1 Šajā dienā divdesmit četru augsto priesteru vispārējā padome sapulcējās Džozefa Smita, jaunākā, mājā, ar atklāsmi, un uzsāka veidot Kristus baznīcas Augsto padomi, kam bija jāsastāv no divpadsmit augstajiem priesteriem un viena vai trīs prezidentiem, kā apstākļi to prasa.

2 Augstā padome tika nozīmēta ar atklāsmi nolūkā, lai risinātu nozīmīgas grūtības, kuras var rasties baznīcā un kuras nevar atrisināt baznīca vai bīskapa padome, lai apmierinātu puses.

3 Džozefs Smits, jaunākais, Sidnijs Rigdons un Frederiks G. Viljamss bija ar padomes balsi atzītie prezidenti; un Džozefs Smits, vecākais, Džons Smits, Džozefs Koe, Džons Džonsons, Martins Heriss, Džons S. Kārters, Džareds Kārters, Olivers Kauderijs, Samuēls H. Smits, Orsons Haids, Silvesters Smits un Lūka Džonsons—augstie priesteri ar padomes vienbalsīgu balsi tika izvēlēti būt par pastāvīgo padomi baznīcai.

4 Augstāk minētajiem padomniekiem tad tika vaicāts, vai viņi pieņem savu iecelšanu un vai tie darbosies šajā amatā atbilstoši debesu likumam, uz ko viņi visi atbildēja, ka viņi pieņem savu iecelšanu un pildīs savus amata pienākumus saskaņā ar Dieva labvēlību, kas tiem dāvāta.

5 Padomes veidojošo skaits, kuri balsoja par baznīcu un tās vārdā, ieceļot augstāk minētos padomniekus, bija četrdesmit trīs, tas ir: deviņi augstie priesteri, septiņpadsmit elderi, četri priesteri un trīspadsmit locekļi.

6 Balsoja: ka Augstā padome nav tiesīga darboties, ja klāt ir mazāk kā septiņi no augstāk minētajiem padomniekiem vai pareizā kārtībā ieceltie viņu pēcteči.

7 Šiem septiņiem ir vara nozīmēt citus augstos priesterus, kurus tie var uzskatīt par cienīgiem un spējīgiem darboties promesošo padomnieku vietā.

8 Balsoja: ka tad, kad parādās kāda brīva vieta nāves gadījumā, atbrīvošanas no amata pārkāpuma dēļ vai aizbraukšanas no šīs baznīcas pārvaldīšanas robežām, tai ir jātiek aizpildītai ar prezidenta vai prezidentu izvirzītu kandidatūru un atbalstītai ar balsošanu augsto priesteru vispārējā padomē, kas sasaukta šim nolūkam, lai rīkotos baznīcas vārdā.

9 Baznīcas prezidents, kas ir arī padomes prezidents, tiek nozīmēts ar atklāsmi un atzīts savā amatā ar baznīcas balsi.

10 Un tas ir atbilstoši viņa amata dievišķīgumam, ka viņam ir jāņem virsvadība pār baznīcas padomi; un tā ir viņa privilēģija, ka tam palīdz citi divi prezidenti, nozīmēti tādā pašā veidā, kā viņš tika nozīmēts.

11 Un gadījumā, ja nav klāt viens vai abi no tiem, kas ir nozīmēti viņam palīdzēt, viņam ir vara prezidēt padomē bez palīgiem; un gadījumā, ja viņa paša nav klāt, citiem prezidentiem ir vara prezidēt viņa vietā, gan abiem, gan katram no tiem.

12 Kad vien Kristus baznīcas Augstā padome tiek pareizi izveidota, saskaņā ar iepriekš doto paraugu, viņu pienākums būs vilkt lozes un tādējādi noteikt, kurš no divpadsmit runās pirmais, sākot ar pirmo numuru un tā pēc kārtas līdz divpadsmitajam numuram.

13 Kad vien šī padome sanāk, lai rīkotos kādā lietā, divpadsmit padomniekiem jāapsver, vai tā ir sarežģīta vai ne; ja nav, tikai diviem padomniekiem jārunā par to, atbilstoši augstāk rakstītajai kārtībai.

14 Bet ja domājams, ka tā ir sarežģīta, tiks nozīmēti četri; un ja vēl sarežģītāka—seši; bet nevienā gadījumā netiks nozīmēti runāt vairāk kā seši.

15 Apsūdzētajam visos gadījumos ir tiesības uz pusi no padomes, lai novērstu aizvainojumu vai netaisnību.

16 Un padomniekiem, kas nozīmēti runāt padomes priekšā, ir jāizklāsta lieta tās patiesajā gaismā padomes priekšā pēc tam, kad pierādījumi ir pārbaudīti; un katram cilvēkam ir jārunā atbilstoši godīgumam un taisnīgumam.

