1 Lūk, tad notika, kad Nefijs bija runājis šos vārdus, daži vīri, kas bija viņu starpā, skrēja uz soģa krēslu; jā, bija pieci, kas devās, un viņi runāja savā starpā, kad viņi gāja:

2 Lūk, tagad mēs droši zināsim, vai šis vīrs ir pravietis un Dievs ir pavēlējis tam pravietot tādas brīnumainas lietas mums. Lūk, mēs neticam, ka Viņš pavēlēja; jā, mēs neticam, ka viņš ir pravietis; tomēr, ja tas, ko viņš teica par augstāko soģi, būs patiesība, ka tas ir nogalināts, tad mēs ticēsim, ka arī citi vārdi, kurus viņš runāja, ir patiesi.

3 Un notika, ka viņi skrēja no visa sava spēka un nonāca pie soģa krēsla; un lūk, augstākais soģis bija kritis pie zemes un gulēja savās asinīs.

4 Un tad lūk, kad viņi to ieraudzīja, viņi bija ārkārtīgi izbrīnījušies, tā ka tie krita pie zemes; jo viņi nebija ticējuši tiem vārdiem, ko Nefijs bija sacījis par augstāko soģi.

5 Bet tagad, kad viņi redzēja, viņi ticēja, un bailes nāca uz tiem, ka visi sodi, par kuriem Nefijs bija runājis, nāks uz tautu; tādēļ viņi trīcēja un krita pie zemes.

6 Tad uzreiz, kad augstākais soģis bija noslepkavots—viņu bija nodūris tā brālis, kas bija pārģērbies, un tas aizbēga, un kalpi skrēja un pastāstīja ļaudīm, saceldami starp tiem kliedzienus par slepkavību;

7 un redzi, ļaudis sapulcējās kopā pie soģa krēsla—un lūk, viņiem par izbrīnu tie redzēja šos piecus vīrus, kas bija krituši pie zemes.

8 Un tad lūk, ļaudis nezināja neko par to pūli, kas bija sapulcējies pie Nefija dārza; tādēļ tie runāja savā starpā: Šie vīri ir tie, kas noslepkavojuši soģi, un Dievs tos ir sitis, lai viņi nevarētu aizbēgt no mums.

9 Un notika, ka viņi sagrāba tos un sasēja viņus, un iemeta tos cietumā. Un tika pasludināts visapkārt, ka soģis ir nogalināts un ka slepkavas ir saņemti un iemesti cietumā.

10 Un notika, ka nākamajā rītā ļaudis sapulcējās kopā, lai sērotu un gavētu diženā augstākā soģa bērēs, kas bija ticis nogalināts.

11 Un tā arī tie soģi, kas bija Nefija dārzā un dzirdēja viņa vārdus, arī bija sapulcējušies kopā bērēs.

12 Un notika, ka viņi iztaujāja ļaudis, sacīdami: Kur ir tie pieci, kas tika sūtīti, lai uzzinātu par augstāko soģi, vai viņš ir miris? Un tie atbildēja un sacīja: Par tiem pieciem, kuri, kā jūs sakāt, tika sūtīti, mēs nezinām; bet ir pieci, kas ir slepkavas, ko mēs esam iemetuši cietumā.

13 Un notika, ka šie soģi vēlējās, lai tie tiktu atvesti; un tie tika atvesti, un lūk, tie bija tie pieci, kas tika sūtīti; un lūk, soģi iztaujāja viņus, lai uzzinātu par šo lietu, un tie pastāstīja viņiem visu, ko viņi bija darījuši, sacīdami:

14 Mēs skrējām un nonācām pie soģa krēsla, un, kad mēs ieraudzījām visu, kā Nefijs bija liecinājis, mēs bijām tā pārsteigti, ka mēs kritām pie zemes; un, kad mēs atguvāmies no sava pārsteiguma, lūk, viņi iemeta mūs cietumā.

15 Tad, kas attiecas uz šī vīra slepkavu, mēs nezinām, kas to izdarīja; un tikai tik daudz mēs zinām, ka mēs skrējām un nācām tā, kā jūs bijāt vēlējušies, un ieraudzījām viņu beigtu, saskaņā ar Nefija vārdiem.

16 Un tad notika, ka soģi izskaidroja šo lietu ļaudīm un kliedza pret Nefiju, sacīdami: Lūk, mēs zinām, ka šis Nefijs droši vien sarunāja ar kādu nogalināt soģi, un tad viņš varētu pasludināt mums, ka viņš var pievērst mūs viņa ticībā, lai viņš varētu padarīt sevi par lielu Dieva izraudzītu vīru un pravieti.

17 Un tad lūk, mēs pieķersim šo vīru un viņš atzīs savu vainu un darīs mums zināmu šī soģa īsteno slepkavu.

18 Un tad notika, ka šie pieci tika atbrīvoti bēru dienā. Tomēr viņi pārmeta soģiem par tiem vārdiem, ko tie bija runājuši pret Nefiju, un strīdējās ar katru no tiem, tā ka viņi apklusināja tos.

