3. nodaļa, 3. nodarbība

Jēzus Kristus evaņģēlijs

Cilvēki, iespējams, prāto

• Kas ir Jēzus Kristus? Kā Viņš var palīdzēt man un manai ģimenei?

• Ko nozīmē ticība Jēzum Kristum? Kā ticība Viņam var nākt par svētību manā dzīvē?

• Ko nozīmē grēku nožēlošana?

• Kā es varu sajust Dieva mieru un saņemt Viņa piedošanu, kad esmu izdarījis sliktas izvēles?

• Kāds ir kristīšanas mērķis?

• Kas ir Svētā Gara dāvana?

• Ko nozīmē pastāvēšana līdz galam?

Jēzus Kristus evaņģēlijs ir ceļš, kā mēs nākam pie Kristus. Tas ir pietiekami vienkāršs, lai to varētu saprast pat bērns. Šī nodarbība pievēršas Kristus evaņģēlijam un Viņa mācībai, kurā ietilpst ticība Jēzum Kristum, grēku nožēlošana, kristīšana, Svētā Gara dāvana un pastāvēšana līdz galam. Tā pievēršas arī tam, kā evaņģēlijs svēta visus Dieva bērnus.

Vārds evaņģēlijs gluži burtiski nozīmē „labā vēsts”. Jēzus Kristus evaņģēlijs ir labā vēsts, jo tā ietvaros tiek nodrošināta mācība — mūžīgā patiesība, kas mums ir nepieciešama, lai mēs nāktu pie Viņa un tiktu Glābti (skat. 1. Nefija 15:14). Evaņģēlijs māca mums, kā nodzīvot krietnu, jēgpilnu dzīvi. Evaņģēlija labā vēsts nodrošina mums ceļu, kā saņemt grēku piedošanu, tikt iesvētītiem un atgriezties Dieva klātbūtnē.

Ieskats mācīšanā: Kristus evaņģēlijs un Kristus mācība

Jēzus Kristus evaņģēlijā ietilpst visa mācība, principi, likumi, baušļi, priekšraksti un derības, kas ir nepieciešami mūsu glābšanai un paaugstināšanai.

Evaņģēlijs mums vēsta, ka mēs varam piekļūt Jēzus Kristus glābšanas un pestīšanas spēkam. Mēs to darām, izrādot ticību Viņam, nožēlojot grēkus, tiekot kristīti, saņemot Svētā Gara dāvanu un pastāvot līdz galam (skat. Ticības apliecinājumi 1:4).

Tas viss kopumā tiek dēvēts arī par Kristus mācību. Dzīvošana pēc šīs mācības ir ceļš, kā mēs nākam pie Kristus un tiekam glābti (skat. 1. Nefija 15:14). Tas tiek iespaidīgi mācīts Mormona Grāmatā (skat. 2. Nefija 31. nod.; 32:1–6; 3. Nefija 11:31–40; 27:13–22). Tavs mērķis ir palīdzēt cilvēkiem nākt pie Kristus, palīdzot Viņiem dzīvot pēc Viņa mācības.

Skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkļus „Evaņģēlijs”, „Kristus mācība”; Gospel Topics, „Gospel”.

Ieteikumi nodarbības pasniegšanai

Šajā sadaļā ir ietverts nodarbības izklāsta paraugs, kas palīdzēs tev sagatavoties mācīt. Tajā ir ietverti arī piemēri jautājumiem un aicinājumiem, ko tu varētu izmantot.

Gatavojoties mācīt, ar lūgšanu apsver katra cilvēka situāciju un garīgās vajadzības. Izlem, kas būtu vislietderīgākais, ko viņam/viņai mācīt. Esi gatavs definēt terminus, ko cilvēki varētu nesaprast. Plānojot ņem vērā to, cik laika tev būs dots, paturot prātā, ka nodarbībām ir jābūt īsām.

Izraugies rakstvietas, ko izmantot mācot. Nodarbības sadaļā „Doktrīnas pamati” ir ietverts daudz lietderīgu rakstvietu.

Padomā, kādus jautājumus uzdot mācīšanas laikā. Izplāno, kādus aicinājumus tu izteiksi, lai pamudinātu katru cilvēku attiecīgi rīkoties.

Uzsver Dieva apsolītās svētības un dalies savā liecībā par to, ko tu māci.

Ko tu varētu mācīt cilvēkiem 15–25 minūšu laikā?

Izvēlies mācīšanai vienu vai vairākus no dotajiem principiem. Katra principa doktrinārais pamats ir sniegts šī izklāsta noslēgumā.

Jēzus Kristus dievišķā misija

• Dievs sūtīja uz Zemes Savu mīļoto Dēlu Jēzu Kristu, lai Viņš atpestītu mūs no grēka un nāves.

• Pateicoties Jēzus īstenotās Izpirkšanas upurim, mēs varam tikt attīrīti no saviem grēkiem un iesvētīti, ja vien mēs tos nožēlojam.

• Pēc tam, kad Jēzus bija sists krustā, Viņš tika augšāmcelts. Pateicoties tam, ka Viņš augšāmcēlās, mēs visi pēc savas nāves tiksim augšāmcelti. Tas nozīmē, ka ikviena cilvēka ķermenis un gars atkal apvienosies un ikviens no mums dzīvos mūžīgi pilnīgā, augšāmceltā ķermenī.

Ticība Jēzum Kristum

• Ticība Jēzum Kristum ir evaņģēlija pirmais princips.

• Ticībā Jēzum Kristum ietilpst nešaubīga pārliecība par to, ka Viņš ir Dieva Dēls, kā arī paļaušanās uz Viņu kā mūsu Glābēju un Pestītāju.

• Ticība Jēzum Kristum ir rīcības un spēka princips.

• Mēs stiprinām savu ticību, lūdzot Dievu, studējot Svētos Rakstus un ievērojot baušļus.

