3. nodaļa, 2. nodarbība

Debesu Tēva pestīšanas iecere

Cilvēki, iespējams, prāto

• Kāds ir dzīves mērķis?

• No kurienes es esmu nācis?

• Vai pastāv Dievs, kurš par mani gādā? Kā es varu sajust to, ka es Viņam rūpu?

• Kā lai es ticu Dievam, ja notiek tik daudz slikta?

• Kāpēc dzīve dažkārt ir tik grūta? Kā lai es rodu spēku šādos brīžos?

• Kā es varu kļūt par labāku cilvēku?

• Kas notiks pēc tam, kad es nomiršu?

Jēzus Kristus evaņģēlijs palīdz mums atbildēt uz būtiskiem dvēseles jautājumiem. Pateicoties evaņģēlijam, mēs varam uzzināt par savu, Dieva bērnu, dievišķo identitāti un mūžīgo potenciālu. Evaņģēlijs dāvā mums cerību un palīdz rast mieru, prieku un mērķa izjūtu. Dzīvošana pēc evaņģēlija palīdz mums augt un rast spēku, sastopoties ar dzīves grūtībām.

Dievs grib Saviem bērniem to labāko un vēlas dāvāt mums Savas lielākās svētības, kas ir nemirstība un mūžīgā dzīve (skat. Mozus 1:39; Mācības un Derību 14:7). Tā kā Viņš mīl mūs, Viņš ir sagatavojis mums ieceri, lai mēs varētu iemantot šīs svētības. Svētajos Rakstos šī iecere tiek saukta par glābšanas ieceri, diženo laimes ieceri un pestīšanas ieceri (skat. Almas 42:5, 8, 11, 13, 15, 16, 31).

Saskaņā ar Dieva ieceri, katrs no mums veic ceļojumu cauri pirmslaicīgajai dzīvei, laicīgajai dzīvei, nāvei un dzīvei pēc nāves. Dievs mums šajā ceļojumā ir nodrošinājis to, kas mums ir nepieciešams, lai pēc savas nāves mēs beigu beigās varētu atgriezties Viņa klātbūtnē un iemantot prieka pilnību.

Jēzum Kristum ir centrālā loma Dieva iecerē. Caur Izpirkšanu un Augšāmcelšanos Jēzus ir devis ikvienam no mums iespēju iemantot nemirstību un mūžīgo dzīvi.

Zemes dzīves laikā mēs neatceramies savu pirmslaicīgo dzīvi. Un mums arī trūkst pilnīgas izpratnes par dzīvi pēc nāves. Taču Dievs ir atklājis mums daudz patiesu mācību par šiem mūsu mūžīgā ceļojuma posmiem. Šīs patiesās mācības nodrošina mums pietiekamas zināšanas, lai mēs spētu izprast dzīves mērķi, izjust prieku un cerēt uz to labāko. Šīs zināšanas ir svēts dārgums, kas vada mūs, kamēr mēs esam uz Zemes.

Ieteikumi nodarbības pasniegšanai

Šajā sadaļā ir ietverts nodarbības izklāsta paraugs, kas palīdzēs tev sagatavoties mācīt. Tajā ir ietverti arī piemēri jautājumiem un aicinājumiem, ko tu varētu izmantot.

Gatavojoties mācīt, ar lūgšanu apsver katra cilvēka situāciju un garīgās vajadzības. Izlem, kas būtu vislietderīgākais, ko viņam/viņai mācīt. Esi gatavs definēt terminus, ko cilvēki varētu nesaprast. Plānojot ņem vērā to, cik laika tev būs dots, paturot prātā, ka nodarbībām ir jābūt īsām.

Izraugies rakstvietas, ko izmantot mācot. Nodarbības sadaļā „Doktrīnas pamati” ir ietverts daudz lietderīgu rakstvietu.

Padomā, kādus jautājumus uzdot mācīšanas laikā. Izplāno, kādus aicinājumus tu izteiksi, lai pamudinātu katru cilvēku attiecīgi rīkoties.

Uzsver Dieva apsolītās svētības un dalies savā liecībā par to, ko tu māci.

Ko tu varētu mācīt cilvēkiem 15–25 minūšu laikā?

Izvēlies mācīšanai vienu vai vairākus no dotajiem principiem par pestīšanas ieceri. Katra principa doktrinārais pamats ir sniegts šī izklāsta noslēgumā.

Pirmslaicīgā dzīve: Dieva nodoms un iecere attiecībā uz mums

• Mēs visi esam Dieva gara bērni. Dievs radīja mūs pēc Sava tēla.

• Pirms nākšanas šajā pasaulē mēs dzīvojām kopā ar Dievu. Mēs esam Viņa ģimenes locekļi. Viņš pazīst un mīl ikvienu no mums.

• Dievs ir sagatavojis ieceri, lai mēs varētu būt laimīgi un pilnveidoties gan šajā dzīvē, gan mūžībā.

• Savā pirmslaicīgajā dzīvē mēs izvēlējāmies sekot Dieva iecerei. Tas nozīmēja ierašanos uz Zemes, lai mēs varētu spert nākamo soli mūsu mūžīgās pilnveides ceļā.

• Jēzum Kristum ir centrālā loma Dieva iecerē. Viņš dod mums iespēju iemantot nemirstību un mūžīgo dzīvi.

Radīšana

• Dieva vadībā Jēzus Kristus radīja Zemi.

Ādama un Ievas Krišana

• Ādams un Ieva bija pirmie Dieva bērni, kuri nāca šajā pasaulē. Dievs radīja viņu ķermeņus un ieveda viņus Ēdenes dārzā.

• Ādams un Ieva izdarīja pārkāpumu, tika izraidīti no šī dārza un nošķirti no Dieva klātbūtnes. Šo notikumu dēvē par Krišanu.

