Pasaules gaisma un dzīvība
Vispazīstamākais un iemīļotākais pieraksts par Glābēja dzimšanu atrodams Lūkas evaņģēlija otrajā nodaļā Jaunajā Derībā. Mani piepilda pateicība ik reizi, kad lasu par Jāzepu un Mariju, kuri ceļo uz Bētlemi, par vienkāršo silīti, par Kunga, Jēzus Kristus, pieticīgo dzimšanu, par eņģeļiem, kas pasludina „lielu prieku … visiem ļaudīm” (Lūkas 2:10).
Evaņģēlija atjaunošana pēdējās dienās ir sniegusi svarīgu papildinājumu pierakstā par Glābēja dzimšanu Mormona Grāmatā. Mans vēstījums koncentrēsies uz šo pirmo Ziemassvētku papildus aprakstu. Kopā apdomājot šo aprakstu, brāļi un māsas, es jūs aicinu iztēloties šos notikumus, nevis tikai klausīties vārdos.
Es lūdzu, lai Svētais Gars palīdz jums pielīdzināt Svētos Rakstus sev un savai ģimenei (skat. 1. Nefija 19:23) un piepilda jūsu sirdis ar patieso Ziemassvētku garu.
Samuēls–lamanietis
Mūsu stāsts sākas Zarahemlas zemē dažus gadus pirms Glābēja dzimšanas. Samuēls–lamanietis nāca ļaužu vidū, lai sludinātu grēku nožēlošanu un pravietotu par Kristu. Tagad, lūdzu, mēģiniet iztēloties, ka esat desmit gadus veci un ļaužu pulkā klausāties Dieva pravieti, kurš vēsta par nākotnes notikumiem.
Samuēls paziņoja: „Lūk, es dodu jums zīmi; jo vēl paiet pieci gadi un lūk, tad nāk Dieva Dēls, lai atpestītu visus tos, kas ticēs Viņa Vārdam.
Un lūk, šo es došu jums par zīmi tai Viņa atnākšanas laikā; jo lūk, būs liela gaisma debesīs, tā ka naktī, pirms Viņš nāks, nebūs tumsas, tā ka cilvēkam liksies, it kā tā būtu diena.
Tādēļ, tur būs viena diena un nakts, un diena, it kā tā būtu viena diena un nebūtu nakts; un tas būs jums par zīmi; …
Un lūk, tur būs parādījusies jauna zvaigzne, … un tā arī būs par zīmi jums” (Helamana 14:2–5).
Glābēja dzimšana
Paejot laikam, „praviešu pravietojumi sāka piepildīties pilnīgāk, jo tur tika dotas lielākas zīmes un lielāki brīnumdarbi darīti tautā” (3. Nefija 1:4).
Tagad, lūdzu, iztēlojieties, ka ir pagājuši pieci gadi un tagad jūs esat aptuveni 15 gadus veci. Jūs varat skaidri atcerēties Samuēla pravietojumus, apdomājot pašreizējos apstākļus, kuros jūs dzīvojat.
„Bet tur bija daži, kas sāka teikt, ka laiks ir pagājis, lai tie vārdi, ko bija runājis Samuēls–lamanietis, taptu piepildīti.
Un tie sāka ļauni priecāties par saviem brāļiem, sacīdami: Lūk, laiks ir pagājis un Samuēla vārdi nav piepildījušies, tādēļ jūsu prieks un jūsu ticība par tiem ir bijuši velti.
Un notika, ka viņi sacēla lielu nemieru visā zemē; un ļaudis, kas ticēja, sāka kļūt ļoti bēdīgi, ka kaut kādā veidā tas, par ko bija ticis runāts, varētu nepiepildīties.
Bet lūk, viņi stāvēja nelokāmi par to dienu un to nakti, un to dienu, kas būs kā viena diena, it kā nebūtu nakts, lai viņi varētu zināt, ka viņu ticība nav bijusi velta.
Tad notika, ka neticīgie nolika dienu, lai visi tie, kas ticēja šīm paražām, tiktu nodoti nāvei, ja vien šī zīme nenotiks, ko bija devis pravietis Samuēls” (3. Nefija 1:5–9).
Brāļi un māsas, vai jūs spējat saprast, kā tas varētu būt — gaidīt Viņa atnākšanas zīmi un saskarties ar drausmīgiem nāves draudiem? Vai jūs un es stāvētu nelokāmi ticībā, vai arī mēs svārstītos un izvairītos?
Tad patiešām tika dota Kristus dzimšanas zīme, ko bija paredzējis Samuēls. Reliģiskās vajāšanas apstākļos un aptuveni piecpadsmit gadu nenobriedušajā vecumā jūs kādu vakaru brīnījāties, ka, saulei norietot, neiestājās tumsa.
