1 Un man, Ābrahāmam, bija Urīms un Tumīms, ko Tas Kungs mans Dievs bija man iedevis kaldeju Ūrā;

2 un es redzēju zvaigznes, ka tās bija ļoti lielas un ka viena no tām bija vistuvāk Dieva tronim; un bija daudzas lielas, kuras bija tuvu tai;

3 un Tas Kungs sacīja uz mani: Šīs ir valdošās; un tās lielās vārds ir Kolobs, tāpēc ka tā ir tuvu Man, jo es esmu Tas Kungs, tavs Dievs: Es esmu šai vienai licis pārvaldīt visas tās, kas pieder tai pašai kārtai kā tā, uz kuras tu stāvi.

4 Un Tas Kungs sacīja uz mani, ar Urīmu un Tumīmu, ka Kolobs bija pēc Tā Kunga veida, atbilstoši tā laikiem un gadalaikiem pēc savas griešanās, ka viens apgrieziens bija diena Tam Kungam pēc Viņa skaitīšanas veida, tas ir viens tūkstotis gadu atbilstoši laikam, kas nolikts tai, uz kuras tu stāvi. Šis ir Tā Kunga laika rēķins, atbilstoši Koloba rēķinam.

5 Un Tas Kungs sacīja uz mani: Planēta, kura ir mazākais spīdeklis, mazāka nekā tā, kura ir, lai valdītu pār dienu, pat arī pār nakti, ir pārāka vai lielāka nekā tā, uz kuras tu stāvi, no rēķina viedokļa, jo tā kustas lēnākā kārtībā; tas ir pareizi, tāpēc ka tā stāv pār zemi, uz kuras tu stāvi, tādēļ tās laika rēķins nav tik liels attiecībā uz tās dienu un mēnešu, un gadu skaitu.

6 Un Tas Kungs sacīja uz mani: Tad nu, Ābrahām, šīs divas esamības pastāv, lūk, tavas acis to redz; tas tev ir dots—zināt laiku rēķinu un nolikto laiku, jā, nolikto laiku zemei, uz kuras tu stāvi, un nolikto laiku lielākajam spīdeklim, kurš ir nolikts valdīt pār dienu, un nolikto laiku mazākajam spīdeklim, kurš ir nolikts valdīt pār nakti.

7 Tad nu mazākā spīdekļa noliktais laiks ir garāks laiks attiecībā uz tā rēķinu nekā laika rēķins uz zemes, uz kuras tu stāvi.

8 Un kur šīs divas esamības pastāv, tur jābūt citai esamībai pār tām, tas ir, jābūt citai planētai, kuras laika rēķins būs vēl garāks;

9 un tā būs vienas planētas laika rēķins pār citu, līdz tu nonāc pie Koloba, šis Kolobs ir pēc Tā Kunga laika rēķina; šis Kolobs ir nolikts tuvu Dieva tronim, lai valdītu pār visām šīm planētām, kuras pieder pie tās pašas kārtas kā tā, uz kuras tu stāvi.

10 Un tas ir dots tev zināt nolikto laiku visām zvaigznēm, kuras ir noliktas, lai dotu gaismu, līdz tu nonāc pie paša Dieva troņa.

11 Tā es, Ābrahāms, runāju ar To Kungu vaigu vaigā, kā viens cilvēks runā ar otru; un Viņš pastāstīja man par darbiem, ko Viņa rokas bija veikušas;

12 un Viņš sacīja uz mani: Mans dēls, Mans dēls (un Viņa roka bija izstiepta), lūk, Es parādīšu tev visu šo. Un Viņš uzlika Savu roku man uz acīm, un es redzēju tās lietas, ko Viņa rokas bija radījušas, šo lietu bija daudz; un tās vairojās manu acu priekšā, un es nevarēju redzēt tām galu.

13 Un Viņš sacīja uz mani: Šī ir Šinehā, kas ir saule. Un Viņš sacīja uz mani: Kokobs, kas ir zvaigzne. Un Viņš sacīja uz mani: Ole, kas ir mēness. Un Viņš sacīja uz mani: Kokaubīms, kas nozīmē zvaigznes jeb visus lielos spīdekļus, kuri ir debess jumā.