• Pēc Krišanas Ādams un Ieva kļuva mirstīgi. Būdami mirstīgi, viņi varēja mācīties, pilnveidoties un laist pasaulē bērnus. Viņi pieredzēja arī bēdas, grēku un nāvi.

• Krišana bija solis uz priekšu cilvēces attīstībā. Krišana ir ļāvusi mums piedzimt uz Zemes un pilnveidoties Debesu Tēva ieceres ietvaros.

Mūsu dzīve uz Zemes

• Saskaņā ar Dieva ieceri, mums bija jānāk pasaulē, lai iegūtu fizisko ķermeni, mācītos un augtu.

• Uz Zemes mēs mācāmies dzīvot ticībā. Taču Debesu Tēvs nav atstājis mūs vienus. Viņš ir nodrošinājis mums daudz dāvanu un ceļvežu, lai palīdzētu mums atgriezties Viņa klātbūtnē.

Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana

• Ikviens no mums grēko, un ikviens no mums reiz nomirs. Tā kā Dievs mūs mīl, Viņš sūtīja uz Zemes Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai Viņš atpestītu mūs no grēka un nāves.

• Pateicoties Jēzus īstenotās Izpirkšanas upurim, mēs varam saņemt piedošanu un tikt attīrīti no saviem grēkiem. Mūsu sirdis var piedzīvot pārmaiņas, ja vien mēs nožēlojam grēkus. Tas ļauj mums atgriezties Dieva klātbūtnē un iemantot prieka pilnību.

• Pateicoties tam, ka Jēzus augšāmcēlās, mēs visi pēc savas nāves tiksim augšāmcelti. Tas nozīmē, ka ikviena cilvēka ķermenis un gars atkal apvienosies un ikviens no mums dzīvos mūžīgi pilnīgā, augšāmceltā ķermenī.

• Jēzus Kristus piedāvā mierinājumu, cerību un dziedinājumu. Viņa īstenotās Izpirkšanas upuris ir Viņa mīlestības augstākā izpausme. Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu var tikt labotas visas dzīves netaisnības.

Garu pasaule

• Pēc mūsu fiziskā ķermeņa nāves mūsu gars turpina dzīvot garu pasaulē. Tas ir īslaicīgs mācīšanās un sagatavošanās periods pirms augšāmcelšanās.

• Garu pasaulē tiek mācīts Jēzus Kristus evaņģēlijs, un tur mēs varam turpināt augt un pilnveidoties.

Augšāmcelšanās, glābšana un paaugstināšana

• Pēc garu pasaulē pavadītā laika nākamais solis mūsu mūžīgajā ceļojumā ir augšāmcelšanās.

• Augšāmcelšanās ir mūsu gara un ķermeņa atkalapvienošanās. Ikviens no mums tiks augšāmcelts un iegūs pilnīgu fizisko ķermeni. Mēs dzīvosim mūžīgi. Tas ir iespējams, pateicoties Glābēja īstenotajai Izpirkšanai un tam, ka Viņš augšāmcēlās.

Tiesa un godības valstības

• Kad mēs augšāmcelsimies, Jēzus Kristus būs mūsu soģis. Ar ļoti retiem izņēmumiem, visi Dieva bērni iemantos vietu kādā no godības valstībām.

• Kaut arī mēs visi tiksim augšāmcelti, mēs visi nesaņemsim vienu un to pašu mūžīgo godību. Jēzus mūs tiesās atbilstoši mūsu ticībai, darbiem un grēku nožēlai laicīgajā dzīvē un garu pasaulē. Ja mēs esam uzticīgi, mēs varam atgriezties, lai dzīvotu Dieva klātbūtnē.

Jautājumi, ko tu varētu uzdot

Dotie jautājumi kalpo par piemēru tam, ko tu varētu cilvēkiem uzdot. Šie jautājumi var palīdzēt tev uzturēt jēgpilnas sarunas un izprast cilvēku vajadzības un viņu skatījumu.

• Kā tev šķiet, kāds ir dzīves mērķis?

• Kas palīdz tev justies laimīgam?

• Kādās grūtībās tev ir nepieciešama Dieva palīdzība?

• Ko tu esi mācījies no savā dzīvē pārdzīvotajām grūtībām?

• Ko tu zini par Jēzu Kristu? Kā Viņa dzīve un misija ir ietekmējusi tavu dzīvi?

Aicinājumi, ko tu varētu izteikt

• Vai tu lūgsi Dievam, lai Viņš palīdz tev saprast, ka tas, ko mēs tev mācījām, ir patiesība? (Skat. „Ieskats mācīšanā: Lūgšana” 1. nodarbības noslēdzošajā sadaļā.)

• Vai tu šo svētdien kopā ar mums apmeklēsi baznīcu, lai vairāk uzzinātu par to, ko mēs tev esam mācījuši?

• Vai tu lasīsi Mormona Grāmatu un lūgsi Dievu, lai noskaidrotu, vai tas ir Dieva vārds? (Tu varētu ieteikt cilvēkam konkrētas nodaļas vai pantus.)

• Vai tu sekosi Jēzus Kristus piemēram un tiksi kristīts? (Skat. sadaļu „Aicinājums tikt kristītam un konfirmētam” tieši pirms 1. nodarbības izklāsta.)

• Vai mēs varētu norunāt nākamās tikšanās laiku?

Doktrīnas pamats

Šajā sadaļā ir ietverta mācība un rakstvietas tavām studijām, kas vairos tavas zināšanas un liecību par evaņģēliju, kā arī palīdzēs tev mācīt citus.

Pirmslaicīgā dzīve: Dieva nodoms un iecere attiecībā uz mums

Mēs esam Dieva bērni, un pirms savas piedzimšanas mēs dzīvojām kopā ar Viņu

Dievs ir mūsu garu Tēvs. Mēs gluži burtiski esam Viņa bērni, radīti pēc Viņa tēla. Ikvienam no mums, esot Dieva bērnam, ir dievišķa iedaba. Šīs zināšanas var palīdzēt mums grūtību brīžos un iedvesmot mūs kļūt tik krietniem, cik vien tas iespējams.