Grēku nožēlošana

• Ticība Jēzum Kristum pamudina mūs uz grēku nožēlošanu. Grēku nožēlošana ir process, kura gaitā mēs pievēršamies Dievam un novēršamies no grēka. Kad mēs nožēlojam grēkus, mūsu rīcība, vēlmes un domas mainās, daudz lielākā mērā pieskaņojoties Dieva gribai.

• Ja mēs patiesi nožēlojam savus grēkus, Dievs mums piedod. Piedošana ir iespējama, pateicoties tam, ka Jēzus Kristus izpirka mūsu grēkus.

• Nožēlodami grēkus, mēs sajūtam mieru, tiekot dziedināti no savas vainas un bēdu sloga.

• Grēku nožēlošana ir process mūža garumā. Dievs laipni pieņem mūs atpakaļ ikreiz, kad mēs nožēlojam grēkus. Viņš nekad nepadosies attiecībā uz mums.

Kristības: mūsu pirmā derība ar Dievu

• Kristoties mēs pirmo reizi stājamies derību attiecībās ar Dievu.

• Kristībām ir divi posmi: kristīšana ar ūdeni un ar Garu. Tiekot kristīti un konfirmēti, mēs tiekam attīrīti no saviem grēkiem, kas dod mums iespēju uzsākt jaunu dzīvi.

• Mēs tiekam kristīti ar iegremdēšanu, sekojot Jēzus piemēram.

• Bērni netiek kristīti, kamēr nav sasnieguši astoņu gadu vecumu. Bērni, kuri nomirst pirms šī vecuma sasniegšanas, ir pestīti caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu.

• Mēs katru nedēļu pieņemam Svēto Vakarēdienu, lai pieminētu Jēzus upuri un atjaunotu savas derības ar Dievu.

Svētā Gara dāvana

• Svētais Gars ir trešais Dievības loceklis.

• Kad mēs esam tikuši kristīti, mēs konfirmēšanas priekšrakstā saņemam Svētā Gara dāvanu.

• Saņemot Svētā Gara dāvanu, mēs varam baudīt Tā sadraudzību visas savas dzīves garumā, ja vien esam uzticīgi.

• Svētais Gars mūs iesvēta, vada, mierina un palīdz mums izzināt patiesību.

Pastāvēšana līdz galam

• Pastāvēšana līdz galam nozīmē to, ka mēs ik dienu turpinām īstenot ticību Kristum. Mēs turpinām ievērot savas derības ar Dievu, tiecamies pēc Svētā Gara sadraudzības un pieņemam Svēto Vakarēdienu.

• Dievs mums apsola — ja mēs uzticīgi centīsimies sekot Jēzum Kristum, mēs iemantosim mūžīgo dzīvi.

Jēzus Kristus evaņģēlijs svēta visus Dieva bērnus

• Dzīvojot pēc evaņģēlija, mūsu prieks kļūst izjustāks, mūsu rīcība kļūst iedvesmotāka un mūsu attiecības bagātinās.

• Mums ir vislielākā iespēja būt laimīgiem gan individuāli, gan savā ģimenē tad, ja mēs dzīvojam pēc Jēzus Kristus mācībām.

• Jēzus Kristus evaņģēlijs svēta ģimenes šajā dzīvē un var vienot uz mūžību, lai dzīvotu Dieva klātbūtnē.

Jautājumi, ko tu varētu uzdot

Dotie jautājumi kalpo par piemēru tam, ko tu varētu cilvēkiem uzdot. Šie jautājumi var palīdzēt tev uzturēt jēgpilnas sarunas un izprast cilvēku vajadzības un viņu skatījumu.

• Ko tu zini par Jēzu Kristu?

• Ko tev nozīmē ticība Jēzum Kristum?

• Ko tu vēlētos mainīt savā dzīvē?

• Kā tu izproti to, kas ir grēku nožēlošana?

• Kā tu izproti to, kas ir kristības? Ko tu šobrīd varētu darīt, lai sagatavotos kristībām?

• Kā Svētais Gars varētu palīdzēt tev tavā ceļā uz atgriešanos Dieva klātbūtnē?

• Ar kādām grūtībām šobrīd saskaries tu pats vai tava ģimene? Vai mēs drīkstam padalīties tajā, kā tev varētu palīdzēt Jēzus Kristus evaņģēlijs?

Aicinājumi, ko tu varētu izteikt

• Vai tu lūgsi Dievam, lai Viņš palīdz tev saprast, ka tas, ko mēs tev mācījām, ir patiesība? (Skat. „Ieskats mācīšanā: Lūgšana” 1. nodarbības noslēdzošajā sadaļā.)

• Vai tu šo svētdien apmeklēsi baznīcu, lai vairāk uzzinātu par to, ko mēs tev esam mācījuši?

• Vai tu lasīsi Mormona Grāmatu un lūgsi Dievu, lai noskaidrotu, vai tas ir Dieva vārds? (Tu varētu ieteikt cilvēkam konkrētas nodaļas vai pantus.)

• Vai tu sekosi Jēzus Kristus piemēram un tiksi kristīts? (Skat. sadaļu „Aicinājums tikt kristītam un konfirmētam” tieši pirms 1. nodarbības izklāsta.)

• Vai mēs varētu norunāt nākamās tikšanās laiku?

Doktrīnas pamats

Šajā sadaļā ir ietverta mācība un rakstvietas tavām studijām, kas vairos tavas zināšanas un liecību par evaņģēliju, kā arī palīdzēs tev mācīt citus.

Jēzus Kristus dievišķā misija

Debesu Tēvs sūtīja Savu Dēlu Jēzu Kristu uz Zemes, lai ļautu mums visiem iemantot prieku šajā pasaulē un mūžīgo dzīvi nākamībā. „Un šis ir evaņģēlijs, prieka vēstis, … ka [Jēzus Kristus] nāca pasaulē,… [lai] nestu pasaules grēkus, lai iesvētītu pasauli, un attīrītu to no visas netaisnības; ka caur Viņu visi var tikt izglābti” (Mācības un Derību 76:40–42).

