Evaņģēlijā balstīta skatījuma svētības

Elders Gerijs E. Stīvensons

no Divpadsmit apustuļu kvoruma

No 2017. gada 19. septembra svētbrīža uzrunas „Evaņģēlijā balstīta skatījuma svētības” Brigama Janga universitātes Havaju filiālē.

Evaņģēlijā balstīts skatījums dāvās jums lielāku skaidrību par to, kā izvirzīt savā dzīvē prioritātes, risināt problēmas un stāties pretī personīgajiem kārdinājumiem.

Tā ir tik liela svētība — būt par Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā, kad valstības atslēgu atjaunošana un pravietojuma īstenošanās ir ļāvusi mums būt par aculieciniekiem tam, kā „evaņģēlijs [aizveļas] līdz zemes galiem kā akmens, kas, atraisījies no kalna, bez kādas cilvēku roku palīdzības velsies, līdz tas būs piepildījis visu zemi” (Mācības un Derību 65:2).

Šķiet, ka šis pravietojums, ko ir atklājis Vecās Derības Daniēls un kas ir vairākkārt ticis atkārtots šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā, tik tiešām īstenojas, jo šobrīd Baznīcas ietvaros ir izveidoti vairāk nekā 3300 stabi. Pēdējo 50 gadu laikā Baznīcas locekļu skaits no 2,1 miljona ir pieaudzis līdz vairāk nekā 16 miljoniem.¹

Tikpat lielā mērā, kā šī ievērojamā izaugsme un pārmaiņas, mani iespaido tas, ka evaņģēlija principi un to īstenošana, kurā ietilpst Jēzus Kristus Baznīcai atklātais dievišķās pārvaldības modelis, ir palikusi nemainīga. Šis modelis paver iespēju organizēt stabus, kas tiek veidoti, lai nodrošinātu mums „glābiņu un patvērumu no vētras un no niknuma, kad tas tiks izliets bez mēra pār visu zemi” (Mācības un Derību 115:6).

Brāļi un māsas, Tas Kungs ir dāsns attiecībā uz svētībām, kuras Viņš mums dāvā. Izpratne par to, ka šīs svētības izriet no mūsu paklausības baušļiem un ka, ievērojot baušļus, mēs izrādām savu mīlestību pret To Kungu, ir vērtīgas mācības, ko mums vajadzētu apgūt. Šie evaņģēlija principi paver mums būtisku skatījumu.

Iepriekšminētais vedina pie divām atziņām, ko es gribētu uzsvērt. Es piebildīšu, ka prezidents Dalins H. Oukss, pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā, dalījās abās šajās atziņās jau 2015. gadā, vēršoties pie neprecētajiem, pieaugušajiem jauniešiem.

Saglabājiet evaņģēlijā balstītu skatījumu

Prezidents Oukss teica: „Perspektīva nozīmē to, ka mēs spējam ieraudzīt visu faktu jēgpilnās kopsakarības, gūstot pilnīgu kopainu.”² Te būs dažas no lietām, ko jūs varat izprast, paraugoties uz tām ar evaņģēlijā balstītu skatījumu:

Jūs esat mīloša Debesu Tēva bērni (skat. Mācības un Derību 76:24).
Jūs esat sūtīti uz šo Zemi ar noteiktu nolūku un spēju izvēlēties (skat. 2. Nefija 2:27; 10:23).
„Jo ir vajadzīgs, lai būtu pretstats visās lietās.” (2. Nefija 2:11.)
Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs un Aizstāvis Tēva priekšā (skat. 1. Jāņa v. 2:1; Mācības un Derību 110:4).

Padomājiet, kas notiktu, ja evaņģēlijā balstīts skatījums kļūtu par to lēcu, caur kuru jūs raugāties uz ikvienu savas dzīves aspektu. Evaņģēlijā balstīts skatījums dāvās jums lielāku skaidrību par to, kā izvirzīt savā dzīvē prioritātes, risināt problēmas un stāties pretī personīgajiem kārdinājumiem. Tas tik tiešām var iespaidot jūsu vispārējo pieeju savai dzīvei un dažādiem lēmumiem, ko jūs pieņemsiet savas dzīves ceļā.