Pirms nākšanas šajā pasaulē mēs dzīvojām kopā ar Dievu kā Viņa gara bērni. Mēs esam Viņa ģimenes locekļi.

„Mums visiem tagad un uz visiem laikiem ir viena svarīga identitāte, kuru mēs nekad nedrīkstam izlaist no sava redzesloka un par kuru mums vajadzētu būt pateicīgiem. Tas ir tas, kas jūs esat un allaž esat bijuši — Dieva dēli un meitas, kuru garīgās saknes iestiepjas mūžībā. …

Šīs patiesības izpratne — tās patiesa izpratne un pieņemšana — maina cilvēka dzīvi. Tā dāvā jums īpašu identitāti, ko neviens nekad nevarēs jums atņemt. Pat vēl vairāk, tai vajadzētu sniegt jums milzīgu sava nozīmīguma un bezgalīgās vērtības izjūtu. Visbeidzot, tas sniedz jums dievišķu, cēlu un cienīgu dzīves mērķi.” (M. Russell Ballard, „Children of Heavenly Father” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 2020. g. 3. marts], 2. lpp., speeches.byu.edu.)

Mēs izvēlējāmies piedzimt uz Zemes

Mūsu Debesu Tēvs mūs mīl un vēlas, lai mēs kļūtu tādi, kā Viņš. Viņš ir paaugstināta Būtne ar godības pilnu fizisko ķermeni.

Savā pirmslaicīgajā dzīvē mēs uzzinājām, ka Dievam ir iecere, lai mēs varētu kļūt tādi, kā Viņš. Viens no Viņa ieceres posmiem paredzēja, ka mums būs jāpamet savas debesu mājas un jānāk pasaulē, lai iegūtu fizisko ķermeni. Laika periodā, kamēr mēs būsim šķirti no Dieva klātbūtnes, mums būs jāiegūst pieredze un jāpieaug ticībā. Mēs neatcerēsimies savu dzīvi kopā ar Dievu. Taču Viņš mums nodrošinās visu, kas mums ir nepieciešams, lai mēs varētu atgriezties un dzīvot kopā ar Viņu.

Rīcības brīvībai — brīvībai un spējai izvēlēties — ir ļoti būtiska loma Dieva iecerē mūsu dzīvei. Pirmslaicīgajā dzīvē ikviens no mums izvēlējās sekot Dieva iecerei un nākt pasaulē, lai mēs varētu spert nākamo soli mūsu mūžīgās pilnveides ceļā. Mēs sapratām — kamēr mēs atradīsimies šeit, mums būs daudz jaunu iespēju augt un izjust prieku. Mēs sapratām arī to, ka mums nāksies saskarties ar pretestību. Mēs pieredzēsim kārdinājumus, pārbaudījumus, bēdas un nāvi.

Izvēloties nākt pasaulē, mēs paļāvāmies uz Dieva mīlestību un palīdzību. Mēs paļāvāmies uz Viņa ieceri mūsu pestīšanai.

Debesu Tēvs izraudzījās Jēzu Kristu par mūsu Pestītāju

Jēzum Kristum ir centrālā loma Dieva iecerē. Pirms nākšanas pasaulē mēs zinājām, ka pašu spēkiem nespēsim atgriezties Dieva klātbūtnē. Debesu Tēvs izraudzījās Jēzu Kristu, Savu pirmdzimto Dēlu, lai dotu mums iespēju atgriezties pie Viņa un iemantot mūžīgo dzīvi.

Jēzus labprātīgi uzņēmās šo lomu. Viņš piekrita nākt uz Zemes un atpestīt mūs caur Viņa īstenotās Izpirkšanas upuri. Viņa īstenotā Izpirkšana un Augšāmcelšanās ļaus piepildīties Dieva nodomiem mūsu dzīvē.

Svēto Rakstu studijas

Dieva bērni

• Ap. d. 17:28–29

• Ebrejiem 12:9

Dieva mērķis

• Mozus 1:39

• Ābrahāma 3:25–26

• Jāņa 17:3

Pirmslaicīgā dzīve

• Mācības un Derību 138:53–56

• Ābrahāma 3:22–28

• Efeziešiem 1:3–4

• Ījaba 38:4–7

• Jeremijas 1:5

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Pirmsmirstīgā dzīve”, „Pestīšanas iecere”

• Vispārējā rokasgrāmata, 1.1: „Dieva laimes iecere”

• Gospel Topics: “Premortality”, “Plan of Salvation”

Radīšana

Debesu Tēva iecerē bija paredzēts radīt Zemi, kur Viņa gara bērni iegūtu fizisko ķermeni un gūtu pieredzi. Mums ir nepieciešama dzīve uz Zemes, lai mēs varētu pilnveidoties un kļūt tādi, kā Dievs.

Debesu Tēva vadībā Jēzus Kristus radīja Zemi un visu dzīvo. Pēc tam Debesu Tēvs radīja vīrieti un sievieti, radot tos pēc Sava tēla. Radīšanā izpaužas Dieva mīlestība un Viņa vēlme — nodrošināt mums izaugsmes iespējas.

Svēto Rakstu studijas

• 1. Nefija 17:36

• Almas 30:44

• Mācības un Derību 88:41–47

• Mozus 2. nod.; 6:63

• 1. Mozus 1:27

• Jāņa 1:1–3 Džozefa Smita tulkojumā

• 2. korintiešiem 5:6–7

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Radīt, radīšana”

• Gospel Topics: “Creation”

Ādama un Ievas Krišana

Pirms Krišanas

Ādams un Ieva bija pirmie Debesu Tēva gara bērni, kuri nonāca uz Zemes. Dievs radīja viņu fiziskos ķermeņus pēc Sava tēla un ieveda viņus Ēdenes dārzā. Dzīvojot dārzā, viņi bija nevainīgi, un Dievs gādāja par viņu vajadzībām.

