Svētie Raksti
Almas 33


33. nodaļa

Zēnoss mācīja, ka cilvēkiem ir jālūdz un jāpielūdz Dievs visur un ka sodi tiek novērsti, pateicoties Dēlam. Zēnoks mācīja, ka žēlastība tiek dāvāta Dēla dēļ. Mozus bija tuksnesī pacēlis Dieva Dēla simbolu. Apmēram 74. g. pr. Kr.

1 Tad, kad Alma bija runājis šos vārdus, tie sūtīja pie viņa, vēlēdamies zināt, vai viņiem ir jātic vienam Dievam, lai viņi varētu iegūt šos augļus, par ko viņš bija runājis, jeb kā viņiem ir jāiesēj tā sēkla jeb vārds, par ko viņš runāja, kam, viņš teica, jātop iedēstītam viņu sirdīs; jeb kādā veidā viņiem ir jāsāk izmantot savu ticību.

2 Un Alma tiem sacīja: Lūk, jūs teicāt, ka jūs nevarat pielūgt savu Dievu tāpēc, ka jūs esat izdzīti no sinagogām. Bet lūk, es saku jums, ja jūs domājat, ka jūs nevarat pielūgt Dievu, jūs ļoti alojaties, un jums ir jāpēta Raksti; ja jūs domājat, ka tie jums to ir mācījuši, jūs tos nesaprotat.

3 Vai jūs atceraties lasījuši, ko Zēnoss, senatnes pravietis, teica par lūgšanu jeb pielūgšanu?

4 Jo viņš teica: Tu esi žēlsirdīgs, ak Dievs, jo Tu esi uzklausījis manu lūgšanu, pat kad es biju tuksnesī; jā, Tu biji žēlsirdīgs, kad es lūdzu par tiem, kas bija mani ienaidnieki, un Tu tos darīji man labvēlīgus.

5 Jā, ak Dievs, un Tu biji žēlsirdīgs pret mani, kad es piesaucu Tevi uz sava lauka; kad es piesaucu Tevi savā lūgšanā, un Tu uzklausīji mani.

6 Un vēl, ak Dievs, kad es atgriezos savā namā, Tu uzklausīji mani manā lūgšanā.

7 Un, kad es gāju savā kambarī, ak Kungs, un lūdzu Tevi, Tu uzklausīji mani.

8 Jā, Tu esi žēlsirdīgs pret Saviem bērniem, kad tie Tevi piesauc, lai tiktu Tevis un nevis cilvēku uzklausīti, un Tu uzklausīsi tos.

9 Jā, ak Dievs, Tu esi bijis žēlīgs pret mani un uzklausījis manus saucienus Tavu draudžu vidū.

10 Jā, un Tu arī esi uzklausījis mani, kad es tiku padzīts un savu ienaidnieku nicināts; jā, Tu uzklausīji manus saucienus un biji dusmīgs uz maniem ienaidniekiem, un Tu piemeklēji tos Savās dusmās ar ātru iznīcību.

11 Un Tu uzklausīji mani manu bēdu un manas sirsnības dēļ; un tas ir Tava Dēla dēļ, ka tā Tu esi bijis žēlīgs pret mani, tādēļ es piesaukšu Tevi visās savās bēdās, jo Tevī ir mans prieks; jo Tu esi novērsis Savus sodus no manis Sava Dēla dēļ.

12 Un tad Alma sacīja uz tiem: Vai jūs ticat tiem Rakstiem, ko tie senatnē rakstījuši?

13 Lūk, ja—jā, tad jums jātic arī tam, ko Zēnoss sacīja, jo lūk, viņš teica: Tu esi novērsis Savus sodus Sava Dēla dēļ.

14 Tad lūk, mani brāļi, es gribu jautāt, vai jūs esat lasījuši šos Rakstus? Ja—jā, tad kā gan jūs varat neticēt Dieva Dēlam?

15 Jo nav rakstīts, ka Zēnoss viens pats būtu par to runājis, bet Zēnoks arī runāja par šīm lietām,—

16 jo lūk, viņš sacīja—Tu esi dusmīgs, ak Kungs, uz šo tautu, tāpēc ka viņi negrib saprast Tavu žēlastību, ko Tu esi dāvājis tiem Sava Dēla dēļ.

17 Un tad, mani brāļi, jūs redzat, ka otrs senatnes pravietis ir liecinājis par Dieva Dēlu, un tāpēc, ka ļaudis negribēja saprast viņa vārdus, tie viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei.

18 Bet lūk, tas vēl nav viss; šie nav vienīgie, kas runājuši par Dieva Dēlu.

19 Lūk, par Viņu runāja Mozus; jā, un lūk, zīme tika pacelta tuksnesī, lai katrs, kas uz to raudzītos, dzīvotu. Un daudzi skatījās un izdzīvoja.

20 Bet tikai daži saprata tās nozīmi, un tas viņu cietsirdības dēļ. Bet bija daudzi, kas bija tā nocietinājušies, ka viņi negribēja skatīties, tādēļ viņi gāja bojā. Tad iemesls, kāpēc viņi neskatījās, bija tāds, ka viņi neticēja, ka tas viņus izdziedinās.

21 Ak, mani brāļi, ja jūs varētu tikt izdziedināti, vienkārši paceļot savas acis, lai jūs tiktu dziedināti, vai gan jūs žigli neraudzītos, vai arī jūs drīzāk nocietinātu savas sirdis neticībā un būtu laiski, ka jūs nepaceltu savas acis, ka jūs ietu bojā?

22 Ja tā, ak vai, posts nāks pār jums; bet, ja ne tā, tad paceliet savas acis un sāciet ticēt Dieva Dēlam, ka Viņš nāks atpestīt Savus ļaudis un ka Viņš cietīs un mirs, lai izpirktu viņu grēkus; un ka Viņš uzcelsies no mirušajiem, kas īstenos augšāmcelšanos, lai visi cilvēki varētu stāties Viņa priekšā, lai tiktu tiesāti tai pēdējā un tiesas dienā atbilstoši saviem darbiem.

23 Un tad, mani brāļi, es vēlos, lai jūs iedēstītu šo vārdu savās sirdīs, un, kad tas sāks briest, tāpat koptu to ar savu ticību. Un lūk, tas kļūs par koku, kas jūsos ieaugs mūžīgajā dzīvībā. Un tad lai Dievs dod jums, ka jūsu slogi kļūst viegli caur prieku par Viņa Dēlu. Un patiesi, visu to jūs varat darīt, ja jūs gribat. Āmen.