1 Bēdas Ariēlai, Ariēlai, pilsētai, kur Dāvids mājoja! Lieciet gadu pie gada; lai viņi nes kaujamos upurus.

2 Tomēr Es Ariēlai sagādāšu ciešanas, un būs grūtsirdība un bēdas; jo tā Tas Kungs ir sacījis uz mani: Ariēlai būs tā,

3 ka Es, Tas Kungs, aplenkšu to visapkārt un cieši ieslēgšu to ar kalnu, un Es celšu nocietinājumus pret to.

4 Un tā tiks nospiesta pie zemes un runās no zemes, un tās runa būs klusa no pīšļiem; un tās balss būs kā mirušo garu izsaucējam, no zemes, un tās runa būs čuksti no pīšļiem.

5 Turklāt tās svešinieku pūlis būs kā mazs putekļu mākonis, un varmāku pulki būs kā putošas pelavas; jā, tas notiks piepeši, vienā acumirklī.

6 Jo Pulku Kungs tos piemeklēs ar pērkonu un ar zemestrīci, un lielu troksni, ar vētru un negaisu, un ar postošām uguns liesmām.

7 Un viss tautu pulks, kas cīnās pret Ariēlu, patiesi visi, kas cīnās pret to un tās nocietinājumiem un kas sagādā tai ciešanas, būs kā sapnis nakts vīzijā.

8 Jā, viņiem būs kā izsalkušajam, kas sapņo, ka viņš, lūk, ēd, bet viņš pamostas, un viņa dvēsele ir izsalkusi; vai kā izslāpušajam, kas sapņo, ka viņš, lūk, dzer, bet viņš pamostas, un, lūk, viņš ir novārdzis, un viņa dvēsele ir izslāpusi. Jā, tieši tā būs visu to tautu pulkam, kas cīnās pret Ciānas kalnu.