Kamēr Ādams un Ieva atradās dārzā, Dievs viņiem pavēlēja — neēst labā un ļaunā atziņas koka augli. Ja viņi paklausītu šim bauslim, viņi varētu palikt dārzā. Taču viņi nevarētu pilnveidoties, mācoties no laicīgās dzīves pretstatiem un izaicinājumiem. Viņi nevarētu iepazīt prieku, jo nespētu pieredzēt bēdas un sāpes.

Sātans kārdināja Ādamu un Ievu ar aizliegto augli, un viņi izvēlējās to nobaudīt. Šīs izvēles dēļ viņi tika izraidīti no dārza un nošķirti no Dieva klātbūtnes. Šo notikumu dēvē par Krišanu.

Pēc Krišanas

Pēc Krišanas Ādams un Ieva kļuva mirstīgi. Vairs nebūdami nevainīgi, viņi sāka atšķirt un pieredzēt gan labo, gan ļauno. Viņi varēja izmantot savu rīcības brīvību, lai izvēlētos starp šiem pretstatiem. Tā kā Ādams un Ieva saskārās ar pretestību un izaicinājumiem, viņi varēja mācīties un pilnveidoties. Pateicoties tam, ka viņi pieredzēja bēdas, viņi varēja izjust arī prieku. (Skat. 2. Nefija 2:22–25.)

Par spīti savām grūtībām, Ādams un Ieva uzskatīja, ka būt mirstīgiem ir liela svētība. Viena no šīs svētības izpausmēm bija tas, ka viņi varēja laist pasaulē bērnus. Tādējādi arī citi Dieva garīgie bērni varēja nākt pasaulē un saņemt fizisko ķermeni.

Runājot par Krišanas svētībām, gan Ādams, gan Ieva priecājās. Ieva sacīja: „Ja nebūtu mūsu pārkāpuma, mums nekad nebūtu pēcnācēju, un mēs nekad nepazītu ne labu, ne ļaunu, ne mūsu pestīšanas prieku, ne mūžīgo dzīvi, ko Dievs dod visiem paklausīgajiem.” (Mozus 5:11; skat. arī 10. pantu.)

Ieskats mācīšanā: Krišana

Krišana bija neatņemama daļa no Dieva ieceres mūsu pestīšanai. Krišana deva mums iespēju nākt šajā pasaulē un pilnveidoties, lai mēs varētu kļūt tādi, kā Dievs (skat. 2. Nefija 2:25).

Ievas un Ādama lēmums par augļa nobaudīšanu un Ēdenes dārza pamešanu bija garīgi izjusta izvēle. Parasti Svētie Raksti un pravieši šo izvēli dēvē par pārkāpumu, nevis grēku (skat. Ticības apliecinājumi 1:2; 2. Nefija 9:6).

Daļai cilvēku ir nepareizs uzskats, ka mēs visi esam pārmantojuši vainu par Ādama un Ievas pārkāpumu (ko daži dēvē par „iedzimto grēku”). Taču Tas Kungs ir atklājis, ka Viņš „ir izpircis pirmo grēku, ar ko atbildību par vecāku grēkiem nevar prasīt no bērnu galvām” (Mozus 6:54).

Pirmo reizi mācot par Krišanu, izskaidro to ļoti vienkārši.

Svēto Rakstu studijas

Ēdenes dārzā

• 2. Nefija 2. nod.

• Mozus 2:26–31; 3:15–17; 4:6–12; 7:32

• 1. Mozus 1:26–31; 2:15–17

Krišana

• 2. Nefija 2:15–16, 22–27; 9:6–10

• Almas 12:22–34

• Mozus 4. nod.; 5:8–12

• 1. Mozus 2:16–17; 3. nod.

• Mācības un Derību 29:36, 39; 101:78

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Ādama un Ievas Krišana”, „Rīcības brīvība”

• Gospel Topics: “Fall of Adam and Eve”, “Agency and Accountability”

Mūsu dzīve uz Zemes

Daudzi cilvēki prāto: „Kālab es esmu šeit, uz Zemes?” Mūsu dzīve uz Zemes ir būtiska daļa no Dieva ieceres mūsu mūžīgās pilnveides īstenošanai. Mūsu augstākais mērķis ir sagatavoties, lai atgrieztos Dieva klātbūtnē un iemantotu prieka pilnību. Tālāk ir izklāstīti daži veidi, kā dzīve uz Zemes sagatavo mūs iepriekš minētajam.

Fiziskā ķermeņa iegūšana

Viens no iemesliem, kālab mēs nākam pasaulē, ir tas, lai iegūtu fizisko ķermeni, kurā var mājot mūsu gars. Mūsu ķermeņi ir svēta, brīnumaina, Dieva radīta dāvana. Ar fizisko ķermeni mēs varam darīt, mācīties un pieredzēt daudz ko tādu, ko mūsu gars bez tā nevarētu. Mēs varam pilnveidoties tādās jomās, kur mēs, būdami gari, to nevarētu.

Tā kā mūsu ķermenis ir mirstīgs, mēs pieredzam sāpes, slimības un citus pārbaudījumus. Šāda pieredze var palīdzēt mums mācīties un izkopt sevī pacietību, līdzcietību un citas dievišķas īpašības. Tā var kļūt par daļu no mūsu ceļa pretī prieka iemantošanai. Pareizu izvēļu veikšana, kad tas ir grūti, bieži vien ir tas veids, kā ticība, cerība un žēlsirdība kļūst par daļu no mūsu rakstura.

Mācīšanās gudri izmantot savu rīcības brīvību

Vēl viens laicīgās dzīves mērķis ir mācīšanās gudri izmantot savu rīcības brīvību jeb pareizo izvēļu veikšanu. Mācīšanās gudri izmantot savu rīcības brīvību ir ļoti būtiska, lai mēs kļūtu tādi, kā Dievs.