14 Un tas bija nakts laikā, kad Tas Kungs runāja šos vārdus uz mani: Es vairošu tevi un tavus pēcnācējus pēc tevis, līdzīgi šiem; un, ja tu vari saskaitīt smilšu skaitu, tāds būs tavu pēcnācēju skaits.

15 Un Tas Kungs sacīja uz mani: Ābrahām, Es rādu tev šīs lietas pirms tu ieej Ēģiptē, lai tu varētu darīt zināmus visus šos vārdus.

16 Ja pastāv divas esamības, un viena ir pār otru, tad jābūt lielākai lietai pār tām; tādēļ Kolobs ir lielākais no visa Kokaubīma, ko tu vari redzēt, tāpēc, ka tas ir vistuvāk Man.

17 Tad nu, ja ir divas lietas, viena pār otru, un mēness pār zemi, tad var būt, ka pastāv planēta vai zvaigzne pār to; un nav nekā, ko Tas Kungs tavs Dievs ieņemtu Savā sirdī izdarīt, bet ko Viņš neizdarītu.

18 Līdzīgi kā Viņš radīja lielāko zvaigzni; kā arī, ja ir divi gari, un viens ir saprātīgāks nekā otrs, tomēr šiem diviem gariem, neskatoties uz to, ka viens ir saprātīgāks nekā otrs, nav sākuma; viņi pastāvēja jau iepriekš, viņiem nebūs gala, viņi pastāvēs arī pēc tam, jo viņi ir gnolaum jeb mūžīgi.

19 Un Tas Kungs sacīja uz mani: Šīs divas esamības pastāv, ka ir divi gari, viens ir saprātīgāks nekā otrs; tad ir arī cits vēl saprātīgāks nekā viņi; Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, Es esmu saprātīgāks nekā viņi visi.

20 Tas Kungs tavs Dievs sūtīja Savu eņģeli, lai atbrīvotu tevi no Elkenaha priestera rokām.

21 Es mītu starp viņiem visiem; Es tagad, tādējādi, esmu nācis lejā pie tevis darīt zināmus tev darbus, ko Manas rokas ir veikušas, kuros Mana gudrība pārspēj viņus visus, jo Es valdu augšā debesīs un apakšā uz zemes, visā gudrībā un apdomībā, pār visiem saprātiem, ko tavas acis ir redzējušas no sākuma; Es nācu lejā sākumā starp visiem gariem, ko tu esi redzējis.

22 Tad nu Tas Kungs bija man, Ābrahāmam, parādījis saprātus, kas tika organizēti pirms pasaule bija; un starp tiem visiem bija daudzi dižciltīgi un diži;

23 un Dievs redzēja šīs dvēseles, ka tās bija labas, un Viņš stāvēja to vidū un Viņš sacīja: Šos Es darīšu par Saviem valdniekiem; jo Viņš stāvēja starp tiem, kas bija gari, un Viņš redzēja, ka tie bija labi; un Viņš sacīja uz mani: Ābrahām, tu esi viens no tiem; tu biji izraudzīts pirms tu piedzimi.

24 Un tur stāvēja viens starp tiem, kas bija līdzīgs Dievam, un Viņš sacīja uz tiem, kas bija ar Viņu: Mēs iesim lejā, jo tur ir vieta, un mēs ņemsim no šiem materiāliem, un mēs izveidosim zemi, uz kuras šie varētu dzīvot;

25 un mēs ar to viņus pārbaudīsim, lai redzētu, vai viņi darīs visu, ko Tas Kungs, viņu Dievs, tiem pavēlēs;

26 un tiem, kas turēs šo pirmo stāvokli, tiks pielikts klāt; un tiem, kas neturēs savu pirmo stāvokli, nebūs godības tajā pašā valstībā, kur tiem, kas turēs savu pirmo stāvokli; un tiem, kas turēs savu otro stāvokli, tiks pievienota godība pār viņu galvām mūžīgi mūžos.

27 Un Tas Kungs sacīja: Kuru lai Es sūtu? Un viens atbildēja, līdzīgs Cilvēka Dēlam: Šeit Es esmu, sūti Mani. Un vēl cits atbildēja un sacīja: Šeit es esmu, sūti mani. Un Tas Kungs sacīja: Es sūtīšu pirmo.

28 Un tas otrais bija dusmīgs un neturēja savu pirmo stāvokli; un tanī dienā daudzi sekoja viņam.