1 Jo Tas Kungs apžēlosies par Jēkabu un atkal izredzēs Israēlu, un to pārvedīs viņu pašu zemē; un svešinieki viņiem pievienosies, un tie pieķersies Jēkaba namam.

2 Un tautas tos ņems un atvedīs tos viņu dzīves vietās; jā, no tāliem zemes galiem; un viņi atgriezīsies savās apsolītajās zemēs. Un tās piederēs Israēla namam, un Tā Kunga zeme būs ar kalpiem un kalponēm; un Israēls ņems gūstā tos, kas viņus bija gūstījuši, un viņi valdīs pār saviem kaklakungiem.

3 Un notiks tanī dienā, ka Tas Kungs dos mieru tev no tavām bēdām un no tavām bailēm, un no grūtās verdzības, kādā tu tiki turēts.

4 Un notiks tanī dienā, ka tu runāsi šādu sakāmvārdu pret Bābeles ķēniņu un teiksi: Kā kaklakungs rimies, zelta pilsēta beigusies!

5 Tas Kungs salauzis bezdievju rīksti, valdnieku zižļus.

6 Tas, kas savā niknumā pēra tautas bez mitēšanās, savās dusmās valdīja pār tām, tiek vajāts, un neviens netraucē.

7 Nu visa zeme atpūšas un ir miers, viņi gavilē!

8 Jā, cipreses priecājas par tevi un arī Libānas ciedru koki, sakot: Kopš tu esi kritis, neviens nenāk mūs nocirst!

9 Pazemes elle ir satraukta, gaidīdama tevi ierodamies, tā saceļ kājās tevis dēļ mirušos, patiešām visus, kas bijuši vadoņi virs zemes, tā liek piecelties no saviem troņiem visiem tautu ķēniņiem.

10 Un viņi runās un sauks tev pretī: Arī tu esi palicis nevarīgs kā mēs? Arī tu esi kļuvis mums līdzīgs?

11 Nogrimusi kapā tava godība, nedzird tavu cītaru skaņas, kāpuri ir tavs guļamais paklājs, un tārpi ir tava sega!

12 Kā tu esi kritis no debesīm, ak, Lucifer, rīta zvaigznes dēls! Tu esi nogāzts pie zemes, tu, kas locīji tautas!

13 Jo tu sacīji savā sirdī: Es kāpšu debesīs, es uzcelšu savu troni augstu pār Dieva zvaigznēm, es nometīšos uz saiešanas kalna pašos ziemeļos!

14 Es uzkāpšu augstumos virs mākoņiem, es būšu kā pats Visuaugstākais!

15 Tomēr tu tiksi nogāzts ellē, visdziļākā bedrē!

16 Tie, kas tevi redzēs, cieši uzlūkos tevi un domās pie sevis, un sacīs: Vai tad šis ir tas vīrs, kura priekšā trīcēja zeme un drebēja ķēniņu valstis?

17 Un kas padarīja pasauli par tuksnesi un izpostīja tās pilsētas, un nekad neatvēra savu gūstekņu māju?

18 Visi tautu ķēniņi, jā, tie visi dus godībā, ikviens savā namā.

19 Bet tu esi aizmests tālu no savas dusas vietas kā nonievāts zars un atlikums no tiem, kas nokauti, zobena nodurti, kas nomesti pie akmeņiem bedrē, kā maita zem kājām.

20 Tu nebūsi ar viņiem kopā bērēs, jo tu izpostīji savu zemi un noslepkavoji savu tautu; ļaundara dzimumu nemūžam vairs nepieminēs.

21 Nododiet nāvei viņu bērnus viņu tēvu grēku dēļ, lai tie neceļas, neieņem zemi un nepiepilda pasauli ar pilsētām.

22 Jo Es nostāšos pret tiem, saka Tas Kungs Cebaots, un izdeldēšu no Bābeles tās vārdu un pāri palikušos, un dēlu, un brāļadēlu, saka Tas Kungs.

23 Es arī atdošu to par īpašumu ežiem un padarīšu par purvu, un Es to noslaucīšu ar iznīcības slotu, saka Pulku Kungs.

24 Pulku Kungs ir zvērējis, sacīdams: Tiešām, kā Es esmu nodomājis, tā tas notiks, un, kā Es esmu nolēmis, tā tas būs,—

25 ka es atvedīšu Asuru Savā zemē un samīšu to zem kājām Savos kalnos, tad tie tiks atsvabināti no viņa jūga, un viņa nasta tiks noņemta no viņu kamiešiem.

26 Šis lēmums ir pieņemts par visu zemi, un šī ir tā roka, kas izstiepta pār visām tautām.

27 Jo Tas Kungs Cebaots ir nolēmis, un kas to var grozīt? Un Viņa roka ir izstiepta, un kas to var pagriezt atpakaļ?

28 Ķēniņa Ahasa nāves gadā bija šis spriedums:

29 Nepriecājies tu, visa Filistija, ka tā, kas tevi sita, rīkste salauzta; jo no čūskas saknes nāks indīga odze, un viņas auglis būs indīga spārnaina čūska.

30 Un nabaga pirmdzimtais būs pārticis, un trūkuma cietējs dusēs drošībā. Un tavai saknei Es likšu nomirt badā, un tas nogalinās tavus atlikušos.

31 Kauciet, ak, vārti! Kliedz, ak, pilsēta! Tu sabrūc, visa Filistija, jo no ziemeļiem nāks dūmi, un neviens neatšķelsies Viņa noteiktajos laikos!

32 Ko tad atbildēs citu tautu vēstneši? Ka Tas Kungs ir uzcēlis Ciānu, un ka nabagie no Viņa tautas paļausies uz to.