Debesu Tēvs un Jēzus Kristus māca mums to, kas ir pareizi, un dod mums baušļus, kas vedina mūs pie laimes iemantošanas. Sātans kārdina mūs, lai mēs rīkotos nepareizi, jo viņš vēlas, lai mēs būtu nelaimīgi — tāpat kā viņš. Mēs saskaramies ar pretstatu starp labo un ļauno, kas ir nepieciešams, lai mēs mācītos izmantot savu rīcības brīvību (skat. 2. Nefija 2:11).

Paklausot Dievam, mēs augam un saņemam Viņa apsolītās svētības. Nepaklausot Viņam, mēs attālināmies no Viņa un saskaramies ar grēka sekām. Kaut arī dažkārt mums tā nešķiet, grēks galu galā padara mūs nelaimīgus. Bieži vien paklausības nestās svētības un grēka sekas nav uzreiz pamanāmas vai uzskatāmi saredzamas. Taču tās noteikti iestāsies, jo Dievs ir taisnīgs.

Pat tad, ja mēs darām to labāko, mēs visi grēkojam un mums „visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23). To zinādams, Debesu Tēvs nodrošināja mums grēku nožēlošanas iespēju, lai mēs varētu pie Viņa atgriezties.

Grēku nožēla ienes mūsu dzīvē mūsu Pestītāja Jēzus Kristus spēku (skat. Helamana 5:11). Nožēlojot grēkus, mēs tiekam attīrīti no grēka caur Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas upuri un Svētā Gara dāvanu (skat. 3. Nefija 27:16–20). Pateicoties grēku nožēlošanai, mēs varam baudīt prieku. Atgriešanās ceļš pie mūsu Debesu Tēva mums ir atvērts, jo Viņš ir žēlastīgs. (Skat. 3. nodarbības sadaļu „Grēku nožēlošana”.)

Mācīšanās dzīvot ticībā

Vēl viens šīs dzīves mērķis ir tādas pieredzes iegūšana, ko var gūt, tikai esot šķirtiem no Debesu Tēva. Tā kā mēs Viņu neredzam, mums ir jāmācās staigāt jeb dzīvot ticībā (skat. 2. korintiešiem 5:6–7).

Dievs šajā ceļojumā nav atstājis mūs vienus. Viņš ir nodrošinājis mums Svēto Garu, lai Tas mūs vadītu, stiprinātu un iesvētītu. Viņš mums ir nodrošinājis arī Svētos Rakstus, praviešus, lūgšanu un Jēzus Kristus evaņģēliju.

Katra mūsu laicīgās pieredzes sastāvdaļa — prieki un bēdas, panākumi un neveiksmes — var palīdzēt mums augt, gatavojoties tam, lai atgrieztos pie Dieva.

Svēto Rakstu studijas

Izaugsmes un pilnveides laiks

• 2. Nefija 2:21; 9:27

• Mosijas 3:19

• Almas 12:21–24; 34:31–35; 42:2–10

• Ābrahāma 3:25–26

Izvēle

• 2. Nefija 2:26–29

• Jozuas 24:15

Labais un ļaunais

• Moronija 7:12–19

Grēks

• Helamana 5:11

• Romiešiem 3:23

• 1. Jāņa 1:8–10

Lai būtu kopā ar Dievu, mums ir jābūt tīriem

• 3. Nefija 27:19

• Mozus 6:57

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Mirstīgs, Mirstīgā dzīve”, „Likstas”

• Gospel Topics: “Mortality”, “Adversity”

Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana

Ādama un Ievas Krišanas dēļ mēs visi esam pakļauti grēkam un nāvei. Mēs nespējam pārvarēt grēka sekas un nāvi paši saviem spēkiem. Savas pestīšanas ieceres ietvaros mūsu Debesu Tēvs nodrošināja ceļu, kā pārvarēt Krišanas sekas, lai mēs varētu atgriezties pie Viņa. Viņš izraudzījās Jēzu Kristu par mūsu Glābēju un Pestītāju vēl pirms pasaules radīšanas.

Vienīgi Jēzus Kristus varēja atpestīt mūs no grēka un nāves. Viņš gluži burtiski ir Dieva Dēls. Viņš dzīvoja bezgrēcīgi un pilnībā paklausīja Savam Tēvam. Viņš bija sagatavots un gatavs pildīt Debesu Tēva gribu.

Glābēja īstenotajā Izpirkšanā ietilpst Viņa ciešanas Ģetzemanē, Viņa ciešanas un nāve pie krusta un Viņa Augšāmcelšanās. Viņš izcieta prātam neaptveramas sāpes — līdz pat tādai pakāpei, ka asiņoja katrā porā (skat. Mācības un Derību 19:18).

Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ir dižākais notikums cilvēces vēsturē. Caur Savu Izpirkšanas upuri Jēzus ļāva īstenoties Tēva iecerei. Bez Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas mēs būtu bezpalīdzīgi, jo mēs nespējam izglābt paši sevi no grēka un nāves (skat. Almas 22:12–15).

Mūsu Glābēja upuris ir augstākā Viņa mīlestības izpausme pret Savu Tēvu un pret mums. Kristus mīlestības „platums, garums, augstums un dziļums” pārsniedz mūsu saprašanu (Efeziešiem 3:18; skat. arī 19. pantu).

Jēzus Kristus pārvarēja nāvi visu cilvēku labā

Kad Jēzus Kristus mira pie krusta, Viņa gars tika šķirts no Viņa ķermeņa. Trešajā dienā Viņa gars un Viņa ķermenis tika atkal apvienoti, lai nekad vairs netiktu šķirti. Viņš parādījās daudziem cilvēkiem, apliecinot to, ka Viņam ir nemirstīgs ķermenis no miesas un kauliem. Šo gara un ķermeņa atkalapvienošanos dēvē par augšāmcelšanos.

