Vai esi kādreiz prātojis par to, vai kāds patiesi saprot to, ko tu piedzīvo savā dzīvē? Vēstule ebrejiem māca, ka Jēzus Kristus nokāpa no Sava Debesu troņa, lai dzīvotu kā mirstīgs cilvēks uz Zemes un mūsu labā veiktu bezgalīgo Izpirkšanu. Pateicoties tam, Viņš mūs pilnīgi pazīst un zina, kā mums palīdzēt. Šī nodarbība var vairot tavu pārliecību par to, ka Jēzus Kristus var tev palīdzēt grūtos brīžos.
Glābējs saprot
Lasi, dziedi vai klausies garīgo dziesmu „Kur varu mieru rast?” (Garīgā dziesma, Nr. 70).
Tu varētu arī noskatīties video angļu valodā „Where Can I Turn for Peace” (Kur varu mieru rast; 4:03) vietnē ChurchofJesusChrist.org.
Kā tu saviem vārdiem izskaidrotu šīs garīgās dziesmas vēstījumu?
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par kādu savas dzīves aspektu, kurā tev tiešām ir vajadzīga palīdzība.
Savā vēstulē ebrejiem Pāvils mācīja svētajiem par Jēzu Kristu un to, kā Viņš var dot viņiem spēku viņu apstākļos (skat. Ebrejiem 4:16). Studējot meklē, kā Jēzus Kristus tev var palīdzēt.
Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē tabulu, kas līdzīga tālāk sniegtajai tabulai:
Kāpēc Jēzus Kristus spēj mani saprast?
Kādas svētības Jēzus Kristus man var dot tāpēc, ka Viņš mani saprot?
Kāpēc Jēzus Kristus spēj mani saprast?
Kādas svētības Jēzus Kristus man var dot tāpēc, ka Viņš mani saprot?
Izlasi Ebrejiem 2:9–10, 13–18 un 4:12–16, meklējot atbildes uz jautājumiem tabulā. Uzraksti atbildes zem attiecīgajiem virsrakstiem. Ņem vērā, ka Ebrejiem 2:9 un 16 attiecas uz Jēzu Kristu, kurš atstāja Savu Debesu troni, lai dzīvotu kā mirstīgs cilvēks uz Zemes.
1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Ko tu uzzināji par Jēzu Kristu, kas, tavuprāt, varētu palīdzēt tev vai citiem cilvēkiem?
Kāpēc zināšanas par to, ka Jēzus Kristus spēj saskatīt domas un sirds prātu, var sniegt mierinājumu? (Skat. Ebrejiem 4:12.)
Kā tu saproti frāzi — „Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti”? (Ebrejiem 2:18.) Ņem vērā, ka vārdu, kas tulkots kā „kārdināts”, var tulkot arī kā „pārbaudīts” vai „pakļauts pārbaudījumam”. Vārds palīdzēt šeit nozīmē — doties kādam palīgā.
Viena patiesā mācība, ko tu varētu atklāt, ir šāda: tāpēc, ka Jēzus Kristus cieta un tika kārdināts visās lietās, Viņš mūs pilnībā saprot un var palīdzēt mums grūtos brīžos. Arī pravietis Alma Mormona Grāmatā mācīja šo patieso mācību. Tu varētu uzmeklēt prasmīgi pārzināmās mācības rakstvietas Almas 7:11–13 radniecīgo rakstvietu — Ebrejiem 2:18.
Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kā iegūt labāku izpratni par Glābēja spēju tevi saprast un tev palīdzēt. Tu vari noskatīties video angļu valodā „Bear Up Their Burdens with Ease” (Viegli nest savus slogus; 16:23), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org (skat. no 12:15 līdz 13:21), vai arī izlasi tālāk sniegto izteikumu.
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvorums, oficiālais portrets. 2020. gads.
Mēs nekad savā laicīgajā dzīvē nepieredzēsim tādas fiziskās sāpes, dvēseles mokas, sirdssāpes, nespēku vai vājumu, ko pirms mums nebūtu pieredzējis Glābējs. Vājuma brīdī mēs varam izsaukties: „Neviens nezina, kā tas ir! Neviens nesaprot!” Taču Dieva Dēls zina un saprot visā pilnībā, jo Viņš ir izjutis un panesis mūsu individuālos slogus. Un, pateicoties Viņa bezgalīgajam un mūžīgajam upurim (skat. Almas 34:14), Viņš ar vispilnīgāko iejūtību var pasniegt mums Savu žēlastīgo roku. Viņš var pasniegties pretim, pieskarties, palīdzēt, dziedināt un stiprināt mūs, lai mēs varētu kļūt par kaut ko vairāk, un palīdzēt mums paveikt to, ko mēs nekad nespētu, paļaujoties vienīgi uz saviem pašu spēkiem.
(Deivids A. Bednārs, „Viegli nest savus slogus”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2014. g. maijs, 90. lpp.)
Kā Almas 7:11–13 vai eldera Bednāra izteikums palīdz tev labāk izprast Glābēja spēju tev palīdzēt?
