Dieva valstības celšana Jaunkaledonijā
Jaunie pieaugušie Jaunkaledonijā un visā pasaulē pieņem aicinājumu kalpot un būt par vadītājiem Baznīcā.
„Iespēja kalpot ir viena no Baznīcas locekļu lielākajām svētībām.”1 Jaunajam pieaugušajam kalpošana Baznīcā var būt aizraujoša iespēja augt, vadīt, kā arī pilnveidot savu garīgo izaugsmi. Taču, ņemot vērā visus citus pienākumus, kas jāveic jaunībā, kalpošana dažkārt var kļūt par izaicinājumu — īpaši vietās, kur Baznīcas locekļu skaits ir ļoti mazs. Piemēram, ko jūs darāt, ja tiekat aicināta par staba Jauno sieviešu prezidenti, vienlaikus cenšoties sagatavoties kalpošanai misijā, apmeklēt universitāti un palīdzēt koordinēt institūtu, un, ak, jā, jums ir tikai 21 gads?
Daudzos reģionos, kuros atrodas Baznīca, šāds scenārijs nav nekas neparasts. Jaunkaledonijā, nelielā Francijas aizjūras apgabalā, kurā ir apmēram 2400 Baznīcas locekļu, gados jauniem pieaugušajiem, Baznīcas locekļiem, bieži tiek doti diezgan svarīgi pienākumi Tā Kunga valstības celšanā. Prezidents Rasels M. Nelsons reiz jaunajiem pieaugušajiem teica: „Jūs esat Tā Kunga Baznīcas nākotnes vadītāji! Vai jūs esat gatavi ņemt rokās vadības grožus?”2 Nepieciešamības dēļ un mīlestības dēļ pret Glābēju jaunie pieaugušie visā pasaulē ir gatavi kalpot un vadīt Baznīcā.
Kalpot Viņam visu mūžu
Daudziem Jaunkaledonijas jaunajiem pieaugušajiem misija palīdz sagatavoties kalpošanai Baznīcā visa mūža garumā. Saioleins (Saio) Ulivaka saņēma aicinājumu kalpot par otro padomnieku bīskapībā tikai nedēļu pēc tam, kad tika atbrīvots no pilnlaika misijas. „Es tikko biju pabeidzis savu misiju,” sacīja Saio. „Es biju noguris un biju sev apsolījis, ka tagad atpūtīšos.” Taču viņš pieņēma aicinājumu. „Es sapratu, ka es iešu tur, kur Tas Kungs vēlas, lai es ietu. Es Viņam kalpošu — ne tikai divus gadus, bet visu mūžu.”
Kopš kalpošanas uzsākšanas bīskapībā, Saio ir apprecējies, viņam ir bērniņš, un viņš ir pārcēlies uz citu draudzi. Taču viņš turpina kalpot un pilda savus Baznīcas aicinājumus.
Elders Erls S. Tindžijs, Septiņdesmito goda Augstākais pilnvarotais, jaunajiem pieaugušajiem teica: „Aicinājums Baznīcā ir viena no visbrīnišķīgākajām svētībām, ko jūs varat piedzīvot šajā dzīves posmā. Jūs tik daudz varat dot draudzei vai bīskapijai, kurā atrodaties. Jūsu talanti un prasmes ir nepieciešami Baznīcas izaugsmei.”3 Saio nav vienīgais jaunais pieaugušais uz salas, kura prasmes ir bijušas noderīgas Baznīcas izaugsmē, — arī citi jaunie pieaugušie kalpo dažādos bīskapijas un staba aicinājumos. Saio saka: „Mēs cenšamies pielietot misijās apgūto, lai stiprinātu mūsu stabu un bīskapijas.” Šie jaunie pieaugušie ziedo daudz ko, lai stiprinātu Dieva valstību savā valstī, taču, kā Saio saka, „tas, ko mēs visvairāk ziedojam, ir mūsu laiks”.
Dažiem jaunajiem pieaugušajiem ir divi vai pat trīs aicinājumi. „Tā viņiem ir svētība, bet arī nasta,” saka Saio, jo daudziem ir grūti apvienot to, kas savā dzīvē jāpaveic jaunam cilvēkam, ar viņa pienākumiem Baznīcā. „Ir grūti vienlaicīgi darīt tik daudzas lietas.” Taču Saio atklāja, ka, liekot Tā Kunga lietas pirmajā vietā, visu pārējo paveikt ir viegli. Viņš saka: „Tas Kungs man ir palīdzējis ar visu pārējo — skolu, sievas atrašanu — tas viss bija Viņa rokās.”
Baznīcas nākotne
Praviešiem un apustuļiem ir stingra pārliecība par spējām un kalpošanu, ko jaunie pieaugušie var sniegt Baznīcai: „Mums ir nepieciešama jūsu sirds un dvēsele. Mums vajag dinamiskus, domājošus, dedzīgus jaunos pieaugušos, kuri zina, kā ieklausīties un atbildēt uz Svētā Gara čukstiem.”4
Jaunie pieaugušie Jaunkaledonijā un visā pasaulē pieņem šo apustuļu aicinājumu. Viņi saprot, ka ir Baznīcas nākotne, un izvēlas kalpot jebkādā veidā, kādā vien var. Viņi iedrošina cits citu viņu aicinājumos. Viņi strādā ar misionāriem. Viņi dalās evaņģēlijā un aicina draugus uz Baznīcu. Viņi dod padomus jauniešiem savās bīskapijās un motivē viņus kalpot misijās. Viņi dodas tālā ceļā, lai apmeklētu templi. Viņi māca savās ģimenēs tos, kuri nav Baznīcas locekļi. Un visas šīs pūles veido Dieva valstību.
Saio atzīst, ka tad, kad mēs kalpojam Tam Kungam, „mēs esam Viņa darbarīki”. Šajā laikā, kad Baznīca aug, Tas Kungs aicinās svētos jebkurā vecumā un jebkurā vietā pildīt pienākumus, lai celtu un stiprinātu Viņa valstību. Vai mēs esam gatavi pieņemt šo aicinājumu?