Svētie Raksti
Mācība un Derības 137


137. nodaļa

Vīzija, dota pravietim Džozefam Smitam Kērtlandes templī, Ohaio štatā, 1836. gada 21. janvārī. Tas notika priekšrakstu izpildīšanas laikā, gatavojoties tempļa iesvētīšanai.

1–6, Pravietis redz savu brāli Alvinu celestiālajā valstībā; 7–9, Tiek atklāta mācība mirušo glābšanai; 10, Visi bērni tiek izglābti celestiālajā valstībā.

1 Debesis tika mums atvērtas, un es redzēju Dieva celestiālo valstību un tās godību—vai miesā vai ārpus—es nevaru pateikt.

2 Es redzēju vārtu izcilo skaistumu, caur kuriem tās valstības mantinieki ieies—šie vārti bija līdzīgi lokveida uguns liesmām;

3 arī liesmojošo Dieva troni, uz kura sēdēja Tēvs un Dēls.

4 Es redzēju tās valstības brīnišķīgās ielas, kas izskatījās kā noklātas ar zeltu.

5 Es redzēju Tēvu Ādamu un Ābrahāmu; un savu tēvu un savu māti; savu brāli Alvinu, kurš sen jau atdusējās;

6 un brīnījos, kā tas ir, ka viņš ir ieguvis mantojumu tanī valstībā, ievērojot to, ka viņš bija pametis šo dzīvi pirms Tas Kungs bija izstiepis savu roku, lai otrreiz sapulcinātu Israēlu, un nebija ticis kristīts grēku piedošanai.

7 Tā nāca Tā Kunga balss uz mani, sakot: Visi, kuri ir miruši bez zināšanām par šo evaņģēliju, kuri būtu to pieņēmuši, ja viņiem būtu ticis atļauts palikt ilgāk, būs Dieva celestiālās valstības mantinieki;

8 arī visi, kuri no šī brīža mirs bez zināšanām par to, kuri būtu to pieņēmuši ar visu savu sirdi, būs tās valstības mantinieki;

9 jo Es, Tas Kungs, tiesāšu visus cilvēkus pēc viņu darbiem, atbilstoši viņu sirds vēlmēm.

10 Un es arī redzēju, ka visi bērni, kuri mirst, pirms viņi sasniedz atbildības vecumu, tiek izglābti debesu celestiālajā valstībā.