Būdami mirstīgi, mēs visi grēkojam un mēs visi reiz nomirsim. Grēks un nāve liegtu mums baudīt mūžīgo dzīvi kopā ar Dievu, ja vien mums nebūtu Pestītāja (skat. 2. Nefija 9. nod.). Debesu Tēvs izraudzījās Jēzu Kristu par mūsu Pestītāju vēl pirms pasaules radīšanas. Savā augstākajā mīlestības izpausmē Jēzus ieradās uz Zemes un īstenoja šo dievišķo misiju. Viņš deva mums iespēju tikt izpirktiem no mūsu grēkiem, un Viņš nodrošināja to, ka mēs visi pēc savas nāves tiksim augšāmcelti.

Jēzus nodzīvoja bezgrēcīgu dzīvi. Savas laicīgās kalpošanas noslēgumā Viņš uzņēmās mūsu grēkus, ciešot par tiem Ģetzemanē un Krustā sišanas laikā (skat. 1. Nefija 11:33). Jēzus ciešanas bija tik lielas, kas tās lika Viņam „trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā” (Mācības un Derību 19:18). Pēc Krustā sišanas Jēzus augšāmcēlās, gūdams uzvaru pār nāvi. Visus šos notikumus kopumā dēvē par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu.

Mūsu grēki mūs garīgi aptraipa, un „nekas netīrs nevar dzīvot kopā ar Dievu” (1. Nefija 10:21). Bez tam, taisnīguma likums pieprasa, lai mūsu grēkiem būtu noteiktas sekas.

Jēzus ciešanas, īstenojot Izpirkšanu, paver mums ceļu, lai mēs varētu tikt attīrīti no grēka un iesvētīti, ja vien mēs nožēlojam grēkus. Tās paver ceļu arī uz to, lai varētu tikt apmierinātas taisnīguma prasības (skat. Almas 42:15, 23–24). Glābējs teica: „Es… esmu izcietis tās par visiem, lai viņi varētu neciest, ja tie nožēlos grēkus; bet, ja viņi nenožēlos grēkus, viņiem nāksies ciest tāpat kā Man.” (Mācības un Derību 19:16–17.) Ja nebūtu Jēzus Kristus, grēks pieliktu punktu visām mūsu cerībām uz turpmāku eksistenci kopā ar Debesu Tēvu.

Pienesot Sevi kā upuri mūsu labā, Jēzus neatbrīvoja mūs no mūsu personīgās atbildības. Mums ir jātic Viņam, jānožēlo grēki un jācenšas ievērot baušļus. Ja mēs nožēlosim grēkus, Jēzus pieprasīs no Sava Tēva Savas tiesības uz mūsu apžēlošanu (skat. Moronija 7:27–28). Pateicoties Glābēja starpniecībai, Debesu Tēvs mums piedod, atbrīvojot mūs no mūsu grēku un vainas sloga (skat. Mosijas 15:7–9). Mēs tiekam garīgi attīrīti un beigu beigās varam tikt laipni uzņemti Dieva klātbūtnē.

Jēzus dievišķajā misijā ietilpa arī mūsu glābšana no nāves. Pateicoties tam, ka Viņš augšāmcēlās, mēs visi pēc savas nāves tiksim augšāmcelti. Tas nozīmē, ka ikviena cilvēka ķermenis un gars atkal apvienosies un ikviens no mums dzīvos mūžīgi pilnīgā, augšāmceltā ķermenī. Ja nebūtu Jēzus Kristus, nāve pieliktu punktu visām mūsu cerībām uz turpmāku eksistenci kopā ar Debesu Tēvu.

Svēto Rakstu studijas

Dievs sūtīja Savu Dēlu

• Almas 11:40

• Jāņa 3:16–17

Glābšana caur Jēzu Kristu

• 2. Nefija 2:6–8; 9:21–24

• Almas 34:8–9, 14–16

• Moronija 7:27–28

• Mācības un Derību 45:3–5

• 1. korintiešiem 15:20–22

Uzzini vairāk par šo principu

• „Dzīvais Kristus”

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Jēzus Kristus”

• Gospel Topics: “Jesus Christ”

Ticība Jēzum Kristum

Pirmais evaņģēlija princips ir ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum. Ticība ir visu pārējo evaņģēlija principu pamats.

Ticībā Kristum ietilpst nešaubīga pārliecība par to, ka Viņš ir Dieva Vienpiedzimušais Dēls. Tajā ietilpst paļaušanās uz Viņu kā uz mūsu Glābēju un Pestītāju — uz to, ka Viņš ir vienīgais ceļš, kā mēs varam atgriezties Dieva klātbūtnē (skat. Ap. d. 4:10–12; Mosijas 3:17; 4:6–8). Mēs tiekam aicināti izrādīt „nesatricināmu ticību Viņam, pilnībā paļaujoties uz Tā nopelniem, kam ir vara izglābt” (2. Nefija 31:19).

Ticībā Jēzum Kristum ietilpst ticēšana tam, ka Viņš ir cietis par mūsu grēkiem caur Viņa īstenotās Izpirkšanas upuri. Pateicoties Viņa upurim, mēs varam tikt attīrīti un pestīti, ja vien mēs nožēlojam grēkus. Šī attīrīšana palīdz mums rast mieru un cerību šajā dzīvē. Tā arī ļauj mums pēc nāves saņemt prieka pilnību.

Ticībā Jēzum Kristum ietilpst arī paļaušanās uz to, ka caur Viņu mēs visi pēc nāves tiksim augšāmcelti. Šī ticība var mūs stiprināt un mierināt, pieredzot zaudējumu. Augšāmcelšanās apsolījums var kliedēt bēdas par līdzcilvēku nāvi.

Ticībā Jēzum Kristum ietilpst ticēšana tam un paļaušanās uz to, ka Viņš uzņēmās mūsu ciešanas un vājības (skat. Jesajas 53:3–5). Viņš Pats pēc Savas pieredzes zina, kā žēlastīgi atbalstīt mūs dzīves grūtībās (skat. Almas 7:11–12; Mācības un Derību 122:8). Ja mēs īstenojam ticību Viņam, Viņš palīdz mums virzīties uz priekšu cauri grūtībām.