Tā kā mēs esam mirstīgi, ikviens no mums reiz nomirs. Taču, pateicoties tam, ka Jēzus guva uzvaru pār nāvi, ikviens cilvēks, kurš ir dzimis uz Zemes, tiks augšāmcelts. Augšāmcelšanās ir dievišķa dāvana visiem, dota caur Glābēja žēlastību un pestījošo labvēlību. Ikviena cilvēka gars un ķermenis tiks atkal apvienoti, un ikviens no mums dzīvos mūžīgi pilnīgā, augšāmceltā ķermenī. Ja nebūtu Jēzus Kristus, nāve pieliktu punktu visām mūsu cerībām uz turpmāku eksistenci kopā ar Debesu Tēvu (skat. 2. Nefija 9:8–12).

Jēzus dāvā mums iespēju tikt attīrītiem no saviem grēkiem

Lai izprastu to, kādu cerību mēs varam gūt caur Kristu, mums ir jāizprot taisnīguma likums. Tas ir nemainīgs likums, kas nosaka, ka mūsu rīcībai ir noteiktas sekas. Paklausībai Dievam ir pozitīvas sekas, bet nepaklausībai ir negatīvas sekas. (Skat. Almas 42:14–18.) Grēkojot mēs kļūstam garīgi aptraipīti, un nekas netīrs nevar dzīvot Dieva klātbūtnē (skat. 3. Nefija 27:19).

Pienesdams Savu Izpirkšanas upuri, Jēzus Kristus ieņēma mūsu vietu, ciešot un samaksājot sodu par mūsu grēkiem (skat. 3. Nefija 27:16–20). Dieva iecere dod Jēzum Kristum varu kļūt par starpnieku, lai Viņš iestātos par mums jeb nostātos starp mums un taisnīgumu (skat. Mosijas 15:9). Pateicoties Savam Izpirkšanas upurim, Jēzus var izmantot Savas tiesības un apžēlot mūs, ja vien mēs īstenojam ticību, kas vedina pie grēku nožēlošanas (skat. Moronija 7:27; Mācības un Derību 45:3–5). „Tā žēlastība var apmierināt taisnības prasības un ieskau[t mūs] drošībā savās rokās” (Almas 34:16).

Vienīgi pateicoties Glābēja īstenotās Izpirkšanas dāvanai un grēku nožēlai, mēs varam atgriezties, lai dzīvotu ar Dievu. Kad mēs nožēlojam grēkus, mums tiek piedots un mēs tiekam garīgi attīrīti. Mēs tiekam atbrīvoti no vainas sloga par saviem grēkiem. Mūsu ievainotās dvēseles tiek dziedinātas. Mēs tiekam piepildīti ar prieku (skat. Almas 36:24).

Lai gan mēs esam nepilnīgi un mums var atkal neizdoties, Jēzū Kristū ir vairāk labvēlības, mīlestības un žēlastības nekā mūsos — neveiksmju, trūkumu vai grēka. Dievs vienmēr ir gatavs un dedzīgi vēlas pieņemt mūs, kad mēs vēršamies pie Viņa un nožēlojam grēkus (skat. Lūkas 15:11–32). Nekas un neviens „mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Romiešiem 8:39).

Jēzus uzņēmās mūsu sāpes, ciešanas un vājības

Pienesot Savu Izpirkšanas upuri, Jēzus Kristus uzņēmās mūsu sāpes, ciešanas un vājības. Pateicoties tam, Viņš zina „miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās” (Almas 7:12; skat. arī 11. pantu). Viņš aicina: „Nāciet šurp — pie Manis!” Un, ja mēs to darām, Viņš dāvā mums atelpu, cerību, spēku, jaunu skatījumu un dziedināšanu (Mateja 11:28; skat. arī 29.–30. pantu).

Ja mēs paļaujamies uz Jēzu Kristu un Viņa īstenoto Izpirkšanu, Viņš var palīdzēt mums pārciest mūsu pārbaudījumus, slimības un sāpes. Mūsu sirdis var tikt piepildītas ar prieku un mieru, un mēs varam rast mierinājumu. Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu var tikt labotas visas dzīves netaisnības.

Svēto Rakstu studijas

Glābēja īstenotā Izpirkšana

• 2. Nefija 2:6–8

• Mosijas 3:5–12

• Almas 7:11–13; 11:40; 34:8–10

• Mācības un Derību 18:11–12; 19:15–19; 45:3–5; 76:40–43

• Jāņa 3:16–17

• 1. Jāņa v. 1:7

Augšāmcelšanās

• 2. Nefija 9:6–7, 13

• Mosijas 15:7–12

• Almas 11:42–45; 40:23

• Helamana 14:15–19

• Lūkas 24:1–10, 36–39

• Jāņa 11:25–26

• 1. korintiešiem 15:20–22, 41–42

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Jēzus Kristus”, „Izpirkt, Grēku Izpirkšana”, „Labvēlība”

• Gospel Topics: “Jesus Christ”, “Atonement of Jesus Christ”, “Grace”

Garu pasaule

Daudzi cilvēki prāto: „Kas notiks pēc tam, kad es nomiršu?” Pestīšanas iecere sniedz dažas svarīgas atbildes uz šo jautājumu.

Nāve ir daļa no Dieva „žēlastīgās ieceres” mūsu dzīvē (skat. 2. Nefija 9:6). Nāve nav mūsu pastāvēšanas beigas, bet, drīzāk, gan nākamais solis mūsu mūžīgās pilnveides ceļā. Lai mēs kļūtu tādi, kā Dievs, mums ir jāpieredz nāve un pēcāk jāsaņem pilnīgs, augšāmcelts ķermenis.