Padomā par piemēru — no savas dzīves, citu cilvēku dzīves vai Svētajiem Rakstiem, kas atspoguļo Glābēja nevainojamo izpratni par mūsu pieredzi un vajadzībām. Ja tev ir nepieciešama palīdzība, lai izdomātu piemēru, tu varētu izstudēt Jāņa 11:21–27, 32–36; Mosijas 24:11–15; vai Mācības un Derību 122:5–9.
Kā šis piemērs var tev palīdzēt paļauties uz Jēzu Kristu?
Pieej bez bailēm pie žēlastības troņa
Izlasi Ebrejiem 4:16, meklējot, ko Pāvils mūs aicina darīt, lai saņemtu mums vajadzīgo palīdzību. Tu vari pasvītrot, ko esi atradis.
Noskaties video angļu valodā „Reach Up to Him in Faith” (Vērsies pie Viņa ticībā; 3:54), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, un sameklē dažus piemērus tam, kā mēs varam tuvoties žēlastības tronim.
2. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Ko, tavuprāt, nozīmē — „pieiet bez bailēm pie žēlastības troņa”?
Par ko mums vajadzētu būt drošiem, tuvojoties Dievam?
Kā varētu izskatīties „[pieiešana] bez bailēm pie žēlastības troņa” un kā mēs varētu justies?
Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?
Kas ir Jēzus Kristus labvēlība?
Elders Kventins L. Kuks no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Elders Kventins L. Kuks; oficiālais portrets. Aicināts Divpadsmit apustuļu kvorumā 2007. gada 6. oktobrī.
Glābēja pazemības un uzupurēšanās paraugs visas cilvēces labā ir visnozīmīgākais notikums visā vēsturē. Glābējs, pat būdams Dievības loceklis, bija gatavs ierasties uz Zemes kā pavisam necils mazulis un sākt dzīvi, kuras laikā viņš arī mācīja un dziedināja Savus brāļus un māsas, un galu galā izcieta neaprakstāmas sāpes Ģetzemanē un pie krusta, lai pilnībā īstenotu Savu Izpirkšanu. Šī mīlestības un pazemības pilnā rīcība, ko paveica Kristus, ir zināma kā Viņa labvēlība. Viņš to paveica katra vīrieša un sievietes labā, ko Dievs ir radījis vai radīs.
(Kventins L. Kuks, „Mūžības ikdiena”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2017. g. nov., 52. lpp.)
Ebrejiem 4:15. Vai Jēzus patiešām tika „tāpat kārdināts” kā mēs?
Prezidents Hovards V. Hanters (1907–1995) mācīja:
Attēls
Hovards V. Hanters
Būtu svarīgi paturēt prātā, ka Jēzus bija spējīgs grēkot, Viņš varēja padoties un neīstenot dzīvības un pestīšanas ieceri, taču viņš palika uzticīgs. Ja nebūtu bijis iespējas, ka Viņš varētu padoties Sātana kārdinājumiem, tad nebūtu īstena pārbaudījuma un galu galā arī patiesas uzvaras. Ja Viņam būtu liegta spēja grēkot, tad Viņam būtu liegta arī rīcības brīvība. Taču Viņš bija nācis, lai pasargātu un nodrošinātu cilvēces rīcības brīvību. Un, saskaņā ar šo vēlmi, Viņam bija jāsaglabā kapacitāte jeb spēja grēkot. Kā Pāvils rakstīja: „[Viņš], Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis” (Ebrejiem 5:8); un viņš „tika kārdināts visās lietās, tikai bez grēka” (Ebrejiem 4:15). Viņš bija pilnīgs un bezgrēcīgs — nevis tāpēc, ka Viņam tādam bija jābūt, bet drīzāk tāpēc, ka Viņš skaidri un apņēmīgi vēlējās tāds būt.
(Hovards V. Hanters, „The Temptations of Christ” (Kristus kārdinājumi), vispārējās konferences runa, Ensign, 1976. g. dec., 19. lpp.)
„Daudzās senajās kultūrās neaicināti tuvoties ķēniņa tronim nozīmēja riskēt ar dzīvību, bet pēc ķēniņa uzaicinājuma varēja tuvoties un runāt ar pārliecību. Pieiet „bez bailēm” pie Dieva nozīmē būt pārliecinātiem, ka Dievs vēlas, lai mēs pieietu Viņa tronim, un ka mēs saņemsim Viņa palīdzību” (Jaunās Derības studentu rokasgrāmata [2018], 477. lpp.).
Attiecībā uz žēlastību, ko Dievs mums dāvā, elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis:
Attēls
Oficiālais eldera Džefrija R. Holanda portrets. Fotografēts 2018. gada janvārī.
Tiešām, tas, ko Dievs visvairāk izbauda, būdams Dievs, ir saviļņojums par to, ka Viņš var būt žēlsirdīgs — īpaši pret tiem, kuri to negaida un bieži jūtas, ka nav to pelnījuši.
(Džefrijs R. Holands „Strādnieki vīna dārzā” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2012. g. maijs, 33. lpp.)
