1 Un tad notika septiņdesmit un otrajā soģu valdīšanas gadā, ka strīdi pieauga, tā ka bija kari visā zemē starp visiem Nefija ļaudīm.

2 Un tā bija šī slepenā laupītāju banda, kas turpināja šo iznīcības darbu un ļaundarību. Un šis karš ilga visu to gadu; un septiņdesmit un trešajā gadā tas arī turpinājās.

3 Un notika, ka tajā gadā Nefijs piesauca To Kungu, sacīdams:

4 Ak Kungs, nepieļauj, lai šī tauta tiktu iznīcināta ar zobenu; bet, ak Kungs, drīzāk, lai šeit zemē būtu bads, lai pamudinātu viņus atcerēties To Kungu, savu Dievu, un varbūt tie nožēlos grēkus un pievērsīsies Tev.

5 Un tā tas tika darīts saskaņā ar Nefija vārdiem. Un bija liels bads uz zemes starp visiem Nefija ļaudīm. Un tā septiņdesmit un ceturtajā gadā bads turpinājās, un iznīcības darbs no zobena mitējās, bet kļuva smags no bada.

6 Un šis iznīcības darbs turpinājās arī septiņdesmit un piektajā gadā. Jo zeme tika sista, ka tā bija sausa, un tā nedeva labību labības laikā; un visa zeme tika sista, tāpat starp lamaniešiem, kā starp nefijiešiem, tā ka viņi tā tika sisti, ka tūkstošiem gāja bojā zemes ļaunākajās daļās.

7 Un notika, ka ļaudis redzēja, ka tie ies bojā no bada, un tie sāka atcerēties To Kungu, savu Dievu; un tie sāka atcerēties Nefija vārdus.

8 Un ļaudis sāka lūgt saviem augstākajiem soģiem un saviem vadoņiem, lai tie teiktu Nefijam: Lūk, mēs zinām, ka tu esi Dieva vīrs, un tādēļ piesauc To Kungu, mūsu Dievu, lai Viņš novērstu no mums šo badu, lai netiktu piepildīti visi tie vārdi, ko tu runāji par mūsu iznīcināšanu.

9 Un notika, ka soģi sacīja Nefijam saskaņā ar tiem vārdiem, ko tauta bija vēlējusies. Un notika, kad Nefijs redzēja, ka ļaudis ir nožēlojuši grēkus un pazemojušies maisa drēbēs, viņš atkal piesauca To Kungu, sacīdams:

10 Ak Kungs, redzi, šī tauta nožēlo grēkus; un viņi ir aizslaucījuši Gadiantona bandu no sava vidus, tā ka tie ir izzuduši, un tie ir paslēpuši savas slepenās ieceres zemē.

11 Tad nu, ak Kungs, dēļ viņu pazemības, novērs Savas dusmas, un lai Tavas dusmas tiek dzesētas to ļauno cilvēku iznīcināšanā, kurus Tu jau esi nogalinājis.

12 Ak Kungs, novērs Savas dusmas, jā, Savas niknās dusmas, un liec, lai beigtos bads šai zemē.

13 Ak Kungs, uzklausi mani, un liec, lai notiek saskaņā ar maniem vārdiem, un sūti lietu uz zemes virsu, lai tā varētu nest savus augļus un savu labību labības laikā.

14 Ak Kungs, Tu uzklausīji manus vārdus, kad es teicu: Lai būtu bads, lai sērga no zobena mitētos; un es zinu, ka Tu patiesi šoreiz uzklausīsi manus vārdus, jo Tu teici: Ja šī tauta nožēlos grēkus, Es to saudzēšu.

15 Jā, ak Kungs, un Tu redzi, ka viņi ir nožēlojuši grēkus dēļ tā bada un sērgas, un iznīcības, kas nākusi pār tiem.

16 Un tagad, ak Kungs, vai Tu novērsīsi Savas dusmas un nepamēģināsi vēlreiz, vai tie Tev kalpos? Un, ja tā, ak Kungs, Tu varēsi svētīt tos saskaņā ar Saviem vārdiem, ko Tu esi teicis.

17 Un notika, ka septiņdesmit un sestajā gadā Tas Kungs novērsa Savas dusmas no tautas un lika lietum līt pār zemi, tā ka tā nesa savus augļus savā augļu laikā. Un notika, ka tā nesa savu labību savā labības laikā.

18 Un lūk, tauta priecājās un godināja Dievu, un visa zemes virsa tika piepildīta ar prieku; un viņi vairs necentās nogalināt Nefiju, bet uzskatīja to par lielu pravieti un Dieva vīru ar lielu spēku un varu, dotu tam no Dieva.

