1 Un visas Ēnoha dienas bija četri simti un trīsdesmit gadi.

2 Un notika, ka Metuzāls, Ēnoha dēls, netika paņemts, lai Tā Kunga derības tiktu piepildītas, kuras Viņš deva Ēnoham; jo Viņš patiesi derēja ar Ēnohu, ka Noa būs no viņa gurnu augļiem.

3 Un notika, ka Metuzāls pravietoja, ka no viņa gurniem celsies visas zemes ķēniņvalstis (caur Nou), un viņš ņēma godību sev.

4 Un radās liels bads zemē, un Tas Kungs nolādēja zemi ar smagu lāstu, un daudzi no tās iedzīvotājiem nomira.

5 Un notika, ka Metuzāls dzīvoja vienu simtu un astoņdesmit septiņus gadus un dzemdināja Lamehu;

6 un Metuzāls dzīvoja pēc tam, kad viņš dzemdināja Lamehu, septiņus simtus un astoņdesmit divus gadus un dzemdināja dēlus un meitas;

7 un visas Metuzāla dienas bija deviņi simti un sešdesmit deviņi gadi, un viņš nomira.

8 Un Lamehs dzīvoja vienu simtu un astoņdesmit divus gadus un dzemdināja dēlu,

9 un viņš nosauca tā vārdu Noa, sacīdams: Šis dēls mierinās mūs attiecībā par mūsu darbu un mūsu roku pūliņiem dēļ zemes, ko Tas Kungs ir nolādējis.

10 Un Lamehs dzīvoja pēc tam, kad viņš dzemdināja Nou, piecus simtus un deviņdesmit piecus gadus un dzemdināja dēlus un meitas;

11 un visas Lameha dienas bija septiņi simti un septiņdesmit septiņi gadi, un viņš nomira.

12 Un Noa bija četri simti un piecdesmit gadus vecs un dzemdināja Jafetu; un četrdesmit divus gadus vēlāk viņš dzemdināja Šemu no tās, kura bija Jafeta māte, un kad viņš bija pieci simti gadus vecs, viņš dzemdināja Hamu.

13 Un Noa un viņa dēli uzklausīja To Kungu un klausīja, un viņi tika saukti par Dieva dēliem.

14 Un kad šie cilvēki sāka vairoties uz zemes virsas, un meitas tiem dzima, cilvēku dēli redzēja, ka šīs meitas bija daiļas, un viņi ņēma tās par sievām, tā kā tie izvēlējās.

15 Un Tas Kungs sacīja uz Nou: Tavu dēlu meitas ir pārdevušās; jo lūk, Manas dusmas ir iedegušās pret cilvēku dēliem, jo viņi neuzklausa Manu balsi.

16 Un notika, ka Noa pravietoja un mācīja Dieva lietas, tā kā tās bija sākumā.

17 Un Tas Kungs sacīja uz Nou: Mans Gars ne vienmēr pūlēsies ar cilvēku, jo viņš zinās, ka visa miesa mirs; tomēr viņa dienas būs simts un divdesmit gadu; un ja cilvēki nenožēlos grēkus, Es sūtīšu plūdus uz tiem.

18 Un tajās dienās bija milži uz zemes, un tie meklēja Nou, lai atņemtu viņa dzīvību; bet Tas Kungs bija ar Nou, un Tā Kunga spēks bija pār viņu.

19 Un Tas Kungs ordinēja Nou pēc Savas paša kārtas un pavēlēja viņam, lai viņš ietu un darītu zināmu Viņa evaņģēliju cilvēku bērniem, tā kā tas bija dots Ēnoham.

20 Un notika, ka Noa aicināja cilvēku bērnus, lai viņi nožēlotu grēkus; bet tie neuzklausīja viņa vārdus;

21 un arī pēc tam, kad tie bija viņu uzklausījuši, tie nāca viņa priekšā, sacīdami: Lūk, mēs esam Dieva dēli; vai mēs neesam ņēmuši sev cilvēku meitas? Un vai mēs neēdam un nedzeram, un neprecamies, un nedodam laulībā? Un mūsu sievas dzemdē mums bērnus, un tie ir vareni vīri, kas ir līdzīgi senatnes vīriem, lielas slavas vīriem. Un tie neuzklausīja Noas vārdus.

22 Un Dievs redzēja, ka cilvēku ļaundarība bija kļuvusi liela zemē; un katrs cilvēks bija pacēlies savas sirds domu iedomās, kas bija nepārtraukti ļaunas.

23 Un notika, ka Noa turpināja savu sludināšanu ļaudīm, sacīdams: Uzklausiet un paklausiet maniem vārdiem;

24 ticiet un nožēlojiet savus grēkus, un topiet kristīti Jēzus Kristus, Dieva Dēla, Vārdā, tāpat kā mūsu tēvi, un jūs saņemsit Svēto Garu, lai jums tiktu pasludinātas visas lietas; un ja jūs to nedarīsit, plūdi nāks pār jums; tomēr viņi neklausījās.

25 Un Noa to nožēloja, un viņa sirds tika sāpināta, ka Tas Kungs bija radījis cilvēku uz zemes, un tas apbēdināja viņa sirdi.

26 Un Tas Kungs sacīja: Es iznīcināšu cilvēku, kuru Es esmu radījis, no zemes virsas, gan cilvēku, gan dzīvnieku, un rāpuļus, un putnus gaisā; jo Noa nožēlo, ka Es esmu tos radījis un ka Es esmu tos izveidojis; un Viņš ir piesaucis Mani, jo tie ir meklējuši pēc viņa dzīvības.

27 Un tā Noa atrada labvēlību Tā Kunga acīs; jo Noa bija taisns vīrs un pilnīgs savā paaudzē; un viņš staigāja ar Dievu, tāpat darīja arī trīs viņa dēli—Šems, Hams un Jafets.

28 Zeme bija samaitāta Dieva priekšā, un tā bija piepildīta ar varmācību.

29 Un Dievs raudzījās uz zemi un, lūk, tā bija samaitāta, jo visa miesa bija samaitājusi savus ceļus uz zemes.

30 Un Dievs sacīja uz Nou: Visas miesas gals ir pienācis Manā priekšā, jo zeme ir piepildīta ar varmācību, un, lūk, Es iznīcināšu visu miesu no zemes.