Kā jaunie pieaugušie piedalās nepārtrauktajā evaņģēlija Atjaunošanā

Jaunajiem pieaugušajiem vienmēr ir bijusi svarīga loma glābšanas darbā.

Kad vien jūs sadzirdat uzaicinājumu no Baznīcas vadītāja — piedalīties nepārtrauktajā evaņģēlija Atjaunošanā vai palīdzēt sapulcināt Israēlu, vai jūs kādreiz padomājat: „Ko es varu darīt? Es esmu tikai viens cilvēks,” „Es esmu par jaunu,” „Es vēl neesmu precējies” vai „Es nezinu pietiekami daudz. Ko gan es tādu varētu paveikt?”

Katram no mums laiku pa laikam ienāk prātā šādas domas. Taču centieties apklusināt šādas šaubas, kad lasīsiet nākamos dažus teikumus:

Džozefam Smitam bija tikai 22 gadi, kad viņš sāka tulkot Mormona Grāmatu.
Arī Oliveram Kauderijam bija 22 gadi, un Džonam Vitmeram bija 26 gadi (Un viņi abi bija neprecējušies!), kad viņi sāka darboties kā Džozefa rakstveži.
1835. gadā, kad tika aicināts pirmais Divpadsmit apustuļu kvorums, tā locekļi bija vecumā no 23 līdz 35 gadiem.
Daudzi no agrīnajiem svētajiem, kuri pievienojās Baznīcai un izplatīja evaņģēliju, bija jaunie pieaugušie.

Visā visumā Dievs darbojās caur jaunajiem pieaugušajiem Jēzus Kristus evaņģēlija Atjaunošanas agrīnajās dienās. Caur tādiem cilvēkiem kā tu.

Ļaujiet tam iespiesties savā prātā.

Baznīca nebūtu izplatījusies pa visu zemi mūsdienās, ja visi domātu, ka viņi nespēj neko paveikt. Un tu — jā, tu! — esi daļa no izraudzītās paaudzes, lai turpinātu atjaunot un vadīt Jēzus Kristus Baznīcu mūsdienās.

Tu tiki sūtīts šurp. Šajā laikā. Kāda iemesla dēļ.

Runājot par mūsu paaudzi, prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Jūs dzīvojat „vienpadsmitajā stundā”. Tas Kungs ir paziņojis, ka šis ir pēdējais laiks, kad Viņš aicinās strādniekus Savā vīna dārzā, lai sapulcinātu izredzētos no visām četrām zemes pusēm. (Skat. M&D 33:3–6.) Un jūs tikāt sūtīti, lai piedalītos šajā sapulcināšanā.”¹

Padomājiet, kāds spēks ir 65 000 pilna laika misionāru, kuri dalās evaņģēlijā visu dienu, katru dienu visā pasaulē. Padomājiet par visiem jaunajiem pieaugušajiem, kuri slēdz derības templī, izmanto atjaunotās priesterības un tempļa svētību priekšrocības un ir gatavi būt uzticīgi, stiprināt savas ģimenes un celt Dieva valstību uz Zemes. Padomājiet par jaunajiem pieaugušajiem, kas kalpo par Baznīcas vadītājiem visā pasaulē. Padomājiet par tiem, kas virzās uz priekšu, lai sekotu Jēzum Kristum, neskatoties uz smagajiem apstākļiem. Jaunie pieaugušie jau no sākuma ir bijuši ļoti svarīga evaņģēlija Atjaunošanas daļa. Un nepārtrauktā evaņģēlija Atjaunošana ir bijusi ļoti svarīga dzīves daļa neskaitāmiem jaunajiem pieaugušajiem Baznīcas locekļiem.

Ko mums nozīmē evaņģēlija Atjaunošana?

Daudziem no mums mūsu dalība evaņģēlija Atjaunošanā izriet no tā, ko tā mums ir mācījusi. Venelai Vakapali, jaunajai pieaugušajai no Āndhra Pradēšas, Indijas, „evaņģēlija Atjaunošana saistās ar atklāsmes meklēšanu. Džozefs Smits meklēja atklāsmi birzī. Viņš apspriedās ar To Kungu, viņš gaidīja atbildi, viņš bija pacietīgs. Tieši tas man ļoti patīk.” Venela paskaidro: „Pirms es dzirdēju vēsti par evaņģēlija Atjaunošanu, es neko daudz nezināju par atklāsmes meklēšanu. Viena no lietām, kas mani visvairāk pārsteidz, ir tas, cik daudz laika viņš veltīja tam, lai saņemtu atklāsmi no Dieva. Tieši to es esmu mācījusies no evaņģēlija Atjaunošanas.”

Emma un Džeikobs Robertsi, jauns pāris no Jūtas, ASV, piekrīt, ka evaņģēlija Atjaunošana ir saistīta ar „nepārtrauktu atklāsmi” — mums pašiem un pasaulei —, „ka mums var būt pravietis, runātājs šeit, uz Zemes, no Dieva, kurš pārliecinās par to, lai kādus izaicinājumus pasaule nestu, ka mums ir kāds, kurš strādā un lūdz, un sarunājas ar Dievu, lai pārliecinātos, ka mēs esam sagatavoti un spējīgi saskarties ar jebkādiem izaicinājumiem, ko pasaule mainoties varētu nest.”