Raugoties minētajā skatījumā, mēs apzināmies, ka Tas Kungs vēlas, lai mēs katru nedēļu pieņemtu Svēto Vakarēdienu, kā arī ik dienu studētu Svētos Rakstus un lūgtu Viņu. Bez tam, mēs apzināmies arī to, ka Sātans kārdinās mūs, lai mēs nesekotu savam Glābējam un neuzklausītu Svētā Gara klusos pamudinājumus. Tādējādi mēs varam daudz lielākā mērā apzināties, ka pretinieks cenšas laupīt mums mūsu rīcības brīvību un spēju pretoties viņa centieniem, vedinot pie atkarībām, ieskaitot narkotikas un pornogrāfiju.

Spilgts kontrasts tam ir evaņģēlija lēca, kas dāvā mums skaidru vīziju attiecībā uz to, cik būtiski ir veidot ģimeni, izvēloties apprecēties un audzināt bērnus taisnīgumā. Vēl šis skatījums atver mums acis, lai mēs saredzētu, ka pretinieks vēlas pilnībā iznīcināt ģimenes institūciju un radīt neskaidrību attiecībā uz dzimumu lomām, tādējādi vedinot pie tā, ka sabiedrībā mazinās ģimenes veidošanas un stiprināšanas vērtības.

Saglabājiet garīgu līdzsvaru

Prezidents Oukss apgalvo: „Kad pieaugušie jaunieši ir ieguvuši šo perspektīvu jeb kopainu, tiem ir būtiski saglabāt savā dzīvē garīgo līdzsvaru. Lai to paveiktu, jums ir jāatturas no dažām pasaulīgajām izklaidēm, kā arī jādara tas, kas ir nepieciešams, lai tuvinātos Glābējam.”³

No vienas puses jūsu dzīvē ir daudz neatliekamu jautājumu un visdažādāko prioritāšu, kam ir nepieciešams veltīt uzmanību, koncentrējoties un sekojot noteiktam virzienam. Kaut arī, ņemot vērā jūsu personīgos apstākļus, šis uzskaitījums katram no jums var būt diezgan atšķirīgs, jūs noteikti atradīsiet tajā izglītību, nodarbinātību, laulību, kā arī emocionālo un fizisko labsajūtu. Protams, ka, līdzsvarojot šīs būtiskās dzīves jomas ar savu garīgumu, jums nāksies pārvarēt zināmus izaicinājumus.

Prezidents Oukss vēl deva padomu, ka jums ir jābūt piesardzīgiem, plānojot savu laiku, lai jūs nenonāktu garīgā badā, kad jūs pievēršaties citiem savas dzīves centieniem. Ar šo principu var izskaidrot, kādēļ sevišķi jaunajiem pieaugušajiem ir tik būtiski … sekot ieteikumam — apmeklēt Baznīcas sanāksmes, kalpot Baznīcā, katru dienu studēt Svētos Rakstus, katru dienu mesties ceļos ģimenes lūgšanā, kā arī kalpot Baznīcas aicinājumos.⁴

Atsaucoties savām daudzveidīgajām, personīgajām vajadzībām un cenšoties līdzsvarot savas dzīves centienus un izaicinājumus ar savu garīgumu, jūs atskārtīsiet, ka šāds līdzsvars ir iegūstams. Tas Kungs neprasa no jums neko tādu, ko jūs nespētu paveikt. Es esmu dzirdējis, kā prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018) neskaitāmas reizes atgādina: „Kuru Tas Kungs aicina, Tas Kungs arī sagatavo.”⁵ Man šķiet, tas jo īpaši attiecas uz Baznīcas locekļiem.

Lai cik biedējoša varētu šķist minētā līdzsvara saglabāšana, es apsolu, ka viens no lielākajiem brīnumiem jūsu laicīgajā esamībā būs jūsu spēja rast līdzsvaru starp savu garīgumu un citām, būtiskām dzīves jomām. Tas var tikt īstenots tādā veidā, kas ne vien ļaus jums nemainīgi saglabāt savu garīgumu un būtiskākās savas dzīves lomas, bet arī augt un attīstīties abās šajās svarīgajās jomās.

Tas ir iespējams, galvenokārt pateicoties tam, ka minēto svaru atbalsta ass ir Tas Kungs. Viņš ir šo svaru pilnīgā, centrālā ass. Un Viņš ir dievišķi ieinteresēts katrā no jums personīgi, jo jūs esat Viņa bērni. Tomēr pozitīvs rezultāts ir atkarīgs no pienācīgas koncentrēšanās un tiekšanās pēc līdzsvara.

