Svētie Raksti
2. Nefija 20


20. nodaļa

Asīrijas iznīcināšana ir paraugs, kā ļaunie tiks iznīcināti Otrajā Atnākšanā. Daži ļaudis tiks atstāti pēc tam, kad Tas Kungs nāks atkal. Jēkaba nama atlikums tanī dienā atgriezīsies. Salīdziniet ar Jesajas 10. nodaļu. Apmēram 559.–545. g. pr. Kr.

1 Ak vai tiem, kas izdod netaisnus likumus, un tiem, kas raksta smagus tiesiskus noteikumus,

2 lai grozītu tiesu trūcīgajiem un laupītu tiesības Manas tautas nabagajiem, lai atraitnes kļūtu par viņu upuri un lai viņi varētu aplaupīt bāreņus!

3 Un ko jūs darīsit piemeklēšanas dienā un lielajā vētrā, kas nāks no tālienes? Pie kā jūs bēgsit pēc palīdzības, un kur jūs pametīsit savu bagātību?

4 Bez Manis viņiem būs jāloka savi ceļi kopā ar gūstekņiem un jāsabrūk nokauto vidū. Tādēļ visas Viņa dusmas vēl nav rimušās, bet Viņa roka vēl joprojām ir izstiepta.

5 Ak, Asur, Manas bardzības rīkste! Un spieķis viņu rokās ir viņu sašutums.

6 Es sūtīšu viņu pret liekulīgu tautu, un pret Manu dusmu tautu Es došu viņam pavēli to izpostīt un izlaupīt, un samīdīt viņus kā dubļus uz ielas.

7 Taču viņš tā nedomā, un viņa sirds nav tā noskaņota; bet viņa sirdī ir nolūks iznīcināt un izdeldēt ne mazums tautu.

8 Jo viņš saka: Vai mani zemju pārvaldnieki nav tai pašā laikā arī ķēniņi?

9 Vai Kalno nav klājies tāpat kā Karhemišai? Un Hamatai kā Arpadai? Vai Samarijai nav gājis tāpat kā Damaskai?

10 Tā kā Mana roka ir radījusi elku dievu valstis, kuru elku tēli bija pārāki par tiem, kas ir Jeruzālemē un Samarijā;

11 vai tad es nedarīšu Jeruzālemei un tās elkiem tāpat, kā es darīju Samarijai un tās elkiem?

12 Tāpēc notiks, kad Tas Kungs būs pabeidzis visu Savu darbu Ciānas kalnā un Jeruzālemē, Es sodīšu Asura ķēniņa augstprātīgās sirds augļus un viņa augsti pacelto acu lepnību.

13 Jo viņš saka: Ar savas rokas spēku un savu aso prātu es to paveicu, jo es esmu apdomīgs. Un es pārliku tautu robežas un piesavinājos viņu dārgumus, un es pakļāvu sev iedzīvotājus kā drosmīgs vīrs.

14 Un mana roka atrada tautu bagātības kā ligzdu, un, kā paņem atstātas olas, tā es pārņēmu visu zemi, un nebija neviena, kas pakustinātu kaut spārnu, atvērtu muti vai iepīkstētos.

15 Vai tad cirvis lai lielās tā priekšā, kas ar to cērt? Vai tad zāģis lai izgāztu savas krūtis pret to, kas ar to zāģē? It kā rīkste varētu pacelties pret to, kas to ir pacēlis, vai vēzda varētu pati cilāties, it kā tā nebūtu no koka!

16 Tāpēc Tas Kungs, Pulku Kungs, sūtīs diloni starp viņa tuklajiem, un zem viņa godības Viņš iedegs liesmu kā ugunsgrēku.

17 Un Israēla gaisma kļūs par uguni un viņa Svētais par liesmu, kas sadedzinās un aprīs viņa ērkšķus un dzeloņus vienā dienā.

18 Un iznīcinās viņa mežu un auglīgo lauku jaukumus gan garā, gan miesā, un viņi būs kā karavīri, kad noģībst viņu karognesējs.

19 Un viņa mežā atlikušo koku būs tik maz, ka pat bērns tos varēs pierakstīt.

20 Un tanī dienā notiks, ka Israēla atlikušie un Jēkaba nama izglābtie vairs nepaļausies uz to, kas tos sitis, bet paļausies uzticībā uz To Kungu, uz Israēla Svēto.

21 Atlikušie atgriezīsies, jā, tieši no Jēkaba pāri palikušie, pie varenā Dieva.

22 Jo, kaut tava tauta, Israēl, būtu kā jūras smiltis, jā, tikai tās atlikušie atgriezīsies; noliktā iznīcināšana pārplūdīs ar taisnību.

23 Jo Dievs Pulku Kungs liks piepildīties iznīcībai, kas noteikta visā zemē.

24 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs Cebaots: Ak, Mana tauta, kas dzīvojat Ciānā, nebīstieties no Asura; viņš sitīs tevi ar rīksti un pacels savu nūju pret tevi citkārt Ēģiptē.

25 Jo ir atlicis tikai mazs brīdis, un Mans sašutums būs galā, un Manas dusmas mitēsies, viņus iznīcinot.

26 Un Pulku Kungs pacels pletni pret viņu, tāpat kā Viņš sita Midiānu pie Oreba klints, un, kā Viņa spieķis bija pār jūru, tā Viņš pacels to kā citkārt Ēģiptē.

27 Un tanī dienā notiks, ka viņa nasta tiks noņemta no taviem pleciem un viņa jūgs no tava kakla, un jūgs tiks salauzts iesvaidīšanas dēļ.

28 Viņš jau virzās uz Ajatu, viņš dodas cauri Migronai; Mikmasā viņš atstāj savus ratus.

29 Viņi ir izgājuši pa šauro aizas ceļu, Gebā palikuši pa nakti; Rama ir nobijusies; Saula Gibeja ir aizbēgusi.

30 Pacel balsi, ak, Galimas meita, lai to izdzird Laiša, ak, nabaga Anatota!

31 Madmena ir izklīdusi; Gebimas iedzīvotāji pulcējas kopā bēgšanai.

32 Vēl šodien viņš paliks Nobā; viņš izstieps savu roku pret Ciānas meitas kalnu, pret Jeruzālemes pakalnu.

33 Lūk, Tas Kungs, Pulku Kungs nocirtīs zarus ar briesmīgu varu, un tie, kas augsti pacēlušies, tiks nocirsti, un augstprātīgie pazemoti.

34 Un Viņš nocirtīs meža biezokņus ar dzelzi, un Libanons kritīs no varenā rokas.