„Un ļaudis sāka brīnīties, tāpēc ka tur nebija tumsas, kad pienāca nakts. …
Un viņi zināja, ka Dieva Dēlam drīz ir jāparādās; jā, … visi ļaudis … bija tik ārkārtīgi pārsteigti, ka viņi krita pie zemes. …
Un notika, ka tur nebija tumsas visu to nakti, bet bija tikpat gaišs kā dienas vidū. Un notika, ka saule uzlēca no rīta atkal …, un viņi zināja, ka tā bija tā diena, kad jāpiedzimst Tam Kungam, dēļ tās zīmes, kas bija tikusi dota.
Un viss bija noticis, jā, visas lietas līdz pat katram sīkumam, saskaņā ar praviešu vārdiem.
Un notika arī, ka jauna zvaigzne parādījās, saskaņā ar Vārdu” (3. Nefija 1:15, 17, 19–21).
Jēzus piedzimšanas diena bija atbrīvošanas diena ticīgajiem Jaunajā pasaulē. Gaisma, kas bija Glābēja dzimšanas zīme, burtiskā nozīmē izglāba viņu dzīvības.
Glābēja nāve un augšāmcelšanās
Tagad, brāļi un māsas, iztēlojieties, ka pagājuši vairāk nekā 30 gadi un jums jau ir gandrīz 50 gadi. Jūs joprojām varat skaidri atcerēties Samuēla mācības un savas pieredzes pusaugu gados, kad tika dota Tā Kunga dzimšanas zīme.
Viena no Kristus nāves zīmēm, ko pareģoja Samuēls, bija dziļa tumsa trīs dienu garumā (skat. Helamana 14:27; 3. Nefija 8:3).
„Un notika, ka tur bija bieza tumsa pār visu zemes virsu, tā ka tie tās iedzīvotāji, kas nebija krituši, varēja sajust tumsas miglu;
un tur nevarēja būt gaisma tās tumsas dēļ; nedz sveces, nedz lāpas, nedz tur uguns varēja tikt aizdegta … tā ka tur vispār nevarēja būt nekādas gaismas;
un tur nebija nekāda gaisma redzama, nedz uguns, nedz liesma, nedz saule, nedz mēness, nedz zvaigznes, jo tik liela bija tumsas migla, kas bija uz visas zemes virsas.
Un notika, ka tā turpinājās trīs dienu garumā, ka nebija redzama nekāda gaisma” (3. Nefija 8:20–23).
Kā tas varētu būt bijis — piedzīvot tās trīs neaprakstāmās tumsas dienas un tad, pēc neilga laika, pulcēties ar 2500 ļaužu pulku pie tempļa Pārpilnības zemē? Vai jūs varat iztēloties tā brīža majestātiskumu, kad Glābējs nonāca no debesīm un paziņoja: „Lūk, Es esmu Jēzus Kristus. … Es esmu pasaules gaisma un dzīvība”? (3. Nefija 11:10–11; uzsvērums pievienots).
Šajā īpašajā sanāksmē pie tempļa viens no pirmajiem vārdiem, ko Glābējs lietoja, lai raksturotu Sevi, bija „gaisma”. Samuēls bija pareģojis gaismas zīmi. Gaismas zīme tika dota, Glābējam piedzimstot. Ļaužu grupai, kas bija sapulcējušies, drausmīgo tumsu un bailes izkliedēja patiesā gaisma, patiesi Jēzus Kristus.
Pieraksts par pirmajiem Ziemassvētkiem Mormona Grāmatā palīdz mums mācīties un pilnīgāk saprast, ka Jēzus Kristus ir tā „gaisma, kas spīd tumsībā” (skat. M&D 10:57–61). Ikkatrā mūsu dzīves posmā, visos apstākļos, kurus mums nākas piedzīvot, un visos izaicinājumos, ar kuriem mēs sastopamies, Jēzus Kristus ir gaisma, kas kliedē bailes, sniedz pārliecību un vadību un rada paliekošu mieru un prieku.
Daudzas no mūsu neaizmirstamām un paliekošām Ziemassvētku tradīcijām ietver visdažādākās gaismas — gaismiņas eglītēs, gaismiņas mūsu mājās, sveces uz mūsu galdiem. Lai ikkatru svētku skaistās gaismiņas atgādina mums par Viņu — visas gaismas avotu.
Bet naksnīgajās ielās
mirdz Gaisma mūžīgā,
Rimst bailes, kvēlas cerības
te šonakt piepildās.
(„Ak, mazā, klusā Bētleme”, Garīgās dziesmas, nr. 130).
Es liecinu, ka Jēzus piedzima Bētlemē, uzvaroši paveica Savu laicīgo misiju un kalpošanu un — kā mūsu augšāmceltais Kungs — Viņš tagad dzīvo. To es liecinu Kunga, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.