olivers Kauderijs tika ordinēti Ārona priesterībā no Jāņa Kristītāja 1829. gada maijā (skat. M&D 13), un drīz vien viņi tika ordinēti arī Melhisedeka priesterībā no senajiem apustuļiem Pētera, Jēkaba un Jāņa (skat. M&D 27:12). Sekoja citas ordinācijas, kurās Mozus, Elija, Ēlija un daudzi senie pravieši piešķīra priesterības atslēgas (skat. M&D 110; 128:18, 21). Šīs ordinācijas patiesībā bija dievišķo pilnvaru atjaunošana cilvēkam uz Zemes. 1830. gada 6. aprīlī, debesu vadībā, pravietis Džozefs Smits izveidoja Baznīcu, un tā patiesā Jēzus Kristus Baznīca reiz atkal darbojas kā institūcija starp cilvēkiem, ar pilnvarām mācīt evaņģēliju un izpildīt glābšanas priekšrakstus. (Skat. M&D 20 un Dārgā Pērle, Džozefs Smits—Vēsture 1.)

Šīs svētās atklāsmes tika saņemtas kā atbilde uz lūgšanu vajadzību brīžos un radās no reālām dzīves situācijām ar iesaistītiem reāliem cilvēkiem. Pravietis un viņa sabiedrotie meklēja dievišķu vadību, un šīs atklāsmes apliecina, ka viņi to saņēma. Atklāsmēs ir redzama Jēzus Kristus evaņģēlija atjaunošana un atklāšana, un ieviešana laiku pilnības ērā. Baznīcas pārcelšanās uz rietumiem no Ņujorkas un Pensilvānijas štata uz Ohaio štatu, uz Misūri štatu, uz Ilinoisas štatu un, visbeidzot, uz Lielo Baseinu Amerikas rietumos un svēto varenā cīņa, cenšoties mūsdienās uzcelt Ciānu uz Zemes, arī ir parādīta šajās atklāsmēs.

Dažas no agrīnajām nodaļām ietver jautājumus, kas attiecas uz Mormona Grāmatas tulkošanu un izdošanu (skat. 3., 5., 10., 17. un 19. nodaļu). Dažas vēlākās nodaļas atspoguļo pravieša Džozefa Smita darbu, veicot iedvesmotu Bībeles tulkošanu, kuras laikā tika saņemtas daudzas no svarīgajām doktrinārajām nodaļām (skat., piemēram, 37., 45., 73., 76., 77., 86., 91. un 132. nodaļu, no kurām katrai ir kāda tieša saistība ar Bībeles tulkošanu).

Atklāsmēs evaņģēlija mācības ir izklāstītas ar paskaidrojumiem par tādām būtiskām lietām kā Dievības daba, cilvēka izcelsme, Sātana realitāte, mirstīgās dzīves mērķis, paklausības nepieciešamība, vajadzība pēc grēku nožēlošanas, Svētā Gara iedarbība, priekšraksti un ceremonijas, kas attiecas uz glābšanu, zemes liktenis, cilvēka apstākļi nākamībā pēc Augšāmcelšanās un tiesas, laulības attiecību mūžība un ģimenes mūžīgā daba. Līdzīgi Baznīcas pārvaldes struktūras pakāpeniska atklāšana tiek parādīta bīskapu, Augstākā prezidija, Divpadsmito padomes un Septiņdesmito aicināšanā un citu prezidējošo amatu un kvorumu dibināšanā. Beidzot liecība, kas tiek dota par Jēzu Kristu—Viņa dievišķīgumu, Viņa varenību, Viņa pilnību, Viņa mīlestību un Viņa pestīšanas spēku—padara šo grāmatu ļoti vērtīgu cilvēces ģimenei, un „Baznīcai [tā ir] visu zemes bagātību [vērta]” (skat. M&D 70. nodaļas ievadu).

Sākotnēji atklāsmes pierakstīja Džozefa Smita rakstveži, un Baznīcas locekļi dedzīgi dalījās cits ar citu ar roku rakstītos eksemplāros. Lai izveidotu pastāvīgāku pierakstu, rakstveži drīz vien pārrakstīja šīs atklāsmes manuskriptu grāmatās, ko Baznīcas vadītāji izmantoja, lai šīs atklāsmes sagatavotu iespiešanai. Džozefs un agrīnie svētie uzlūkoja šīs atklāsmes tāpat, kā viņi uzlūkoja Baznīcu: kā dzīvu un dinamisku organizāciju, kas pakļauta pilnveidei caur papildus atklāsmēm. Viņi arī apzinājās, ka, pārrakstot atklāsmes un sagatavojot tās izdošanai, visdrīzāk bija ieviesušās netīšas kļūdas. Tādēļ 1831. gadā Baznīcas konferencē tika nolemts lūgt Džozefam Smitam „izlabot tās kļūdas, kuras viņš varētu atrast ar Svētā Gara spēku”.

Pēc tam, kad atklāsmes tika pārskatītas un izlabotas, Baznīcas locekļi Misūri štatā sāka iespiest grāmatu ar nosaukumu A Book of Commandments for the Government of the Church of Christ (Pavēļu grāmata Kristus Baznīcas pārvaldīšanai), kurā bija ietvertas daudzas no pravieša agrīnajām atklāsmēm. Tomēr šis pirmais mēģinājums izdot atklāsmes beidzās, kad 1833. gada 20. jūlijā saniknots pūlis sagrāva svētajiem piederošo spiestuvi Džeksonas apgabalā.