Caur mūsu ticību Jēzum Viņš var mūs dziedināt — gan fiziski, gan garīgi. Viņš vienmēr ir gatavs mums palīdzēt, ja vien mēs atceramies Viņa aicinājumu: „Griezieties pie Manis katrā domā, nešaubieties, nebaidieties!” (Mācības un Derību 6:36.)

Rīcības un spēka princips

Ticība Jēzum Kristum vedina rīkoties. Mēs izrādām savu ticību, ievērojot baušļus un katru dienu darot labu. Mēs nožēlojam savus grēkus. Mēs esam uzticīgi Viņam. Mēs tiecamies kļūt līdzīgāki Viņam.

Īstenojot ticību, mēs savā ikdienas dzīvē varam izjust Jēzus spēku. Viņš pavairos mūsu labākos centienus. Viņš palīdzēs mums augt un pretoties kārdinājumiem.

Mūsu ticības stiprināšana

Pravietis Alma mācīja, ka ticības iemantošana var sākties ar vienkāršu „vēlmi ticēt” (skat. Almas 32:27). Tad, lai mūsu ticība Jēzum Kristum augtu, mums tā ir jākopj, mācoties Viņa vārdus, piemērojot dzīvē Viņa mācības un ievērojot Viņa baušļus. Alma mācīja — ja mēs pacietīgi un uzcītīgi kopsim savā sirdī Dieva vārdu, „tas iesakņosies; un lūk, tas būs koks, kas ieaugs mūžīgajā dzīvībā”, tādējādi stiprinot mūsu ticību (Almas 32:41; skat. 26.–43. pantu).

Svēto Rakstu studijas

Ticība, spēks un glābšana

• 1. Nefija 7:12

• 2. Nefija 9:23; 25:23

• Moronija 7:33–34; 10:7

Mācība par ticību

• Almas 32. nod.

• Efeziešiem 2:8

Ticības piemēri

• Etera 12. nod.

• Ebrejiem 11. nod.

Mūsu darbi un paklausība

• 1. Nefija 3:7

• Mācības un Derību 130:20–21

• Jēkaba vēst. 2:17–26

Ticība un grēku nožēlošana

• Almas 34. nod.

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Jēzus Kristus”, „Izpirkt, Grēku Izpirkšana”, „Ticība”

• Bible Dictionary: “Faith”

• Gospel Topics: “Jesus Christ”, “Atonement of Jesus Christ”, “Faith in Jesus Christ”

Grēku nožēlošana

Kas ir grēku nožēlošana?

Grēku nožēlošana ir otrais evaņģēlija princips. Ticība Jēzum Kristum un mūsu mīlestība pret Viņu pamudina mūs uz grēku nožēlošanu (skat. Helamana 14:13). Grēku nožēlošana ir process, kura gaitā mēs pievēršamies Dievam un novēršamies no grēka. Kad mēs nožēlojam grēkus, mūsu rīcība, vēlmes un domas mainās, daudz lielākā mērā pieskaņojoties Dieva gribai. Grēku piedošana ir iespējama, pateicoties Jēzum Kristum un Viņa īstenotās Izpirkšanas upurim.

Grēku nožēlošana nenozīmē tikai gribasspēka pielietošanu, lai mainītu savu uzvedību vai pārvarētu kādu vājību. Grēku nožēlošana ir sirsnīga vēršanās pie Kristus, kurš dod mums spēku pieredzēt savā sirdī „vareno pārmaiņu” (Almas 5:12–14). Pieredzot šādu sirds pārmaiņu, mēs piedzīvojam garīgu atdzimšanu (skat. Mosijas 27:24–26).

Caur grēku nožēlošanu mēs iegūstam jaunu skatījumu uz Dievu, paši uz sevi un pasauli. Mēs no jauna sajūtam Dieva mīlestību pret mums — Viņa bērniem —, kā arī Glābēja mīlestību pret mums. Grēku nožēlošanas iespēja ir viena no lielākajām svētībām, ko Dievs mums ir devis caur Savu Dēlu.

Grēku nožēlošanas process

Kad mēs nožēlojam grēkus, mēs tos apzināmies un izjūtam patiesu nožēlu. Mēs atzīstamies Dievam savos grēkos un lūdzam Viņa piedošanu. Ļoti smagus grēkus mēs atzīstam arī pilnvarotiem Baznīcas vadītājiem, kuri sniedz mums atbalstu, kamēr mēs tos nožēlojam. Mēs darām visu, ko varam, lai atlīdzinātu cietušajiem, cenšoties atrisināt problēmas, ko varētu būt radījusi mūsu rīcība. Patiesa grēku nožēlošana vislabāk parādās caur taisnīgu rīcību ilgākā laika periodā.

Grēku nožēlošana ir dienišķs process visa mūsu mūža garumā. „Visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23). Mums vajadzētu nepārtraukti nožēlot grēkus, paturot prātā to, ka mēs „visu spēj[am] Kristus spēkā, kas [mūs] dara stipru[s]” (Filipiešiem 4:13). Tas Kungs mums ir apliecinājis: „Kad vien Mani ļaudis nožēlos grēkus, Es piedošu tiem viņu pārkāpumus.” (Mosijas 26:30.)

Grēku nožēlošanas svētības

Grēku nožēlošana ir pozitīvs princips, kas dāvā prieku un mieru. Tā vedina mūs pie Pestītāja spēka, lai mūsu dvēseles varētu tikt glābtas (skat. Helamana 5:11).

Ja mēs nožēlojam grēkus, mēs laika gaitā tiekam dziedināti no savas vainas un bēdu sloga. Mēs daudz pilnīgāk izjūtam Svētā Gara ietekmi. Mūsu vēlme sekot Dievam kļūst stiprāka.

