DžST, 2. Mozus 4:21. Salīdziniet ar 2. Mozus 4:21; 7:3, 13; 9:12; 10:1, 20, 27; 11:10; 14:4, 8, 17; 5. Mozus 2:30.
Tas Kungs nav atbildīgs par faraona cietsirdību. Skat. arī DžST, 2. Mozus 7:3, 13; 9:12; 10:1, 20, 27; 11:10; 14:4, 8, 17; katra norāde, pareizi pārtulkota, parāda, ka faraons pats nocietināja savu sirdi.
21 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Kad tu dosies, lai atgrieztos Ēģiptē, skaties, lai tu darītu visus tos brīnumus faraona priekšā, ko Es esmu licis tavā rokā, un Es likšu, lai tev veiktos, bet faraons nocietinās savu sirdi, un viņš neļaus ļaudīm iet.
DžST, 2. Mozus 4:24–27. Salīdziniet ar 2. Mozus 4:24–27.
Kad Tas Kungs draud nogalināt Mozu par to, ka viņš neapgraiza savu dēlu, Cipora izglābj viņa dzīvību, pati izpildot šo priekšrakstu. Mozus atzīstas savā grēkā.
24 Un notika, ka Tas Kungs parādījās viņam, kad viņš bija ceļā, pie naktsmītnes. Tas Kungs bija dusmīgs uz Mozu, un Viņa roka bija gatava krist pār viņu, lai viņu nonāvētu; jo viņš nebija apgraizījis savu dēlu.
25 Tad Cipora ņēma asu akmeni un apgraizīja savu dēlu, un nometa akmeni pie viņa kājām, un sacīja: Noteikti tu esi man asins vīrs.
26 Un Tas Kungs pasargāja Mozu un ļāva viņam iet, tāpēc ka Cipora, viņa sieva, apgraizīja bērnu. Un viņa teica: Tu esi asins vīrs. Un Mozum bija kauns, un viņš paslēpa savu vaigu no Tā Kunga, un teica: Es esmu grēkojis Tā Kunga priekšā.
27 Un Tas Kungs sacīja uz Āronu: Ej Mozum pretī tuksnesī. Un viņš gāja un satika viņu Dieva kalnā; kalnā, kur Dievs parādījās viņam; un Ārons skūpstīja viņu.