19 Un lūk, Lehijs, viņa brālis, nenieka neatpalika tajā, kas attiecas uz taisnīgumu.

20 Un tā notika, ka Nefija tauta atkal sāka plaukt tai zemē un sāka atjaunot savas posta vietas, un sāka vairoties un izplesties, līdz tie noklāja visu zemes virsu gan uz ziemeļiem, gan uz dienvidiem, no jūras rietumos līdz jūrai austrumos.

21 Un notika, ka septiņdesmit un sestais gads beidzās mierā. Un septiņdesmit un septītais gads sākās mierā; un baznīca izplatījās pa visu zemes virsu; un lielākā daļa ļaužu, gan nefijieši, gan lamanieši, piederēja pie baznīcas; un viņiem bija ārkārtīgi liels miers zemē; un tā beidzās septiņdesmit un septītais gads.

22 Un viņiem bija miers arī septiņdesmit un astotajā gadā, izņemot dažus strīdus par dažiem mācības punktiem, kurus izšķīra pravieši.

23 Un septiņdesmit un devītajā gadā sākās daudz nesaskaņu. Bet notika, ka Nefijs un Lehijs, un daudzi no viņu brāļiem, kas zināja patiesos mācības punktus, saņemdami ik dienas daudz atklāsmju, tādēļ viņi sludināja tautai, tā ka tie darīja galu viņu nesaskaņām tajā pašā gadā.

24 Un notika, ka astoņdesmitajā soģu valdīšanas gadā pār Nefija tautu bija zināms skaits atkritēju no Nefija tautas, kas dažus gadus iepriekš bija pārgājuši pie lamaniešiem un pieņēmuši lamaniešu vārdu, un arī zināms skaits īsteno lamaniešu pēcteču, kas bija viņu jeb to atkritēju uzkūdīti dusmām, tādēļ viņi iesāka karu pret saviem brāļiem.

25 Un viņi slepkavoja un laupīja; un tad viņi atkāpās atpakaļ kalnos un mežonīgā apvidū, un slepenās vietās, slēpdamies, lai viņi netiktu atklāti, ik dienas saņemdami papildinājumu savam skaitam, tā kā bija atkritēji, kas gāja pie tiem.

26 Un tā tajā laikā, jā, patiesi, nedaudzu gadu laikā, viņi kļuva par ārkārtīgi lielu laupītāju bandu; un viņi sameklēja visas slepenās Gadiantona ieceres; un tā viņi kļuva par Gadiantona laupītājiem.

27 Tad lūk, šie laupītāji radīja lielus postījumus, jā, patiesi lielu iznīcināšanu starp Nefija ļaudīm, un arī starp lamaniešu ļaudīm.

28 Un notika, ka bija nepieciešams, lai tiktu darīts gals šim iznīcības darbam; tādēļ viņi sūtīja stipru vīru karapulku mežonīgā apvidū un kalnos, lai sameklētu to laupītāju bandu un iznīcinātu tos.

29 Bet lūk, notika, ka tajā pašā gadā viņi tika atdzīti atpakaļ savās pašu zemēs. Un tā beidzās astoņdesmitais soģu valdīšanas gads pār Nefija tautu.

30 Un notika astoņdesmit un pirmā gada sākumā, ka viņi atkal gāja pret to laupītāju bandu un iznīcināja daudzus; un arī viņi tika piemeklēti ar lielu iznīcību.

31 Un viņi atkal bija spiesti atgriezties no mežonīgā apvidus un no kalniem savās pašu zemēs, dēļ ārkārtīgi lielā to laupītāju skaita, kas bija apsēduši kalnus un mežonīgo apvidu.

32 Un notika, ka tā beidzās šis gads. Un laupītāji vēl joprojām pieauga skaitā un kļuva stipri, tā ka viņi meta izaicinājumu veseliem nefijiešu un arī lamaniešu karapulkiem; un viņi lika lielām bailēm nākt pār ļaudīm uz visas zemes virsas.

33 Jā, jo viņi uzbruka daudzām zemes daļām un nesa tām lielu postu; jā, daudzus nogalināja un citus aizveda gūstā mežonīgā apvidū, jā, it īpaši viņu sievas un viņu bērnus.

34 Tad nu šis lielais ļaunums, kas nāca uz ļaudīm viņu nekrietnības dēļ, pamudināja viņus atkal atcerēties To Kungu, savu Dievu.

35 Un tā beidzās astoņdesmit un pirmais soģu valdīšanas gads.

36 Un astoņdesmit un otrajā gadā viņi atkal sāka aizmirst To Kungu, savu Dievu. Un astoņdesmit un trešajā gadā viņi sāka kļūt stipri nekrietnībā. Un astoņdesmit un ceturtajā gadā viņi nelabojās savos ceļos.

37 Un notika, ka astoņdesmit un piektajā gadā viņi kļuva stiprāki un stiprāki savā lepnībā un savās ļaundarībās; un tā viņi atkal bija nobrieduši iznīcībai.

38 Un tā beidzās astoņdesmit un piektais gads.