15. Jērika
Šī fotogrāfija parāda augu valsti mūsdienu Jērikā. Senatnē tā bija ar mūriem apjozta pilsēta Jordānas upes ielejā, 252 m zem jūras līmeņa. Tas ir bagātīgs lauksaimniecības rajons, kur krāšņi aug dateļpalmas un citrusaugu birzis. Tālumā redzamais kalns, iespējams, ir Kārdināšanas kalns (Mat. 4:1–11).
Nozīmīgi notikumi: netālu no šīs vietas Jozua un Israēla bērni pirmo reizi šķērsoja Jordānas upi, ieiedami apsolītajā zemē (Joz. 2:1–3; 3:14–16). Tas Kungs brīnumainā veidā lika sienām sagāzties israēliešu karapulka priekšā (Joz. 6; skat. arī Ebr. 11:30). Jozua nolādēja pilsētu (Joz. 6:26), un šis lāsts piepildījās (1. Ķēn. 16:34). Elīsa dziedināja Jērikas ūdeņus (2. Ķēn. 2:18–22). Glābējs, pēdējo reizi iedams uz Jeruzālemi, gāja tai cauri, dziedinādams aklo Bartimeju un palikdams pie virsmuitnieka Caķeja (Marka 10:46–52; Lūk. 18:35–43; 19:1–10). Ceļš no Jeruzālemes uz Jēriku bija aprakstīts līdzībā par labo samarieti (Lūk. 10:30–37). (Skat. SRC Jērika.)