„Tik daudz zināšanu, kas gūstamas līdz ar evaņģēlija Atjaunošanu, padara manu dzīvi vienkāršāku un mazāk satrauktu,” saka Džeikobs. „Tas viss nāk ar pārliecību, ka ir Dievs, kurš mūs mīl un sargā,” Emma saka. „Viņa nolūks ir mūsu laime. Kā jaunie pieaugušie, mēs varam pilnībā paļauties uz Viņu un sekot Viņam, tāpēc ka mēs zinām, ka Viņa mērķis ir mūsu laime. Mēs zinām, ka esam mūžīgas būtnes, un tas man dod daudz cerības un ticības, ka, lai ko es tagad darītu un lai kādas kļūdas es tagad pieļautu, es vēl varu nožēlot grēkus un man ir šis laiks, lai progresētu un mācītos.”

Šāda pārliecība arī palīdzēja Ramonai Morisai, jaunajai pieaugušajai no Barbadosas, kad viņa pirmo reizi uzzināja par evaņģēlija Atjaunošanu. Cita starpā viņa saņēma liecību, ka „Debesu Tēvs ir klātesošs un gatavs mums palīdzēt. Evaņģēlija Atjaunošana vienkārši nes mieru tiem, kas šaubās par savu dzīvi un apšauba to, kāds Dievam ir plāns viņiem.”

Taču, lai arī sapratne par evaņģēlija Atjaunošanu ir nesusi skaidrību viņas dzīvē, viņa arī atzīst, ka, „esot tik tālu no Baznīcas galvenās pārvaldes, ir grūti būt saskaņotam ar evaņģēliju, bet tāpēc, ka man ir bijusi stipra liecība par atjaunoto evaņģēliju, es zinu: lai cik tālu es būtu, es joprojām varu justies kā daļa no evaņģēlija Atjaunošanas un ka neesmu viena”.

Un viņa nav viena. Jaunie pieaugušie visā pasaulē piedalās evaņģēlija Atjaunošanā caur tempļa kalpošanu, ģimenes vēsturi un misionāru darbu. Ar sapratni par personīgo atklāsmi, ko mēs saņemam, kad uzzinām par Džozefa Smita Pirmo vīziju un evaņģēlija Atjaunošanu, mēs visi varam turpināt censties uzzināt Dieva gribu un to, kādu lomu mēs varam spēlēt nepārtrauktajā evaņģēlija Atjaunošanā.

Jaunie pieaugušie vada Baznīcu

Lai arī esam jaunie pieaugušie, mēs jau tagad varam būt par vadītājiem Baznīcā. Neskatoties uz to, ka viņa ir vienīgā Baznīcas locekle savā ģimenē, Janku Toroņi no Ģēras, Ungārijas, stiprina citi viņai pazīstamie jaunie pieaugušie ar savu dalību citos evaņģēlija Atjaunošanas aspektos: „Pulks manu draugu ir devušies misijās, un ir bijis tik lieliski redzēt viņu progresu, un tad viņi atgriežas un tik ļoti pieaug caur visām savām pieredzēm. Tā ir lieliska pieredze mums visiem. Un vienmēr ir brīnišķīgi redzēt, kā mani jaunie, neprecētie, pieaugušie draugi kalpo savos aicinājumos un dažreiz pat izmanto izdevības, ko paši sev ir radījuši, piemēram, brīvprātīgi piesakās būt par padomdevējiem FSY (Jaunatnes morāles stiprināšanai) konferencēs. Es sajūtu, ka evaņģēlija Atjaunošana ne vienmēr ir saistīta ar evaņģēlija mācīšanu cilvēkiem — tā ir saistīta ar esošo Baznīcas locekļu stiprināšanu.”

Jaunie pieaugušie Ungārijā saprot, ka viņi ir Baznīcas nākotnes vadītāji. „Mēs esam vajadzīgi, un mums ir jāattaisno uz mums liktās cerības, kas dažreiz ir nomācoši,” atzīst Janka. „Tas Kungs pasteidzina Savu darbu, un mēs esam daļa no tā. Dažkārt mēs domājam: „Kā lai es to paveicu?” Taču ir lieliski redzēt, ka mūsu vadītāji tik ļoti mums uzticas. Tas ir motivējoši tiem, kas tiešām mīl Baznīcu un kuriem ir stipra liecība, tāpēc ka mēs zinām, ka kādu dienu mēs būsim atbildīgi. Mums ir jāuzņemas atbildība par savu garīgo pilnveidošanos.”