„Pārāk daudz cilvēku uzskata, ka grēku nožēlošana ir sods — kas tāds, no kā ir jāizvairās. … Bet šī sajūta, ka tas ir sods, nāk no Sātana. Viņš cenšas aizklāt mūsu skatam Jēzu Kristu, kurš stāv ar atplestām rokām, cerot uz mums un vēloties mūs dziedināt, piedot, attīrīt, stiprināt, šķīstīt un iesvētīt.” (Rasels M. Nelsons, „Mēs varam rīkoties labāk un kļūt labāki” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. maijs, 67. lpp.)

Svēto Rakstu studijas

Grēku nožēlošana

• Almas 34:8–17; 36:6–21

• Mācības un Derību 18:10–13; 58:42–43; 61:2

• 2. korintiešiem 7:9–10

Pestīšana un piedošana

• Helamana 5:10–11

Žēlastība tiem, kuri nožēlo grēkus

• Almas 12:32–34; 42:13, 21–24

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Nožēlot grēkus, grēku nožēlošana”, Izpirkt, Grēku izpirkšana

• Bible Dictionary: “Repentance”

• Vispārējā rokasgrāmata, 32.1

• Gospel Topics: “Repentance”, “Atonement of Jesus Christ”

Kristības: mūsu pirmā derība ar Dievu

Ticība Jēzum Kristum un grēku nožēlošana sagatavo mūs kristīšanas un konfirmācijas priekšrakstiem. Kristības ir Jēzus Kristus evaņģēlija pirmais glābšanas priekšraksts. Saņemot šo prieka un cerības pilno priekšrakstu, mēs stājamies savā pirmajā derībā ar Dievu.

Priekšraksts ir svēta darbība jeb ceremonija, kura tiek veikta ar priesterības pilnvarām. Dažiem priekšrakstiem, piemēram, kristībām ir izšķiroša loma mūsu glābšanā.

Caur priekšrakstiem mēs stājamies derībās ar Dievu. Šīs derības ir svēti solījumi starp mums un Dievu. Viņš sola mūs svētīt, ja mēs pildām Viņam dotos solījumus. Mums ir cieši jāapņemas ievērot Dievam dotos solījumus.

Dievs ir nodrošinājis priekšrakstus un derības, lai palīdzētu mums nākt pie Viņa un iemantot mūžīgo dzīvi. Saņemot priesterības priekšrakstus un ievērojot ar tiem saistītās derības, mēs savā dzīvē varam pieredzēt dievišķības spēku (skat. Mācības un Derību 84:20).

Kristību derība

Glābējs mācīja, ka mums ir nepieciešams tikt kristītiem, lai mēs varētu iekļūt debesu valstībā (skat. Jāņa 3:5). Mums ir nepieciešams arī kļūt par Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem. Mūsu Glābējs parādīja mums piemēru, tiekot kristīts (skat. Mateja 3:13–17).

Ja mēs tiekam kristīti un ievērojam savu derību, Dievs apsola piedot mums mūsu grēkus (skat. Ap. d. 22:16; 3. Nefija 12:1–2). Šīs lielās svētības iemantošana ir iespējama caur Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas upuri, kurš „mūs mīlējis [un] mūs ar Savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem” (Jāņa atkl. 1:5). Dievs apsola svētīt mūs arī ar Svētā Gara sadraudzību, lai mēs varētu tikt iesvētīti, vadīti un mierināti.

Stājoties kristību derībā, mēs no savas puses apliecinām, ka esam ar mieru uzņemties Jēzus Kristus Vārdu. Mēs apsolām arī to, ka vienmēr atcerēsimies Viņu un ievērosim Viņa baušļus. Mēs solām mīlēt citus un kalpot tiem, „sērot ar tiem, kas sēro;… mierināt tos, kuriem nepieciešams mierinājums, un stāvēt kā Dieva liecinieki visos laikos un visās lietās, un visās vietās” (Mosijas 18:9; skat. 8.–10., 13. pantu). Mēs paužam apņēmību — līdz pat savas dzīves beigām kalpot Jēzum Kristum (skat. Mācības un Derību 20:37; Mosijas 2:17).

Mūsu derību saistības, kas saistās ar kristībām, ir liela atbildība. Tās ir arī iedvesmojošas un priekpilnas. Pateicoties tām, mums izveidojas īpašas attiecības ar Debesu Tēvu, kurās Viņš nemitīgi izrāda mums Savu mīlestību.

Kristīšana ar iegremdēšanu

Jēzus mācīja, ka mums ir jātiek kristītiem ar iegremdēšanu, lai saņemtu grēku atlaišanu (skat. Mācības un Derību 20:72–74). Kristīšana ar iegremdēšanu simbolizē Jēzus Kristus nāvi, apbedīšanu un Augšāmcelšanos (skat. Romiešiem 6:3–6).

Kristīšanai ar iegremdēšanu ir arī iespaidīga simboliskā nozīme mūsu personīgajā dzīvē. Tā simbolizē mūsu vecās dzīves beigas, tās „apbedīšanu” un mūsu „izniršanu” garīgajā atdzimšanā. Tiekot kristīti, mēs uzsākam atdzimšanas procesu un pārtapšanu par Kristus garīgajiem dēliem un meitām (skat. Mosijas 5:7–8; Romiešiem 8:14–17).

Bērni

Bērni netiek kristīti līdz brīdim, kad ir sasnieguši atbildības vecumu, kas ir astoņi gadi (skat. Mācības un Derību 68:27). Bērni, kuri nomirst pirms šī vecuma sasniegšanas, ir pestīti caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu (skat. Moronija 8:4–24; Mācības un Derību 137:10). Pirms bērni tiek kristīti, viņiem ir jāmāca evaņģēlijs, lai viņi būtu sagatavoti šim svarīgajam solim savā dzīvē, kas ir stāšanās derībā ar Dievu.

Svētais Vakarēdiens

Mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai mēs būtu uzticīgi tām derībām, kurās mēs ar Viņu stājamies. Lai mums šajā ziņā palīdzētu, Viņš ir pavēlējis mums bieži sanākt kopā, lai pieņemtu Svēto Vakarēdienu. Svētais Vakarēdiens ir priesterības priekšraksts, ko Jēzus ieviesa starp Saviem apustuļiem tieši pirms Viņa īstenotās Izpirkšanas.

