Grāmatas un nodarbības
18. nodaļa: Ticība Jēzum Kristum

18. nodaļa

Ticība Jēzum Kristum

Full length profile portrait of Jesus Christ. He is depicted wearing a white robe with a blue belt. He has one hand extended. His other hand is touching His chest.

Kas ir ticība?

Ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, ir evaņģēlija galvenais princips. Tā ir garīga dāvana, un tā ir nepieciešama mūsu glābšanai. Ķēniņš Benjamīns sacīja: „Glābšana nenāk ne pie viena tāda, kā tikai caur grēku nožēlošanu un ticību Tam Kungam Jēzum Kristum” (Mosijas 3:12).

„Ja jums ir ticība, jūs cerat uz to, kas nav redzams, bet kas ir patiess” (Almas 32:21; skat. arī Ebrejiem 11:1). Ticība ir rīcības un spēka princips, kas ir mūsu ikdienas darbu pamatā.

Vai mēs studētu un mācītos, ja neticētu, ka iegūsim zināšanas un gudrību? Vai mēs katru dienu strādātu, ja necerētu, ka, to darot, mēs kaut ko sasniegsim? Vai kāds saimnieks sētu sēklu, ja viņš necerētu uz ražu? Katru dienu mēs tiecamies sasniegt mērķi, uz kuru mēs ceram, kaut arī nezinām gala iznākumu. Tā ir ticība. (Skat. Ebrejiem 11:3.)

Daudzi Svēto Rakstu stāsti vēstī par varenām lietām, kas paveiktas ar ticības palīdzību.

Ar ticības spēku Noa uzbūvēja šķirstu un izglāba sevi un savu ģimeni no plūdiem (skat. Ebrejiem 11:7). Mozus lika pašķirties Sarkanās jūras ūdeņiem (skat. Ebrejiem 11:29). Elija izsauca uguni no debesīm (skat. 1. Ķēniņu 18:17–40). Nefijs izsauca badu (skat. Helamana 11:3–5). Viņš arī lūdza To Kungu pārtraukt šo badu (skat. Helamana 11:9–17). Ar ticības spēku ir nomierinātas jūras, atklātas parādības un atbildēts uz lūgšanām.

Rūpīgi pētot Svētos Rakstus, mēs uzzinām, ka ticība ir spēcīga patiesības apziņa, kas mīt mūsu dvēselē un mudina mūs uz labiem darbiem. Tas mums liek jautāt: Kam mums ir jātic?

  • Padomājiet par to, ar ko jūs ikdienā nodarbojaties. Kas ir tāds, ko jūs katru dienu darāt, bet nevarat redzēt rezultātu? Kādā veidā ticība mudina jūs darboties?

Kādēļ mums ir jātic Jēzum Kristum?

Mums jābalsta sava ticība uz To Kungu, Jēzu Kristu.

Ticēt Jēzum Kristum nozīmē paļauties uz Viņu un paklausīt visam, ko Viņš mums pavēl. Ja mēs ticam Jēzum Kristum, kļūstot par paklausīgiem mācekļiem, Debesu Tēvs piedos mūsu grēkus un sagatavos mūs, lai varam atgriezties pie Viņa.

Apustulis Pēteris sludināja, ka „nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana” (Ap. d. 4:12; skat. arī Mosijas 3:17). Jēkabs mācīja, ka cilvēkiem jābūt „ar pilnīgu ticību Israēla Svētajam [Jēzum Kristum], vai arī viņi nevar tikt izglābti Dieva valstībā” (2. Nefija 9:23). Caur ticību Glābējam un grēku nožēlošanu mēs panākam, ka Viņa paveiktā Izpirkšana pilnībā iespaido mūsu dzīvi. Ar ticību mēs iegūstam arī spēku pretoties kārdinājumiem (skat. Almas 37:33).

Mēs nevaram ticēt Jēzum Kristum bez ticības mūsu Debesu Tēvam. Ja mēs ticēsim Viņiem, mēs ticēsim arī, ka Svētais Gars, ko Viņi sūta, mācīs mums visu patiesību un mierinās mūs.

  • Kādā veidā ticība Jēzum Kristum var mūs iespaidot Baznīcas aicinājumu veikšanā? Mūsu ģimenes attiecībās? Mūsu darbā? Kādā veidā ticība Jēzum Kristum iespaido mūsu cerību uz mūžīgo dzīvi?

Kādā veidā mēs varam stiprināt savu ticību Jēzum Kristum?

Zinot tās lielās svētības, ko mēs saņemam, ja ticam Jēzum Kristum, mums jācenšas stiprināt savu ticību Viņam. Glābējs teica: „Ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, … nekas jums nebūs neiespējams” (Mateja 17:20). Sinepju graudiņš ir ļoti sīks, taču no tā izaug liels koks.

Kā mēs varam stiprināt savu ticību? Tāpat kā mēs izkopjam vai attīstām jebkuras citas spējas. Kā mēs kļūstam par prasmīgiem kokgriezējiem, pinējiem, gleznotājiem, pavāriem, podniekiem un mūziķiem? Mēs mācāmies, vingrināmies un strādājam pie šo talantu izkopšanas. To darot, mēs pilnveidojamies. Tāpat ir ar ticību. Ja mēs gribam stiprināt savu ticību Jēzum Kristum, mums pie tās jāstrādā. Pravietis Alma salīdzināja mūsu ticības stiprināšanu ar sēklas iedēstīšanu:

„Bet lūk, ja jūs attapsities un uzmodināsit savas spējas, lai pārbaudītu manus vārdus, un izmantosit kaut kripatiņu ticības, jā, pat ja jūs nevarat vairāk, kā vēlēties ticēt, ļaujiet šai vēlmei darboties jūsos, līdz kamēr jūs noticēsit tik daudz, ka varēsit atbrīvot vietu kaut daļai no maniem vārdiem.