Mani novērojumi un personīgā pieredze rāda, ka savas dzīves laikā mēs šķietami sliecamies nosvērties uz vienu vai otru pusi. Līdzsvara saglabāšana mūsu dzīvē prasa nerimstošus pūliņus un darbu. Esiet aktīvi, izvēloties nezaudēt stabilitāti.

Interesanti, ka to var attiecināt uz abām minētajām jomām. Var gadīties tādi brīži, kad jūs atskārtīsiet, ka jums ir rūpīgi jāpacenšās skaidri pievērsties savām mācībām skolā vai profesionālajai darbībai, „kalpošanu Baznīcā veicot Baznīcas apmeklējumu laikā.”⁶ Tomēr atcerieties — lai spētu rast pienācīgu garīgo līdzsvaru, jums vajag paturēt To Kungu par savu atbalsta punktu.

Tas Kungs jums palīdzēs

Saglabājot evaņģēlijā balstītu skatījumu, mums ir viegli saprast kādu pamatpatiesību — to, ka Tas Kungs mums palīdzēs. Viens no evaņģēlija pamatprincipiem vēsta, ka mēs esam mīlošu Debesu Vecāku bērni. Ir tikai dabiski, ka Viņi visos iespējamos veidos palīdz mums atgriezties mūsu debesu mājās.

Es vēlos dalīties ar jums kādā piemērā par to, kā Tas Kungs var jums palīdzēt. To man pirms daudziem gadiem pastāstīja viens no maniem jaunības laika vadītājiem — Tads Karlsons. Tads, kurš nesen devās mūžībā, atstāja milzīgu ietekmi uz mani manā jaunībā. Viņš bija uzaudzis Lielās depresijas laikā, būdams devītais no četrpadsmit bērniem. Viņa ģimene pelnīja iztiku ar lauksaimniecību un lopkopību. Tas bija finansiāli smags laiks, un viņu lielākā vērtība bija viņu ganāmpulks.

Bērnībā viens no Tada pienākumiem bija aprūpēt un, kad nepieciešams, arī ganīt liellopus, lai pārliecinātos, ka tie ir uzgājuši pašas labākās ganības. Mazajam zēnam tas bija liels darbs. Viņš to veica ar kāda maza ponija palīdzību, kurš, saņemot nelielus norādījumus, precīzi zināja, ko darīt. Šo poniju sauca par veco Smokiju. Taču vecajam Smokijam bija kāds trūkums — viņš negribēja doties rokā. Ikreiz, kad kāds mēģināja tam pietuvoties, tas bēga projām, zinot, ka viņu tūliņ liks pie darba.

Kādudien, kad vecais Smokijs bija notverts, iejūgts un apseglots, mazais Tads izjāja ar to uz lauka, kur ganījās lopi. Zeme bija sausa, tāpat kā ganību pļava, taču Tads ievēroja, ka ārpus ganībām esošā zāle, abpus dzelzceļa sliedēm, ir garāka un zaļāka. Tā nu viņš nolēma izdzīt govis ārpus ganību ieloka, ļaujot tām uz laiciņu baudīt lekno zāli abpus dzelzceļa sliedēm.

Tads ar vecā Smokija palīdzību izdzina lopus no ganību ieloka, un tie sāka klīst gar dzelzceļa sliedēm, plūcot leknāko, zaļāko zāli. Tā kā šķita, ka govis jūtas apmierinātas un var parūpēties par sevi pašas, Tads nolēca no ponija un apsēdās uz tā iemauktiem, priecājoties par apkārtējo ainavu, spēlējoties un uzjautrinoties. Arī vecais Smokijs, sagribējis paganīties zaļajā zālītē, iemauktiem izslīdot, pēc kāda laika aizklīda projām no Tada.

Idilliskais un mierpilnais brīdis krasi aprāvās, kad Tads pēkšņi iztālēm izdzirdēja kādu skaļu troksni. Tā bija svilpes skaņa, ko izdeva lokomotīve, kas lielā ātrumā tuvojās pa dzelzceļa sliedēm, ap kurām tieši tās priekšā laiski klīda viņa ganāmpulks. Tads saprata — ja viņš nerīkosies ātri un neiedzīs lopus atpakaļ ganību ielokā, projām no gaidāmā vilciena, tad viņa ganāmpulku un arī viņa ģimeni gaida graujošas sekas. Viņam šķita, ka viņš nekad nespēs sev piedot to, ka nav izpildījis viņam uzticēto pienākumu.