17 Tie padomnieki, kas izvelk pāra skaitļus, tas ir, 2, 4, 6, 8, 10 un 12, ir tie, kam ir jāstājas apsūdzētā pusē un jānovērš aizvainojums vai netaisnība.

18 Visās lietās apsūdzētājam un apsūdzētajam ir privilēģija padomes priekšā runāt pašam, pēc tam, kad ir noklausīti pierādījumi un padomnieki, kuri ir nozīmēti runāt par šo lietu, ir pabeiguši savas piezīmes.

19 Pēc tam, kad pierādījumi ir noklausīti, padomnieki, apsūdzētājs un apsūdzētais ir runājuši, prezidentam jāpieņem lēmums atbilstoši tai sapratnei, kas viņam ir par to lietu, un jāaicina divpadsmit padomniekus sankcionēt to ar savu balsošanu.

20 Bet ja atlikušie padomnieki, kuri nav runājuši, vai jebkurš no tiem, pēc pierādījumu un lūgumu uzklausīšanas taisnīgi atklāj kādu kļūdu prezidenta lēmumā, viņi var to paziņot, un lieta ir jāizskata atkārtoti.

21 Un, ja pēc rūpīgas otrreizējas izskatīšanas parādās jebkāds papildus aspekts attiecībā uz lietu, tad lēmums ir atbilstoši jāizmaina.

22 Bet gadījumā, ja nekādi papildu aspekti netiek doti, pirmais lēmums paliks spēkā, un padomes vairākumam ir tiesības noteikt to pašu.

23 Gadījumā, ja ir grūtības attiecībā uz mācību vai principiem, ja nav pietiekami rakstīts, lai lieta būtu skaidra padomes prātiem, prezidents var lūgt un saņemt Tā Kunga prātu ar atklāsmi.

24 Augstajiem priesteriem, kad tie ir citās vietās, ir vara sasaukt un izveidot padomi pēc iepriekš dotā parauga, lai risinātu grūtības, kad puses vai kāda no tām to prasa.

25 Un augsto priesteru minētajai padomei būs vara nozīmēt vienu no sava vidus, lai prezidētu tādā padomē tajā noteiktajā reizē.

26 Tas būs minētās padomes pienākums, nekavējoties nodot savas sēdes norakstu ar pilnu paziņojumu par liecību, kas pavada viņu lēmumu, Augstajai padomei baznīcas Augstākā prezidija atrašanās vietā.

27 Ja puses vai kāda no tām būs neapmierinātas ar minētās padomes lēmumu, tās var pārsūdzēt to Augstajai padomei baznīcas Augstākā prezidija atrašanās vietā, un jābūt otrreizējai izskatīšanai, šī lieta tad ir jāvada atbilstoši iepriekš rakstītajam paraugam, it kā nekāds lēmums vispār nebūtu ticis pieņemts.

28 Šī augsto priesteru padome citā vietā ir jāsasauc tikai par baznīcas vissarežģītākajām lietām; un neviena vienkārša vai parasta lieta nav pietiekama, lai sasauktu tādu padomi.

29 Augstajiem priesteriem, kuri ceļo vai atrodas prom, ir vara teikt, vai ir nepieciešams sasaukt tādu padomi vai ne.

30 Ir atšķirība lēmumos starp Augsto padomi jeb ceļojošajiem augstajiem priesteriem, kuri ir citās vietās, un ceļojošo Augsto padomi, kas sastāv no divpadsmit apustuļiem.

31 Pirmās lēmums var tikt pārsūdzēts; bet otrās lēmums—nevar.

32 Otro var apšaubīt tikai baznīcas augstākie pilnvarotie pārkāpuma gadījumā.

33 Nolēma: ka prezidentam vai prezidentiem Baznīcas Augstākā prezidija atrašanās vietā būs vara noteikt, vai jebkura tāda lieta, kas var tikt pārsūdzēta, ir taisnīgi jānozīmē otrreizējai izskatīšanai, pārbaudot pārsūdzību un pierādījumus, un paziņojumus, kas to pavada.

34 Tad divpadsmit padomnieki vilka lozes jeb lozēja, lai noteiktu, kuram jārunā pirmajam, un rezultāts bija sekojošs, proti: 1. Olivers Kauderijs; 2. Džozefs Koe; 3. Samuēls H. Smits; 4. Lūka Džonsons; 5. Džons S. Kārters; 6. Silvesters Smits; 7. Džons Džonsons; 8. Orsons Haids; 9. Džareds Kārters; 10. Džozefs Smits, vecākais; 11. Džons Smits; 12. Martins Heriss.Pēc lūgšanas konference beidzās.