19 Tomēr tie lika, lai Nefijs tiktu saņemts un sasiets, un atvests ļaužu pulka priekšā, un viņi sāka to iztaujāt dažādos veidos, lai tie varētu iebilst viņam, lai tie varētu apsūdzēt viņu uz nāvi—

20 sacīdami tam: Tu esi līdzdalībnieks; kurš ir tas vīrs, kas paveica šo slepkavību? Tad nu pasaki mums, un atzīsti savu vainu! Vēl viņi teica: Lūk, šeit ir nauda; un mēs arī dāvāsim tev tavu dzīvību, ja tu pateiksi mums un atzīsies sazvērestībā, ko tu esi noslēdzis ar viņu.

21 Bet Nefijs sacīja uz tiem: Ak jūs ģeķi, jūs, sirdī neapgraizītie, jūs aklie un jūs stūrgalvīgie ļaudis, vai jūs zināt, cik ilgi Tas Kungs, jūsu Dievs, cietīs, ka jūs turpināt šo savu grēka ceļu?

22 Ak, jums vajag sākt gaudot un brēkt dēļ tās milzīgās iznīcināšanas, kas jau tagad gaida jūs, ja vien jūs nenožēlosit grēkus.

23 Lūk, jūs sakāt, ka es esmu vienojies ar kādu vīru, lai tas noslepkavo Sīzoramu, mūsu augstāko soģi. Bet lūk, es saku jums, ka tas ir tāpēc, ka es liecināju jums, lai jūs varētu par to zināt; jā, patiesi par liecību jums, ka es zinu par tām ļaundarībām un negantībām, kas ir jūsu vidū.

24 Un tāpēc, ka es to darīju, jūs sakāt, ka es esmu vienojies ar kādu vīru, lai tas to izdarītu; jā, tāpēc ka es parādīju jums šo zīmi, jūs esat nikni uz mani un cenšaties atņemt manu dzīvību.

25 Un tad lūk, es parādīšu jums vēl vienu zīmi, un paskatīsimies, vai arī tanī jūs centīsities mani nogalināt.

26 Lūk, es saku jums: Ejiet uz Seantuma namu, kurš ir Sīzorama brālis, un sakiet viņam—

27 vai Nefijs, kurš uzdodas par pravieti, kurš pravietoja tik daudz ļauna par šo tautu, ir vienojies ar tevi, ka tu noslepkavoji Sīzoramu, kas ir tavs brālis?

28 Un lūk, viņš sacīs uz jums: Nē!

29 Un jūs sacīsit viņam: Vai tu noslepkavoji savu brāli?

30 Un viņš stāvēs bailēs, nezinādams ko teikt. Un lūk, viņš noliegs jums to; un viņš izturēsies, it kā viņš būtu pārsteigts, tomēr viņš paziņos jums, ka viņš ir nevainīgs.

31 Bet lūk, jūs pārbaudīsit viņu un jūs atradīsit asinis uz viņa apmetņa vīlēm.

32 Un, kad jūs to ieraudzīsit, jūs vaicāsit: No kurienes šīs asinis? Vai mēs nezinām, ka tās ir tava brāļa asinis?

33 Un tad viņš trīcēs un kļūs bāls, it kā nāve būtu nākusi pār to.

34 Un tad jūs sacīsit: Dēļ šīm bailēm un šī bāluma, kas nācis tavā sejā, lūk, mēs zinām, ka tu esi vainīgs.

35 Un tad vēl lielākas bailes nāks pār viņu, un tad viņš jums atzīsies un vairs nenoliegs, ka viņš ir darījis šo slepkavību.

36 Un tad viņš pateiks jums, ka es, Nefijs, neko nezināju par šo lietu, ja vien tas nebija man dots ar Dieva spēku. Un tad jūs zināsit, ka es esmu godīgs vīrs un ka es esmu sūtīts pie jums no Dieva.

37 Un notika, ka viņi gāja un darīja tieši tā, kā Nefijs bija tiem sacījis. Un lūk, vārdi, kurus viņš bija teicis, bija patiesi; jo atbilstoši viņa vārdiem tas noliedza, un arī atbilstoši viņa vārdiem tas atzinās.

38 Un viņš tika atvests, lai pierādītu, ka viņš pats bija tas īstais slepkava, tā ka tie pieci un arī Nefijs tika atlaisti brīvībā.

39 Un bija daži no nefijiešiem, kas noticēja Nefija vārdiem; un bija arī daži, kas ticēja dēļ to piecu liecības, jo viņi tika pievērsti, kad viņi bija cietumā.

40 Un tad bija daži tautā, kas teica, ka Nefijs ir pravietis.

41 Un bija citi, kas sacīja: Lūk, viņš ir dievs, jo, ja viņš nebūtu dievs, viņš nevarētu zināt visas šīs lietas. Jo lūk, viņš pastāstīja mums mūsu sirds domas, un arī pastāstīja mums citas lietas; un patiesi viņš mums darīja zināmu mūsu augstākā soģa patieso slepkavu.