Pēc mūsu fiziskā ķermeņa nāves mūsu gars turpina dzīvot garu pasaulē. Tas ir īslaicīgs mācīšanās un sagatavošanās periods pirms augšāmcelšanās un Pēdējās tiesas. Tur mēs saglabājam laicīgajā dzīvē iegūtās zināšanas.

Garu pasaulē tie cilvēki, kuri ir pieņēmuši Jēzus Kristus evaņģēliju un dzīvojuši pēc tā, „tiks uzņemti laimes stāvoklī, kas tiek saukts par paradīzi” (Almas 40:12). Arī mazi bērni pēc savas nāves tiek uzņemti paradīzē.

Gari, kuri atrodas paradīzē, varēs baudīt mieru no savām likstām un bēdām. Viņi turpinās savu garīgo izaugsmi, darot Dieva darbu un kalpojot citiem. Viņi mācīs evaņģēliju tiem, kuri to nav pieņēmuši savā laicīgajā dzīvē (skat. Mācības un Derību 138:32–37, 57–59).

Garu pasaulē tie cilvēki, kuri nav varējuši pieņemt evaņģēliju, dzīvojot uz Zemes, vai kuri nav izvēlējušies sekot baušļiem, saskarsies ar dažiem ierobežojumiem (skat. Mācības un Derību 138:6–37; Almas 40:6–14). Taču, tā kā Dievs ir taisnīgs un žēlastīgs, viņiem tiks dota iespēja mācīties par Jēzus Kristus evaņģēliju. Ja viņi pieņems evaņģēliju un nožēlos grēkus, viņi tiks atpestīti no saviem grēkiem (skat. Mācības un Derību 138:58; skat. arī 138:31–35; 128:22). Viņi tiks laipni uzņemti mierpilnajā paradīzē. Beigu beigās viņi iemantos vietu kādā no godības valstībām, pamatojoties uz viņu izvēlēm laicīgajā dzīvē un garu pasaulē.

Mēs atradīsimies garu pasaulē līdz pat augšāmcelšanās brīdim.

Svēto Rakstu studijas

• Almas 34:34; 40. nod.

• Mācības un Derību 138. nod.

• 1. Pētera 3:18–20; 4:6

• Salamans Mācītājs 12:7

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Paradīze”

Augšāmcelšanās, glābšana un paaugstināšana

Augšāmcelšanās

Dieva iecere ļauj mums augt un iegūt mūžīgo dzīvību. Pēc garu pasaulē pavadītā laika mūsu nākamais solis šajā izaugsmes ceļā ir augšāmcelšanās.

Augšāmcelšanās ir mūsu ķermeņa un gara atkalapvienošanās. Ikviens no mums tiks augšāmcelts. Tas ir iespējams, pateicoties Glābēja īstenotajai Izpirkšanai un tam, ka Viņš augšāmcēlās. (Skat. Almas 11:42–44.)

Kad mēs tiksim augšāmcelti, ikvienam no mums būs pilnīgs fiziskais ķermenis, ko vairs neskars slimības un sāpes. Mēs būsim nemirstīgi un dzīvosim mūžīgi.

Glābšana

Tā kā mēs visi tiksim augšāmcelti, mēs visi tiksim glābti jeb iegūsim glābšanu no fiziskās nāves. Šī dāvana mums tiek dota Jēzus Kristus labvēlībā.

Mēs varam tikt glābti jeb iemantot glābšanu arī no savu grēku sekām, ko pieprasa taisnīguma likums. Arī šo dāvanu ir iespējams saņemt caur Jēzus Kristus nopelniem un žēlastību, ja vien mēs nožēlojam savus grēkus. (Skat. Almas 42:13–15, 21–25.)

Paaugstināšana

Paaugstināšana jeb mūžīgā dzīve ir augstākais laimes un godības stāvoklis celestiālajā valstībā. Paaugstināšana ir dāvana, kas tiek piešķirta ar noteiktiem nosacījumiem. Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis: „Šajos nosacījumos ietilpst ticība Tam Kungam, grēku nožēlošana, kristīšana, Svētā Gara saņemšana un uzticība tempļa priekšrakstiem un derībām.” („Salvation and Exaltation”, Liahona, 2008. g. maijs, 9. lpp.)

Paaugstināšana nozīmē dzīvošanu kopā ar Dievu mūžīgajās ģimenēs. Tā nozīmē Dieva un Jēzus Kristus iepazīšanu, kļūšanu tādiem, kā Viņi, un tādas dzīves baudīšanu, kādu bauda Viņi.

Svēto Rakstu studijas

• 2. Nefija 9:6–7, 13

• Almas 11:42–44; 22:14; 42:13–15, 21–25

• 1. korintiešiem 15:20–22

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Augšāmcelšanās”

• Gospel Topics: “Resurrection”, “Salvation”

Tiesa un godības valstības

Piezīme! Pirmo reizi mācot par godības valstībām, māci pamata līmenī, atbilstoši katra cilvēka vajadzībām un izpratnei.

Kad mēs tiksim augšāmcelti, Jēzus Kristus būs mūsu taisnīgais un žēlastīgais soģis. Ar ļoti retiem izņēmumiem — ikviens no mums iemantos vietu kādā no godības valstībām. Kaut arī mēs visi tiksim augšāmcelti, mēs visi nesaņemsim vienu un to pašu mūžīgo godību (skat. Mācības un Derību 88:22–24, 29–34; 130:20–21; 132:5).

Tiem cilvēkiem, kam savā laicīgajā dzīvē nav bijis iespējas pilnībā izprast un ievērot Dieva likumus, šī iespēja tiks dota garu pasaulē. Jēzus tiesās katru cilvēku atbilstoši viņa ticībai, darbiem, vēlmēm un grēku nožēlai laicīgajā dzīvē un garu pasaulē (skat. Mācības un Derību 138:32–34, 57–59).

Svētajos Rakstos ir mācīts par celestiālo, terestriālo un telestiālo godības valstību. Katra no tām ir Dieva mīlestības, taisnīguma un žēlastības izpausme.

