1 Un tad notika, ka bija daudzi, kas dzirdēja Samuēla lamanieša vārdus, kurus viņš runāja no pilsētas sienām. Un tie, kas noticēja viņa teiktajam, devās un meklēja pēc Nefija; un kad viņi bija nākuši un atraduši to, viņi atzina tam savus grēkus un nenoliedza tos, vēlēdamies, lai viņi taptu kristīti Tam Kungam.

2 Bet visi tie, kas neticēja Samuēla vārdiem, bija nikni uz viņu; un viņi meta ar akmeņiem tam uz sienas, un arī daudzi šāva bultas uz viņu, kad tas stāvēja uz sienas; bet Tā Kunga Gars bija ar viņu, tā ka tie nevarēja trāpīt viņam nedz ar saviem akmeņiem, nedz ar savām bultām.

3 Tad, kad viņi redzēja, ka viņi nevar tam trāpīt, bija daudz vairāk tādu, kas noticēja viņa vārdiem, tā ka viņi devās pie Nefija, lai taptu kristīti.

4 Jo lūk, Nefijs kristīja un pravietoja, un sludināja, piesaukdams ļaudīm grēku nožēlošanu, rādīdams zīmes un brīnumus, darīdams brīnumainus darbus ļaužu starpā, lai tie varētu zināt, ka Kristum drīz jānāk—

5 stāstīdams tiem par tām lietām, kurām drīz vajadzēja notikt, lai viņi varētu zināt un atcerēties tad, kad tās notiks, ka tās tika darītas tiem zināmas iepriekš ar nolūku, lai viņi varētu ticēt; tādēļ tie, kas noticēja Samuēla vārdiem, devās pie viņa, lai taptu kristīti, jo viņi nāca, nožēlodami un atzīdamies savos grēkos.

6 Bet lielākā daļa no tiem neticēja Samuēla vārdiem; tādēļ, kad tie redzēja, ka viņi nevar trāpīt tam ar saviem akmeņiem un savām bultām, viņi sauca uz saviem virsniekiem, sacīdami: Saņemiet šo cilvēku un sasieniet to, jo lūk, viņš ir velns; un dēļ tā velna spēka, kas ir viņā, mēs nevaram tam trāpīt ar saviem akmeņiem un savām bultām, tādēļ saņemiet to un sasieniet viņu, un aizvāciet to.

7 Un, kad viņi devās, lai sagrābtu to, lūk, viņš nolēca lejā no sienas un aizbēga prom no viņu zemēm, jā, patiesi uz savu paša zemi, un sāka sludināt un pravietot starp saviem ļaudīm.

8 Un lūk, par viņu vairs nekad netika dzirdēts starp nefijiešiem; un tā tas bija ar tiem ļaudīm.

9 Un tā beidzās astoņdesmit un sestais soģu valdīšanas gads pār Nefija tautu.

10 Un tā beidzās arī astoņdesmit un septītais soģu valdīšanas gads, lielākajai ļaužu daļai paliekot savā lepnībā un bezdievībā, un mazākajai daļai staigājot daudz piesardzīgāk Dieva priekšā.

11 Un šāds stāvoklis bija arī astoņdesmit un astotajā soģu valdīšanas gadā.

12 Un bija tikai nelielas pārmaiņas ļaužu lietās, izņemot tikai to, ka ļaudis vairāk nocietinājās nekrietnībā un darīja arvien vairāk un vairāk to, kas bija pretēji Dieva pavēlēm, astoņdesmit un devītajā soģu valdīšanas gadā.

13 Bet notika deviņdesmitajā soģu valdīšanas gadā, ka tika lielas zīmes un brīnumi doti tautai, un praviešu vārdi sāka piepildīties.

14 Un eņģeļi parādījās cilvēkiem, gudriem cilvēkiem, un sludināja tiem labas vēstis par lielu prieku; tā šajā gadā Raksti sāka piepildīties.

15 Tomēr ļaudis sāka nocietināt savas sirdis, izņemot to daļu no viņiem, kas stiprāk ticēja, gan no nefijiešiem, gan arī no lamaniešiem, un sāka paļauties uz savu pašu spēku un uz savu pašu gudrību, sacīdami:

16 Dažas lietas viņi varēja uzminēt pareizi starp tik daudzām; bet lūk, mēs zinām, ka visi tie lielie un brīnumainie darbi nevar notikt, par kuriem ir runāts.

17 Un tie sāka spriest un strīdēties savā starpā, sacīdami:

18 Tas nav prātīgi, lai tāda būtne kā Kristus nāktu; ja tā ir, un Viņš ir Dieva Dēls, debesu un zemes Tēvs, kā ir teikts, kāpēc Viņš neparādīsies mums tāpat kā tiem, kas būs Jeruzālemē?

19 Jā, kāpēc Viņš neparādīsies šinī zemē tāpat kā Jeruzālemes zemē?

20 Bet lūk, mēs zinām, ka tā ir ļauna paraža, kas ir nodota mums no mūsu tēviem, lai liktu mums ticēt kaut kādām lielām un brīnumainām lietām, kam jānotiek, bet ne starp mums, bet zemē, kas ir tālu, zemē, kuru mēs nezinām; tādēļ viņi var turēt mūs neziņā, jo mēs nevaram būt par aculieciniekiem, ka tās ir patiesas.

21 Un viņi ar ļaunā viltīgajām un noslēpumainajām izveicībām izdara dažus lielus brīnumus, ko mēs nevaram saprast, kas mūs turēs par viņu vārdu kalpiem, un arī viņu kalpiem, jo mēs esam atkarīgi no tiem, lai tie mācītu mums Vārdu; un tā viņi turēs mūs neziņā, ja mēs atdosim sevi tiem, visas mūsu mūža dienas.

22 Un daudz ko vairāk ļaudis iedomājās savās sirdīs, kas bija ģeķīgs un tukšs; un daudzi bija uztraukti, jo Sātans nemitīgi tos uzkūdīja nekrietnībai; jā, viņš staigāja apkārt, izplatīdams baumas un strīdus pa visu zemes virsu, lai viņš varētu nocietināt ļaužu sirdis pret to, kas bija labs, un pret to, kam jānāk.

23 Un, neskatoties uz zīmēm un brīnumdarbiem, kas tika darīti starp Tā Kunga ļaudīm, un daudzajiem brīnumiem, ko viņi darīja, Sātans bija ieguvis lielu varu pār ļaužu sirdīm uz visas zemes virsas.

24 Un tā beidzās deviņdesmitais soģu valdīšanas gads pār Nefija tautu.

25 Un tā beidzās Helamana grāmata, saskaņā ar Helamana un viņa dēlu pierakstu.