Saņēmuši ziņas par spiestuves iznīcināšanu Misūri štatā, Džozefs Smits un citi Baznīcas vadītāji uzsāka sagatavošanas darbus šo atklāsmju izdošanai Kērtlandē, Ohaio štatā. Lai no jauna izlabotu kļūdas, precizētu izteiksmes veidu un atspoguļotu izmaiņas Baznīcas doktrīnā un organizācijā, Džozefs Smits pārraudzīja dažu atklāsmju teksta rediģēšanu, lai tās sagatavotu izdošanai 1835. gadā kā Doctrine and Covenants of the Church of the Latter Day Saints (Pēdējo dienu svēto Baznīcas mācība un derības). Džozefs Smits apstiprināja vēl vienu Mācības un Derību izdevumu, kas tika izdots tikai dažus mēnešus pēc pravieša mocekļa nāves 1844. gadā.

Agrīnie pēdējo dienu svētie augstu vērtēja atklāsmes un uzlūkoja tās kā vēstījumus no Dieva. 1831. gada nogalē vairāki Baznīcas elderi svinīgi liecināja, ka Tas Kungs bija liecinājis viņu dvēselēm par šo atklāsmju patiesumu. Šī liecība tika izdota Mācības un Derību 1835. gada izdevumā kā Divpadsmit apustuļu rakstiska liecība:

Divpadsmit
apustuļu liecība par
Mācības un Derību grāmatas patiesumu

Liecinieku liecība pie Tā Kunga Pavēļu Grāmatas, šīs pavēles Viņš deva Savai Baznīcai caur Džozefu Smitu, jaunāko, kurš šim nolūkam tika nozīmēts ar Baznīcas balsi:

Mēs tāpēc gribam dot liecību visai cilvēku pasaulei, katrai radībai uz zemes virsas, ka Tas Kungs ir sniedzis liecību mūsu dvēselēm, caur Svēto Garu, izlietu pār mums, ka šīs pavēles tika dotas ar iedvesmu no Dieva un ir noderīgas visiem cilvēkiem, un tiešām ir patiesas.

Mēs dodam šo liecību pasaulei, Tas Kungs ir mūsu palīgs; un tas ir caur Dieva Tēva un Viņa Dēla Jēzus Kristus žēlastību, ka mums ir ļauta šī privilēģija dot liecību pasaulei, kurā mēs priecājamies ārkārtīgi, vienmēr lūdzot To Kungu, lai cilvēku bērni varētu gūt labumu no tā.

Divpadsmito vārdi bija:

• Tomass B. Māršs

• Deivids V. Patens

• Brigams Jangs

• Hibers Č. Kimbals

• Orsons Haids

• Viljams E. Maklelins

• Pārlijs P. Prets

• Lūka S. Džonsons

• Viljams Smits

• Orsons Prets

• Džons F. Bointons

• Laimens E. Džonsons

Nākamajos Mācības un Derību izdevumos tika pievienotas papildus atklāsmes un cita svarīga pierakstāma informācija, kas bija saņemta un atzīta pilntiesīgā Baznīcas sapulcē vai konferencē. 1876. gada izdevumā, ko Brigama Janga vadībā sagatavoja elders Orsons Prets, atklāsmes tika sakārtotas hronoloģiski, un tām tika uzrakstīti jauni ievadi ar vēsturisku informāciju.

Sākot ar 1835. gada izdevumu tika ietverta arī septiņu teoloģisku lekciju sērija; tās tika nosauktas par Lectures on Faith (Ticības lekcijas). Tās bija sagatavotas, lai izmantotu Praviešu skolā Kērtlandē, Ohaio štatā, no 1834. līdz 1835. gadam. Kaut arī noderīgas mācībai un izglītošanai, šīs lekcijas, sākot ar 1921. gada izdevumu, tika izņemtas no Mācības un Derībām, tāpēc ka tās nebija dotas vai stādītas priekšā kā atklāsmes visai Baznīcai.

Mācības un Derību 1981. gada izdevumā angļu valodā pirmo reizi tika iekļauti trīs jauni dokumenti. Tie ir 137. un 138. nodaļa, kas izklāsta mirušo glābšanas pamatprincipus, kā arī 2. oficiālā deklarācija, kurā paziņots, ka visi cienīgie vīriešu kārtas Baznīcas locekļi neatkarīgi no rases vai ādas krāsas var tikt ordinēti priesterībā.

Katrā jaunā Mācības un Derību izdevumā ir labotas iepriekšējās kļūdas un pievienota jauna informācija, it īpaši nodaļu ievadu vēsturiskajā informācijā. Arī šajā izdevumā ir precizēti datumi un vietu nosaukumi un veikti citi labojumi. Šīs izmaiņas ir veiktas, lai šo materiālu saskaņotu ar visprecīzāko vēsturisko informāciju. Šajā pēdējā izdevumā ir arī tādi uzlabojumi kā pārstrādātas kartes ar svarīgākajām ģeogrāfiskajām vietām, kur tika saņemtas atklāsmes, kā arī uzlabotas Baznīcas vēsturisko vietu fotogrāfijas, norādes, nodaļu ievadi un tematiskie kopsavilkumi, kas visi ir izstrādāti tā, lai palīdzētu lasītājiem saprast Tā Kunga vēstījumu, kas dots Mācībā un Derībās, un priecāties par to. Nodaļu ievados dotā informācija ir ņemta no Baznīcas vēstures manuskriptiem un izdotās History of the Church (Baznīcas vēstures) (nodaļu virsrakstos kopā atsaucoties uz tiem kā uz Džozefa Smita vēsturi), un Joseph Smith Papers (Džozefa Smita dokumentiem).