Šons un Stefānija Džozefi no Rietumaustrālijas piedalās evaņģēlija Atjaunošanā, mentorējot savas bīskapijas jauniešus. „Man dalība evaņģēlija Atjaunošanā ir palīdzēšana nākamajām paaudzēm saprast, kas ir evaņģēlijs un kā tas viņiem un citiem var palīdzēt viņu dzīvē,” Stefānija saka. „Mēs varam palīdzēt izveidot spēcīgāku Baznīcas pamatu mūsu valstī nākotnē.”

„Mēs vēlamies palīdzēt jauniešiem saņemt liecību par Mormona Grāmatu un Džozefu Smitu un apzināties, ka viņi patiesībā ir Dieva bērni,” Šons paskaidro. „Mēs nevēlamies, lai tas būtu kaut kas, par ko viņi tikai dziedāja Sākumskolā, — mēs vēlamies, lai viņi patiesi zinātu, ka tā ir patiesība.”

Kas attiecas uz Venelu, dzīvot saskaņā ar evaņģēliju Indijā nav vienmēr vienkārši, taču viņa zina, ka jauno pieaugušo Baznīcas locekļu spēks šajā valstī iedvesmos citus un palīdzēs turpināt evaņģēlija Atjaunošanu. „Šeit visi jaunie pieaugušie ir ļoti uzticīgi. Viņi meklē iespējas, kā varētu dalīties savā liecībā,” viņa saka. „Mēs esam kā Baznīcas pionieri Indijā. Mēs pārceļamies no dažādām vietām, un daži no mums pat pamet savu ģimeni. Dzīve šeit var būt izaicinoša, taču mēs tik un tā izvēlamies dzīvot saskaņā ar evaņģēliju. Svētie Raksti man dod daudz cerības, spēka un drosmes.”

Neatkarīgi no tā, kur mēs, jaunie pieaugušie, esam, mums arī turpmāk var būt spēcīga ietekme uz nepārtraukto evaņģēlija Atjaunošanu caur mūsu ticību evaņģēlijam un apņemšanos dzīvot saskaņā ar to.

Baznīcas nākotne: tā ir atkarīga no mums

Mēs esam Baznīcas nākotne. Mēs esam pēdējā kaujā. Debesu Tēvs paļaujas uz mums, — ka mēs palīdzēsim Viņam darīt Viņa darbu, uz visiem laikiem dzīvi mainošo darbu. Viņš zina, ka mēs esam pietiekami stipri, lai virzītos uz priekšu un cīnītos pret visu, kas pretiniekam ir aiz ādas. Un Sātans sāk krist izmisumā. Viņš zina, ka galu galā zaudēs šajā cīņā, tāpēc ka Tā Kunga darbs gūs virsroku.

„Mēs zinām, ka Tas Kungs pasteidzina Savu darbu, un neviens to nespēj apturēt,” saka Janka. „Mēs zinām, ka tas notiks neatkarīgi ne no kā. Taču mums ir jānolemj, vai mēs būsim daļa no tā un palīdzēsim to virzīt uz priekšu, vai arī skatīsimies no malas. Mums ir rīcības brīvība, lai būtu par daļu no tā, un mums ir liecība, lai spētu izvēlēties pareizo un sekotu Kristum. Mums ir jābūt daļai no tā.”

Tādēļ tas ir atkarīgs no mums, kura pusē mēs izvēlēsimies būt.

Tas ir atkarīgs no mums, vai mēs drosmīgi iestāsimies par to, kam ticam.

Tas ir atkarīgs no mums, vai meklēsim personīgo atklāsmi savā dzīvē.

Tas ir atkarīgs no mums, vai mēs ļausim grūtiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies, stiprināt savu ticību Glābējam.

Tas ir atkarīgs no mums, vai mēs sekosim Viņam un darīsim visu, ko spēsim, lai vestu citus pie Viņa.

Tas ir atkarīgs no mums, vai pastāvēsim līdz galam, cik labi vien spēsim.

Mēs tiešām dzīvojam pēdējās dienās. Un Baznīcas vadīšana laikā, ko prezidents Nelsons nosauca par „vispārliecināšāko evaņģēlija atklāšanas laikmetu pasaules vēsturē”,² izklausās pēc patiesi biedējošas atbildības. Bet padomājiet par to — Debesu Tēvs mums pietiekami uzticējās un pataupīja mūs tieši šim laikam uz Zemes, laikam, kad mēs saskaramies ar nebeidzamiem kārdinājumiem un apjukumu, un tik daudziem pretējiem viedokļiem.

Sūtot mūs šurp visnozīmīgākajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā, Debesu Tēvs neplānoja mūsu izgāšanos. Viņš zina mūsu potenciālu, mūsu spēku, mūsu drosmi, un galu galā Viņš zina, ka mēs varam dot zīmīgu ieguldījumu Baznīcas Atjaunošanā, neskatoties uz mūsu vecumu vai ģimenes stāvokli. Lai cik neiespējami būtu mūsu pārbaudījumi vai cik neiespējama dalīšanās evaņģēlijā visā pasaulē varētu šķist, Viņam esot mūsu pusē, kurš tad varētu cīnīties pret mums? Viņš palīdzēs mums paveikt neiespējamo.