1 Un tad notika, kad Jēzus bija runājis šos vārdus, Viņš pagriezās pret ļaužu pulku un atkal atvēra Savu muti uz tiem, sacīdams: Patiesi, patiesi Es saku jums: Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.

2 Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.

3 Un kāpēc tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet neieraugi baļķi, kas ir tavā paša acī?

4 Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: Laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs—un lūk, baļķis ir tavā paša acī?

5 Tu, liekuli, papriekš izvelc baļķi no savas paša acs; un tad tu skaidri redzēsi izvilkt skabargu no sava brāļa acs.

6 Nedodiet to, kas ir svēts, suņiem, un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām tās nesamin un atgriezdamās jūs pašus nesaplosa.

7 Lūdziet, un jums taps dots; meklējiet, un jūs atradīsit; klauvējiet, un jums taps atvērts.

8 Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.

9 Jeb, vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni?

10 Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku?

11 Ja tad nu jūs, būdami ļauni, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs, kas ir debesīs, nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?

12 Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums darītu, tāpat dariet arī jūs viņiem, jo šis ir likums un pravieši.

13 Ieejiet pa šaurajiem vārtiem, jo plati ir vārti un ceļš ir plats, kas ved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet;

14 tāpēc ka šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.

15 Sargieties no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.

16 No viņu augļiem jums būs tos pazīt. Vai cilvēki vāc vīnogas no ērkšķiem, vai vīģes no dadžiem?

17 Patiesi, tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nes nelabus augļus.

18 Labs koks nevar nest nelabus augļus, nedz arī nelabs koks var nest labus augļus.

19 Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.

20 Tāpēc no viņu augļiem jums būs tos pazīt.

21 Ne ikkatrs, kas saka uz Mani: Kungs! Kungs!, ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva gribu.

22 Daudzi sacīs uz Mani tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs neesam pravietojuši Tavā Vārdā, un Tavā Vārdā izdzinuši velnus, un Tavā Vārdā daudz brīnumainu darbu darījuši?

23 Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; ejiet nost no Manis, jūs ļauna darītāji.

24 Tādēļ ikvienu, kas šos Manus vārdus dzird un dara, Es pielīdzināšu gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints—

25 un, kad stiprs lietus lija, un plūdi gāzās, un vēji pūta tam namam virsū, tad tas nesabruka, jo tas bija celts uz klints.

26 Un ikviens, kas dzird šos Manus vārdus un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm—

27 un, kad stiprs lietus lija, un plūdi gāzās, un vēji pūta tam namam virsū, tad tas sabruka, un liela bija tā sabrukšana.