Svētā Vakarēdiena pieņemšana ir iknedēļas Svētā Vakarēdiena sanāksmes būtiskākais mērķis. Maize un ūdens tiek svētīti un pasniegti draudzei. Maize simbolizē Glābēja miesu, ko Viņš upurēja mūsu labā. Ūdens simbolizē Viņa asinis, ko Viņš izlēja par mums.

Mēs pieņemam šos svētos simbolus, lai pieminētu Glābēja upuri un atjaunotu savas derības ar Dievu. Mēs atkal saņemam apsolījumu, ka ar mums būs Svētais Gars.

Pirms kristībām

Pirms tevis mācītie cilvēki tiek kristīti, viņiem ir nepieciešams iegūt ticību Kristum, nožēlot grēkus un veikt pietiekamas izmaiņas savā dzīvē, lai viņi atbilstu kristību prasībām, kā norādīts Mācības un Derību 20:37. Viņiem ir arī jāapņemas ievērot baušļus un dzīvot pēc Jēzus Kristus evaņģēlija. Ja tu esi ieplānojis kristību datumu, taču cilvēkam ir nepieciešama papildu sagatavošanās, atliec kristības līdz brīdim, kad viņš būs tām gatavs. Skat. 12. nodaļu.

Pirms kristībām ikvienam cilvēkam vajadzētu:

• Piedalīties visās misionāru pasniegtajās nodarbībās.

• Satikties ar elderu kvoruma prezidentu, Palīdzības biedrības prezidenti un bīskapu.

• Apmeklēt vairākas Svētā Vakarēdiena sanāksmes.

Kristīšanas pilnvaras

Daļa cilvēku, kuri ir tikuši kristīti kādā citā baznīcā, varētu prātot, kādēļ gan viņiem būtu jātiek kristītiem vēlreiz. Kristīšanu un konfirmēšanu būtu jāveic priesterības nesējiem, kuri ir ordinēti šo priekšrakstu veikšanai (skat. Ticības apliecinājumi 1:5; Ap. d. 19:1–6; Ebrejiem 5:4).

Svēto Rakstu studijas

Kristus piemērs

• 2. Nefija 31:4–18

• Mateja 3:13–17

Kristību derība

• 2. Nefija 31:13

• Mosijas 18:8–10, 13

• Almas 7:15–16

• Mācības un Derību 20:37

Kristību priekšnoteikumi

• 2. Nefija 9:23

• Mosijas 18:8–10

• Almas 7:14–15

• 3. Nefija 11:23

• Moronija 6:1–3

• Mācības un Derību 20:37

• Ap. d. 2:37–39

Svētības, kas tiek apsolītas tiem, kuri tiek kristīti

• Mosijas 4:11–12

• Moronija 8:25–26

Nepieciešamās pilnvaras

• Mācības un Derību 22. nod.

• Mateja 28:19–20

• Ebrejiem 5:4

Jēzus ieviesa Svēto Vakarēdienu

• 3. Nefija 18:1–18

• Lūkas 22:15–20

Svētā Vakarēdiena lūgšanas

• Moronija 4. un 5. nod.

• Mācības un Derību 20:75–79

Svētā Vakarēdiena pieņemšana

• Mācības un Derību 27:2

• 1. korintiešiem 11:23–29

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Kristīšana, Kristīt”, „Svētais Vakarēdiens”

• Gospel Topics: “Baptism”, “Sacrament”

Svētā Gara dāvana

Svētā Gara dāvanas saņemšana

Kristībām ir divi posmi. Jēzus mācīja — lai iekļūtu Dieva valstībā, mums ir „[jā]atdzimst ūdenī un Garā” (Jāņa 3:5; uzsvērums pievienots). Džozefs Smits mācīja: „Kristīšana ar ūdeni ir tikai daļa no kristībām, un bez otras daļas, kas ir kristīšana ar Svēto Garu, tai nav nekādas vērtības.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 7. nod.)

Lai kristīšana būtu pilnīga, pēc kristīšanas ar ūdeni ir jānotiek kristīšanai ar Garu. Veicot abus kristību posmus, mēs tiekam attīrīti no saviem grēkiem un pieredzam garīgu atdzimšanu. Un pēc tam mēs uzsākam jaunu garīgo dzīvi, esot Kristus mācekļi.

Kristīšanu ar Garu mēs saņemam caur priekšrakstu, ko sauc par konfirmāciju. Šo priekšrakstu izpilda viens vai vairāki priesterības nesēji, uzliekot uz mūsu galvas savas rokas. Sākumā viņi apstiprina cilvēku par Baznīcas locekli un pēc tam viņi piešķir tam Svētā Gara dāvanu. Tas ir tas pats priekšraksts, kas ir pieminēts Jaunajā Derībā un Mormona Grāmatā (skat. Ap. d. 8:14–17; 3. Nefija 18:36–37).

Svētais Gars ir trešais Dievības loceklis. Tas darbojas vienotībā ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Saņemot Svētā Gara dāvanu, mēs varam baudīt Tā sadraudzību visas savas dzīves garumā, ja vien esam uzticīgi.

Kā Svētais Gars mūs svēta?

Svētā Gara dāvana ir viena no Debesu Tēva lielākajām dāvanām. Svētais Gars attīra un iesvēta mūs, padarot mūs svētākus, pilnīgākus, līdzīgākus Dievam (skat. 3. Nefija 27:20). Tas palīdz mums mainīties un garīgi augt, ja vien mēs cenšamies sekot Dieva priekšrakstiem.

Svētais Gars palīdz mums mācīties un atpazīt patiesību (skat. Moronija 10:5). Tas arī apstiprina patiesību, uzrunājot mūsu sirdi un prātu. Turklāt Svētais Gars palīdz mums mācīt patiesību citiem (skat. Mācības un Derību 42:14). Kad mēs apgūstam un mācām patiesību ar Svētā Gara spēku, Tas ienes to mūsu sirdīs (skat. 2. Nefija 33:1).

