32. nodaļa
Atklāsme, dota caur pravieti Džozefu Smitu Pārlijam P. Pretam un Zibam Pītersonam Mančestrā, Ņujorkas štatā, 1830. gada oktobra sākumā. Elderi juta lielu interesi un vēlēšanos attiecībā uz lamaniešiem, par kuru pareģotajām svētībām Baznīca bija uzzinājusi no Mormona Grāmatas. Tāpēc tika pielūgts Tas Kungs, lai Viņš norādītu Savu gribu attiecībā uz to, vai elderiem bija jātiek sūtītiem tajā laikā pie indiāņu ciltīm Rietumos. Sekoja atklāsme.
1–3, Pārlijs P. Prets un Ziba Pītersons tiek aicināti sludināt lamaniešiem un pavadīt Oliveru Kauderiju un Pīteru Vitmeru, jaunāko; 4–5, Viņiem ir jālūdz, lai saprastu Svētos Rakstus.
1 Un tagad, attiecībā uz Manu kalpu Pārliju P. Pretu, lūk, Es saku viņam, ka tā, kā Es dzīvoju, Es gribu, lai viņš sludinātu Manu evaņģēliju un mācītos no Manis, un būtu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs.
2 Un tas, ko Es esmu nozīmējis viņam, ir—lai viņš ietu ar Maniem kalpiem Oliveru Kauderiju un Pīteru Vitmeru, jaunāko, mežonīgā apvidū starp lamaniešiem.
3 Un Ziba Pītersons arī ies ar viņiem, un Es pats iešu ar viņiem un būšu viņu vidū; un Es esmu viņu aizstāvis Tēva priekšā, un nevienam nebūs viņus uzvarēt.
4 Un viņi uzklausīs to, kas ir rakstīts un nepretendēs ne uz vienu citu atklāsmi; un viņiem vienmēr ir jālūdz, lai Es varētu atklāt to pašu viņu saprašanai.
5 Un viņi uzklausīs šos vārdus un neniekosies, un Es svētīšu viņus. Āmen.