Tads strauji uzlēca kājās un skrēja, lai satvertu vecā Smokija iemauktus. Redzot tuvojamies Tadu, vecais Smokijs ātri palēkšoja malā, negribot tikt notverts. Aizelsies un izmisis, domās skatot notriekto govju ainas un ģimenes traģēdiju, Tads saprata, ka viņam ir jārīkojas ātri.

Vēlāk viņš par notikušo rakstīja: „Mana Sākumskolas skolotāja bija mācījusi mums lūgt un uzsvērusi to, ko es biju mācījies no mātes. Tā kā man nebija cita glābiņa, es nokritu ceļos un sāku lūgt pēc palīdzības, lai varētu padzīt govis no sliedēm.”

Tads nedzirdēja balsi, taču viņam prātā iešāvās skaidra doma: „Paskaties — govis iet garām vecajam Smokijam, un viņš pat nepakustas. Tā … tagad, kad tu esi nometies ceļos, atspiedies uz savām rokām. Izliecies, ka tu esi govs, un pierāpo pie vecā Smokija.”

Tads teica: „Es to izdarīju. Ponijs nekustējās. Es sagrābu viņa iemauktus, aizvedu viņu pie žoga, uzlēcu viņa mugurā, un mēs traucāmies kā vējš, lai sadzītu govis atpakaļ ganību ielokā. Vecais Smokijs bija neierasti izveicīgs katrā līkumā un pagriezienā.”

Vēlāk, kad Tads mācījās vidusskolā, viņš visā pilnībā atskārta, ka, tanī kritiskajā grūtību brīdī lūdzot, bija saņēmis skaidru atbildi. Viņš secināja: „Eņģeļi palīdzēja vecajam Smokijam, paveicot to, kas man pašam nebija pa spēkam, un mana ģimene tika glābta no traģēdijas.” Vēlāk viņš teica: „Tas bija pirmais no daudziem pamudinājumiem, kas man vēl [bija] jāsaņem. „Un visu, ko jūs lūgsit Tēvam Manā Vārdā, kas ir taisnīgi, ticot, ka jūs saņemsit, lūk, tas jums taps dots.” (3. Nefija 18:20.)”⁷

Mums katram ir savi liellopi, kas jāaizdzen no dzelzceļa sliedēm pirms vilciena tuvošanās. Mēs saskaramies ar visdažādāko formu un veidu draudiem. Dažkārt tie ir tikpat nopietni, kā bīstamā situācija Tada dzīvē, ar dzīvību vai dvēseli apdraudošām sekām mūsu vai mūsu mīļo cilvēku dzīvē.

Lai gan citām problēmām, ar ko mēs saskaramies, var nebūt tik smagas sekas, tās smagi nospiež mūsu prātu un sirdi. Viens nu ir skaidrs — ikvienam no mums savā dzīvē nāksies saskarties ar likstām un nelaimēm, jo tā ir daļa no mūsu laicīgās pieredzes. Taču neaizmirstiet, ka Tas Kungs mums palīdzēs!

Man ļoti patīk vārdi, kas ir atrodami Mormona Grāmatā: „Mēs redzam, ka Dievs piemin katru tautu, lai arī kurā zemē tā būtu; jā, Viņš pārskaita savus ļaudis, un Viņa žēlastības pilnība pārklāj visu zemi.” (Almas 26:37.)

Tas nozīmē arī ikvienu no mums. Ir tik mierinoši apzināties, ka Tas Kungs mums palīdzēs!

Ticība, cerība un evaņģēlijā balstīts skatījums

Apkopojot visu iepriekšminēto, es mudinu, lai jūs neaizmirstu saglabāt evaņģēlijā balstītu skatījumu. Lūkojieties uz apkārtējo pasauli caur Jēzus Kristus evaņģēlija lēcu.

Saglabājiet garīgu līdzsvaru. Mēs visi, īstenojot dažādas dzīves lomas, sastopamies ar grūtībām un jaunām iespējām, un vislabāk ar to visu var tikt galā, līdzsvarojot to ar mūsu ticību Jēzum Kristum un Viņa īstenotajai Izpirkšanai.

Visbeidzot, saglabājiet ticību un cerību uz to, ka Tas Kungs jums palīdzēs. Tieši šī apziņa palīdzēs jums pārliecinoši stāties pretī grūtībām, kas ir jūsu laicīgās misijas neizbēgama sastāvdaļa.