Ja mēs pazemīgi tieksimies pēc Svētā Gara norādījumiem, Tas mūs vadīs (skat. 2. Nefija 32:5). Tajā ietilpst arī pamudinājumi attiecībā uz to, kā mēs varam kalpot līdzcilvēkiem.

Svētais Gars dāvā garīgu spēku, lai palīdzētu mums pārvarēt savas vājības. Tas palīdz mums pretoties kārdinājumiem. Tas var brīdināt mūs par garīgām un laicīgām briesmām.

Svētais Gars palīdzēs mums iziet cauri dzīves grūtībām. Tas sniegs mums mierinājumu pārbaudījumu un bēdu brīžos, piepildot mūs ar cerību (skat. Moronija 8:26). Caur Svēto Garu mēs varam sajust Dieva mīlestību pret mums.

Svētā Gara vadība

Jūsu mācītie cilvēki, visticamāk, ir sajutuši Svētā Gara ietekmi jūsu tikšanās laikā un brīžos, kad viņi ir studējuši un lūguši. Paskaidrojiet — lai saglabātu šīs labās sajūtas, viņiem vajadzētu lasīt Mormona Grāmatu, lūgt Dievu, apmeklēt Svētā Vakarēdiena sanāksmes un ievērot baušļus.

Paskaidrojiet, ka kristīšana un konfirmācija svētī mūs ar nepārtrauktu Svētā Gara vadību.

Ja nepieciešams, māciet cilvēkiem to, kā lūgt Dievu. Lai iegūtu vadlīnijas attiecībā uz to, kā palīdzēt cilvēkam iemācīties lūgt, skat. 1. nodarbības sadaļu „Lūdz, lai uzzinātu patiesību caur Svēto Garu” un 4. nodarbības sadaļu „Bieži lūdz Dievu”.

Svēto Rakstu studijas

Svētā Gara iedaba

• Mācības un Derību 8:2–3; 130:22–23

• Lūkas 24:31–32

• Jāņa 3:5–8

• Galatiešiem 5:22–23

Svētā Gara ietekme un svētības

• 2. Nefija 32:1–5; 33:1–2

• 3. Nefija 27:13–22 (20. pants)

• Mozus 6:61

• Jāņa 14:26

Svētā Gara dāvanas būtiskums

• 2. Nefija 31:11–12, 18, 21

• 3. Nefija 18:36–37; 19:13; 27:19–20

• Mācības un Derību 19:31; 20:38, 41; 33:15

• Ap. d. 19:1–6

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Svētais Gars”, „Svētā Gara dāvana”

• Bible Dictionary: “Holy Ghost”

• Gospel Topics: “Holy Ghost”, “Spiritual Gifts”

Pastāvēšana līdz galam

Tiekot kristīti un konfirmēti, mēs stājamies derībā ar Dievu. Visa cita starpā mēs solām ievērot Viņa baušļus un kalpot Viņam visu savu turpmāko dzīvi (skat. Mosijas 18:8–10, 13; Mācības un Derību 20:37).

Kad mēs esam uzsākuši evaņģēlija ceļu caur kristībām un konfirmāciju, mēs darām visu, kas mūsu spēkos, lai paliktu uz tā. Kad mēs kaut nedaudz novirzāmies no šī ceļa, mēs īstenojam ticību Kristum, nožēlodami grēkus. Grēku nožēlošana ir svētība, kas ļauj mums atgriezties uz evaņģēlija ceļa un saglabāt svētības, ko dāvā mūsu derības ar Dievu. Ja mēs patiesi nožēlojam savus grēkus, Dievs vienmēr ir gatavs mums piedot un laipni pieņemt mūs atpakaļ.

Pastāvēšana līdz galam nozīmē līdz pat sava mūža galam būt uzticīgiem Dievam — labajos brīžos un grūtajos brīžos, labklājībā un likstās. Mēs pazemīgi ļaujam Kristum veidot mūsu raksturu un padarīt mūs līdzīgākus Viņam. Mēs raugāmies uz Kristu ar ticību, paļāvību un cerību — lai kas arī notiktu mūsu dzīvē.

Pastāvēšana līdz galam nenozīmē vienkārši izturēšanu līdz nāves brīdim. Tā, drīzāk, nozīmē pievēršanos Jēzum Kristum savā dzīvē, domās un rīcībā. Tas nozīmē ik dienu turpināt īstenot ticību Kristum. Mēs arī turpinām nožēlot grēkus, ievērot savas derības ar Dievu un tiekties pēc Svētā Gara sadraudzības.

Pastāvēšanā līdz galam ietilpst arī „[virzīšanās] uz priekšu ar nelokāmību Kristū, esot ar pilnīgu cerības spožumu un ar mīlestību uz Dievu un uz visiem cilvēkiem”. Mūsu Debesu Tēvs apsola — ja mēs pastāvēsim līdz galam, mums „būs mūžīgā dzīve” (2. Nefija 31:20).

Svēto Rakstu studijas

Pastāvēšana līdz galam

• 2. Nefija 31:14–20

• 3. Nefija 27:13–22

• Mateja 10:22

Svētības, ko saņem tie, kuri pastāv līdz galam

• 1. Nefija 13:37; 22:31

• 3. Nefija 15:9

• Mācības un Derību 14:7

Uzzini vairāk par šo principu

• Gospel Topics: “Adversity”

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Izturēt”, „Likstas”

Jēzus Kristus evaņģēlijs svēta visus Dieva bērnus

Jēzus Kristus evaņģēlijs ir paredzēts visiem Dieva bērniem. Svētajos Rakstos ir mācīts, ka „visi ir vienādi Dieva priekšā”, neatkarīgi no savas izcelsmes vai situācijas. „Viņš aicina visus nākt pie Viņa un baudīt Viņa labestību; un Viņš nevienam neliedz nākt pie Viņa” (2. Nefija 26:33).