Tagad mēs salīdzinām vārdu ar sēklu. Tad, ja jūs atbrīvosit vietu, lai sēkla varētu tikt iedēstīta jūsu sirdī, lūk, ja tā ir īsta sēkla, laba sēkla, ja jūs to neizmetīsit ar savu neticību, pretojoties Tā Kunga Garam, lūk, tā sāks briest jūsu krūtīs; un, kad jūs izjutīsit šīs briešanas kustības, jūs teiksit sevī — vajadzētu būt, ka tā ir laba sēkla jeb ka šis vārds ir labs, jo tas sāk paplašināt manu dvēseli; jā, tas sāk apgaismot manu sapratni. …

Tad lūk, vai tas nepalielinās jūsu ticību?” (Almas 32:27–29).

Tātad mēs varam stiprināt savu ticību Dievam, nepretojoties savai vēlmei Viņam ticēt.

Mēs varam stiprināt savu ticību, arī lūdzot Debesu Tēvu par mūsu cerībām, vēlmēm un vajadzībām (skat. Almas 34:17–26). Taču nevajag iedomāties, ka pietiks ar lūgšanu vien. Svētie Raksti mums saka: „Ticība, ja tai nav darbu, tā ir pati par sevi nedzīva” (Jēkaba v. 2:17). Tālāk sniegts stāsts par kādu vīru, kura ticība atklājās viņa darbos.

Šis vīrs vēlējās studēt Svētos Rakstus, taču viņš nemācēja lasīt. Viņš lūdza, lai Debesu Tēvs palīdz viņam iemācīties lasīt. Pēc kāda laika ciematā ieradās skolotājs, un viņš lūdza skolotāju viņam palīdzēt. Viņš iemācījās alfabētu. Viņš apguva skaņas un iemācījās no burtiem sastādīt vārdus. Drīz vien viņš jau lasīja vienkāršus vārdus. Jo vairāk viņš vingrinājās, jo vairāk viņš zināja. Viņš pateicās Tam Kungam par to, ka Viņš bija sūtījis skolotāju un palīdzējis viņam iemācīties lasīt. Šis vīrs ir nostiprinājis savu ticību, pazemību un zināšanas tādā mērā, ka viņš ir kļuvis par draudzes prezidentu Baznīcā.

Prezidents Spensers V. Kimbals paskaidroja: „Ticībai jānāk kopā ar darbiem. Cik gan muļķīgi būtu lūgt, lai Tas Kungs dod mums zināšanas, bet cik gudri būtu lūgt, lai Tas Kungs mums palīdz iegūt zināšanas, radoši mācīties, skaidri domāt un paturēt prātā visu, ko esam iemācījušies” (Faith Precedes the Miracle [1972], 205; slīpraksts kā oriģinālā).

Ticība nozīmē darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai piepildītos mūsu cerības un tas, par ko mēs lūdzam Dievu. Prezidents Kimbals teica: „Mēs stādām sēklu ticībā, un drīz vien redzam ziedēšanas brīnumu. Cilvēki bieži ir pārpratuši šo procesu un apgriezuši to otrādi.” Tālāk viņš paskaidroja, ka daudzi no mums grib veselību un spēku, neievērojot veselības likumus. Mēs gribam labklājību, bet nemaksājam desmito tiesu. Mēs gribam būt tuvāki Tam Kungam, taču negribam Viņu lūgt un gavēt. Mēs gribam, lai līst lietus, kad mums to vajag, un lai uz Zemes ir miers, bet neievērojam sabatu kā svētu dienu un nepildām pārējos Tā Kunga baušļus. (Skat. Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 142.)

Lai mūsu ticība augtu, ir svarīgi uzklausīt un studēt Tā Kunga vārdu. Mēs dzirdam Tā Kunga vārdu mūsu Baznīcas sapulcēs. Viņa vārdu mēs varam mācīties no Svētajiem Rakstiem. „Un tā kā visiem nav ticības, meklējiet uzcītīgi un māciet cits citam gudrības vārdus; jā, meklējiet labākajās grāmatās gudrības vārdus; meklējiet zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību” (M&D 88:118).

  • Kādu saistību jūs saskatāt starp mūsu ticību un mūsu rīcību?

Kādas svētības nāk, pateicoties ticībai?

Caur ticību tiek darīti brīnumi, parādās eņģeļi, tiek piešķirtas citas Gara dāvanas, tiek atbildēts uz lūgšanām un cilvēki kļūst par Dieva dēliem (skat. Moronija 7:25–26, 36–37).

Kad atnāk ticība, tā līdzi atnes … apustuļus, praviešus, evaņģēlistus, mācītājus, skolotājus, dāvanas, gudrību, zināšanas, brīnumus, dziedināšanu, valodas, valodu tulkošanu utt. Tas viss rodas, kad uz Zemes parādās ticība, un pazūd, kad tā pazūd no Zemes; jo tās ir ticības sekas. … Un tas, kuram tā ir, caur to iegūs visas nepieciešamās zināšanas un gudrību, līdz viņš iepazīs Dievu un To Kungu, Jēzu Kristu, kuru Viņš ir sūtījis, — un zināšanas par Viņu nozīmē mūžīgo dzīvību” (Lectures on Faith [1985], 83).

  • Vai varat minēt kādu stāstu no Svētajiem Rakstiem, kur cilvēki ir kļuvuši stiprāki tāpēc, ka tiem bija ticība Jēzum Kristum? Kā jūs esat redzējuši to notiekam savā dzīvē?

Papildu Svētie Raksti