Tie, kuri īsteno ticību Kristum, nožēlo savus grēkus, saņem evaņģēlija priekšrakstus, ievēro savas derības, saņem Svēto Garu un pastāv līdz galam, tiks glābti celestiālajā valstībā. Šajā valstībā tiks uzņemti arī tie cilvēki, kuriem savā laicīgajā dzīvē nav bijis iespējas pieņemt evaņģēliju, bet „kuri būtu to pieņēmuši ar visu savu sirdi” un ir to izdarījuši garu pasaulē (Mācības un Derību 137:8; skat. arī 7. pantu). Arī mazi bērni, kuri ir miruši pirms atbildības vecuma sasniegšanas (astoņu gadu vecuma), tiks glābti celestiālajā valstībā (skat. Mācības un Derību 137:10).

Svētajos Rakstos celestiālā valstība tiek salīdzināta ar saules godību jeb spožumu (skat. Mācības un Derību 76:50–70).

Cilvēki, kuri ir dzīvojuši cienījamu dzīvi un kuri „nepieņēma Jēzus liecību miesā, bet vēlāk to pieņēma”, iemantos vietu terestriālajā valstībā (Mācības un Derību 76:74). Tāpat būs arī ar tiem, kuri nav bijuši drosmīgi savā liecībā par Jēzu. Šī valstība tiek salīdzināta ar mēness godību. (Skat. Mācības un Derību 76:71–80.)

Tie, kuri ir turpinājuši dzīvot grēkā un šīs dzīves laikā nav to nožēlojuši, kā arī nav pieņēmuši Jēzus Kristus evaņģēliju garu pasaulē, atalgojumā saņems vietu telestiālajā valstībā. Šī valstība tiek salīdzināta ar zvaigžņu godību. (Skat. Mācības un Derību 76:81–86.)

Ieskats mācīšanā: Tiesa

Ikviens cilvēks stāsies Jēzus Kristus priekšā, lai „tiktu tiesāt[s] atbilstoši saviem darbiem” (3. Nefija 27:15; skat. 13.–15. pantu). Tas Kungs ņems vērā katra cilvēka unikālos apstākļus, tostarp viņa zināšanas par labo un ļauno, izpratni par evaņģēliju, atbildīguma līmeni un vēlmes (skat. Lūkas 12:47–48; Mācības un Derību 137:9).

Tā kā mums trūkst pilnīgas izpratnes par citu cilvēku apstākļiem, mums vajadzētu atturēties no spriešanas par to, kādu godības valstību viņi iemantos. Mums, drīzāk, ir jāsagatavojas tikšanās brīdim ar To Kungu un jāaicina arī citi tam sagatavoties. (Skat. Almas 5:15–19, 33; Moronija 10:32; Dalins H. Oukss, „‘Judge Not’ and Judging”, Ensign, 1999. g. aug., 6.–13. lpp.)

Svēto Rakstu studijas

• 2. Nefija 9:15

• Mosijas 3:24

• 3. Nefija 27:14–16

• Mācības un Derību 76:50–113; 88:20–32; 137:7–10

• Jāņa 14:2

• Romiešiem 14:10

• 1. korintiešiem 15:40–41

• 2. korintiešiem 12:2

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Tiesāt, Tiesa”, „Godības pakāpes”

Īsas vai vidēja ilguma nodarbības izklāsts

Dotais izklāsts ir paraugs tam, ko tu varētu mācīt cilvēkiem gadījumā, kad ir pavisam maz laika. Izmantojot šo izklāstu, izraugies vienu vai vairākus principus, ko mācīt. Katra principa doktrinārais pamats ir sniegts nodarbības sākumā.

Mācot uzdod jautājumus un ieklausies. Izsaki aicinājumus, kas palīdzēs cilvēkiem uzzināt to, kā tuvināties Dievam. Viens būtisks aicinājums ir cilvēka aicināšana uz nākamo tikšanos ar jums. Nodarbības ilgums būs atkarīgs no tā, kādus jautājumus tu uzdosi un cik ilgi tu klausīsies.

Ko tu varētu mācīt cilvēkiem 3–10 minūšu laikā?

• Mēs visi esam Dieva gara bērni. Mēs esam Viņa ģimenes locekļi. Viņš pazīst un mīl ikvienu no mums.

• Dievs ir sagatavojis ieceri, lai mēs varētu būt laimīgi un pilnveidoties gan šajā dzīvē, gan mūžībā.

• Saskaņā ar Dieva ieceri, mums bija jānāk pasaulē, lai iegūtu fizisko ķermeni, mācītos un augtu.

• Jēzum Kristum ir centrālā loma Dieva iecerē. Viņš dod mums iespēju iemantot mūžīgo dzīvi.

• Dieva vadībā Jēzus radīja Zemi.

• Mūsu pieredze uz Zemes ir iecerēta tā, lai palīdzētu mums sagatavoties atgriezties Dieva klātbūtnē.

• Ikviens no mums grēko, un ikviens no mums reiz nomirs. Tā kā Dievs mūs mīl, Viņš sūtīja uz Zemes Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai Viņš atpestītu mūs no grēka un nāves.

• Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu var tikt labotas visas dzīves netaisnības.

• Pēc mūsu fiziskā ķermeņa nāves mūsu gars turpina dzīvot. Beigu beigās mēs visi tiksim augšāmcelti. Tas nozīmē, ka ikviena cilvēka ķermenis un gars atkal apvienosies un ikviens no mums dzīvos mūžīgi pilnīgā, augšāmceltā ķermenī.

• Kad mēs augšāmcelsimies, Jēzus Kristus būs mūsu soģis. Ar ļoti retiem izņēmumiem, visi Dieva bērni iemantos vietu kādā no godības valstībām. Ja mēs esam uzticīgi, mēs varam atgriezties, lai dzīvotu Dieva klātbūtnē.