Evaņģēlijs svēta mūs mūsu laicīgajā dzīvē un cauri visai mūžībai. Mums ir vislielākā iespēja būt laimīgiem gan individuāli, gan savā ģimenē tad, ja mēs dzīvojam pēc Jēzus Kristus mācībām (skat. Mosijas 2:41; „Ģimene — vēstījums pasaulei”, ChurchofJesusChrist.org). Dzīvojot pēc evaņģēlija, mūsu prieks kļūst izjustāks, mūsu rīcība kļūst iedvesmotāka un mūsu attiecības bagātinās.

Dzīvošana pēc Jēzus Kristus evaņģēlija var pasargāt mūs arī no tādu izvēļu veikšanas, kas varētu nodarīt mums fizisku vai garīgu kaitējumu. Tā palīdz mums rast spēku un mierinājumu pārbaudījumu un bēdu brīžos. Tā nodrošina mums ceļu uz priekpilnu mūžīgo dzīvi.

Viens no atjaunotā evaņģēlija lieliskajiem vēstījumiem ir tas, ka mēs visi esam daļa no Dieva ģimenes. Mēs esam Viņa mīļotie dēli un meitas. Lai kāda būtu mūsu ģimenes situācija šeit, uz Zemes, ikviens no mums ir Dieva ģimenes loceklis.

Vēl viena lieliska daļa no mūsu vēstījuma ir tas, ka ģimenes var tikt apvienotas uz mūžību. Ģimene ir Dieva iedibināta. Debesu Tēva laimes iecere ļauj ģimenes attiecībām turpināties arī pēc nāves. Svētie tempļa priekšraksti un derības dod ģimenēm iespēju palikt kopā mūžīgi.

Evaņģēlija gaisma palīdz novērst ģimeniskus pārpratumus, izbeigt strīdus un pārvarēt grūtības. Nesaskaņu plosītas ģimenes var tikt dziedinātas caur grēku nožēlošanu, piedošanu un ticību Jēzus Kristus Izpirkšanas spēkam.

Jēzus Kristus evaņģēlijs palīdz mums stiprināt savas ģimenes attiecības. Mājas ir vislabākā vieta, kur mācīt un apgūt evaņģēlija principus. Mājas dzīve, kas tiks balstīta uz evaņģēlija principiem, kļūs par drošu patvēruma ostu. Tā kļūs par vietu, kur var mājot Tā Kunga Gars.

Esi iejūtīgs, mācot par ģimenēm

Mācot par ģimenēm, esi iejūtīgs pret tiem cilvēkiem, kuri nav precējušies, nevar radīt bērnus vai kuriem ir saspringtas attiecības ar saviem ģimenes locekļiem. Uzsver, ka Dievs mīl viņus kā savas ģimenes sastāvdaļu. Palīdzi viņiem saredzēt to, kā evaņģēlijs var svētīt viņus katru personīgi, neatkarīgi no viņu ģimenes apstākļiem. Ja viņi būs uzticīgi, Dievs nodrošinās viņiem ceļu, kā iegūt mīlošas ģimenes svētības vai nu šajā dzīvē, vai nākamībā.

Svēto Rakstu studijas

• 2. Nefija 25:26

• 3. Nefija 18:21

• Mācības un Derību 68:25

• Mozus 2:27–28; 5:1

• Ābrahāma 2:11

• Efeziešiem 3:14–15

• 1. Mozus 12:3

Uzzini vairāk par šo principu

• Svēto Rakstu ceļvedis: „Evaņģēlijs”

• „Ģimene — vēstījums pasaulei”

• Vispārējā rokasgrāmata, 2. un 16. nod.

• Gospel Topics: “Gospel”, “Family”

Īsas vai vidēja ilguma nodarbības izklāsts

Dotais izklāsts ir paraugs tam, ko tu varētu mācīt cilvēkiem gadījumā, kad ir pavisam maz laika. Izmantojot šo izklāstu, izraugies vienu vai vairākus principus, ko mācīt. Katra principa doktrinārais pamats ir sniegts nodarbības sākumā.

Mācot uzdod jautājumus un ieklausies. Izsaki aicinājumus, kas palīdzēs cilvēkiem uzzināt to, kā tuvināties Dievam. Viens būtisks aicinājums ir cilvēka aicināšana uz nākamo tikšanos ar jums. Nodarbības ilgums būs atkarīgs no tā, kādus jautājumus tu uzdosi un cik ilgi tu klausīsies.

Ko tu varētu mācīt cilvēkiem 3–10 minūšu laikā?

• Dievs sūtīja uz Zemes Savu mīļoto Dēlu Jēzu Kristu, lai Viņš atpestītu mūs no grēka un nāves.

• Ticība Jēzum Kristum ir rīcības un spēka princips. Ticība palīdz mums izjust savā dzīvē Glābēja stiprinošo spēku.

• Ticība Jēzum Kristum pamudina mūs uz grēku nožēlošanu. Grēku nožēlošana ir process, kura gaitā mēs pievēršamies Dievam un novēršamies no grēka. Kad mēs nožēlojam grēkus, mūsu rīcība, vēlmes un domas mainās, daudz lielākā mērā pieskaņojoties Dieva gribai.

• Kad mēs nožēlojam grēkus, Dievs mums piedod. Piedošana ir iespējama, pateicoties tam, ka Jēzus Kristus izpirka mūsu grēkus.

• Kristībām ir divi posmi: kristīšana ar ūdeni un ar Garu. Tiekot kristīti un konfirmēti, mēs tiekam attīrīti no saviem grēkiem, kas dod mums iespēju uzsākt jaunu dzīvi.

• Kad mēs esam tikuši kristīti ar ūdeni, konfirmēšanas priekšrakstā saņemam Svētā Gara dāvanu.

• Dievs mums ir apsolījis — ja mēs uzticīgi, līdz pat mūža galam sekosim evaņģēlija ceļam, mēs iemantosim mūžīgo dzīvi.