24. Kapernauma

Kapernauma, kas atrodas Galilejas jūras ziemeļu krastā, bija galvenā Jēzus kalpošanas vieta Galilejā (Mat. 9:1–2; Marka 2:1–5). Kā nozīmīgs un sekmīgs zvejas un tirdzniecības centrs tā bija mājas gan citticībniekiem, gan jūdiem. Pirmajā gadsimtā iedzīvotāju skaits iespējams nekad nepārsniedza 1000 cilvēku. Kapernauma atradās nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustojumā, tai apkārt bija auglīgas zemes. Romiešu karavīri cēla šeit pirtis un noliktavas. Par spīti daudzajiem brīnumiem, kas šeit tika paveikti, pārsvarā ļaudis noraidīja Glābēja kalpošanu. Tādēļ Jēzus nolādēja šo pilsētu (Mat. 11:20, 23–24). Ar laiku Kapernauma sabruka un tā arī paliek neapdzīvota.

Nozīmīgi notikumi: Kapernauma bija pazīstama kā Glābēja „paša pilsēta” (Mat. 9:1–2; Marka 2:1–5). Šeit Viņš darīja daudz brīnumu. Piemēram, Viņš dziedināja daudzus cilvēkus (Marka 1:32–34), ieskaitot virsnieka kalpu (Lūk. 7:1–10), Pētera sievasmāti (Marka 1:21, 29–31), triekas ķerto, kuru nolaida caur jumtu (Marka 2:1–12), un cilvēku ar sakaltušu roku (Mat. 12:9–13). Šeit Jēzus arī izdzina daudzus ļaunos garus (Marka 1:21–28, 32–34), uzcēla Jaira meitu no mirušajiem (Mat. 9:18–19, 23–26; Marka 5:22–24, 35–43) un Kapernaumas sinagogā teica sprediķi par dzīvības maizi (Jāņa 6:24–59). Glābējs lika Pēterim izvilkt zivi no Galilejas jūras, atvērt tās muti un atrast monētu, ar ko samaksāt nodokli (Mat. 17:24–27).