E hōro’a nō ’ō mai i te Metua ra : Fāri’ihia ’e ’aore rā, pāto’ihia
’Auē ïa pehe nehenehe ’e te poro’i fa’ahiahia ato’a a te tuahine Eubank. ’Auē te nehenehe o taua aroha fa’aora ra ! Teie mai nei Tītema. E mea to’eto’e te mata’i ’e tē ha’amata nei te hiona i te topa. Nō te rahira’a o te ta’ata, te aura’a ra, tē fātata roa mai ra te Noela. Nō’u rā, e ’ere mai teie te Noela.
Nō tō’u orara’a tā’āto’a i ni’a i te fenua nei, nā te mau mahana roroa ’e te ve’ave’a ’e te mau pō pūmahana i fa’a’ara mai ē, tē fātata mai ra Noela. Nō te mea, te ’āva’e Tītema, e pu’e tau māhanahana ïa i Auteraria. ’E i Afirita tō’o’a o te rā, i reira māua ’o tā’u vahine te orara’a i nā matahiti e pae i ma’iri a’enei, e mea ve’ave’a i te mau taime ato’a.
Nō reira, Tītema, e pu’e tau ïa nō te haere i te pae miti, haere e fa’ahe’e i ni’a i te miti, ’e e tunu pa’a i te mā’a. I te Noela, e hau’a vī ’e te ’ata ’ore tō roto i te fare. Terā rā, hō’ē ā huru te vārua Noela i te mau vāhi ato’a. I Sydney ānei, i Roto Miti ānei, ’e ’aore rā i Sierra Leone; i Nuku’alofa ānei, i Terre Neuve ānei, ’e ’aore rā, i Nigeria, tē fa’auru nei te fānaura’a o to tātou Fa’aora i te ta’ata ’ia rave i te mau ’ohipa maita’i.
I te rahira’a o te fenua, tē ’aitaui nei te ta’ata i te mau ō, tē haere nei e fāreirei ia vetahi ē, ’e tē rave nei i te mau ’ohipa maita’i nō te fa’ahanahana i te vārua o te Noela. Tē vai ra te tahi mau hoa tō māua i Samoa, tā rātou peu i te mahana i muri iho i te Noela, e tu’u rātou i te mā’a ’e te tahi atu mau mea i roto i te mau ’āfata, ’e e hōro’a i te reira nā te mau ’utuāfare nava’i ’ore, ’eiaha i roto noa i tā rātou paroita, i te tahi atu rā mau ta’ata i roto i tō rātou ’oire. Tē vai ato’a ra tā rātou mau fa’a’apu mā’a, e hōro’a rātou i te rahira’a o te mā’a nā te feiā nava’i ’ore.
’Ua parau mai te hō’ē hoa rahi roa tō māua i Senegal i Afirita tō’o’a o te rā ē, i roto i tōna ’oire ’āi’a i Côte d’Ivoire, ’ia tae i te mahana Noela, ’aita rātou e hōpoi i te mau ō, e ’āfa’i rā te mau ta’ata i te mau pe’ape’a ato’a ’aore i fa’atītī’aifarohia, i mua i to rātou feiā fa’atere. I reira te feiā fa’atere e fa’atītī’aifaro ai i te mau pe’ape’a o te mau ’utuāfare i te roara’a o te reira mahana. E tītau te mau ta’ata o te ’oire ’ia vai te hau ’e te au māite i roto i te mau ’utuāfare ato’a o te reira ’oire i te mahana Noela, nō te mea e fa’ahanahana rātou i te fānaura’a o te Mesia—’Oia tei fānauhia nō te hōpoi mai i te hau i roto i te ao nei.
I te ōmuara’a o teie matahiti, ’ua fāreirei māua i te hō’ē misiōnare ’āpī, te tuahine Jeanne Ingabire nō Rwanda mai, ’o tē tāvini ra i tāna misiōni i Liberia. ’Ua fa’ati’a mai ’oia iā’u i te ’ā’amu pe’ape’a rahi o te taparahira’a ta’ata i Rwanda i te matahiti 1994. Nō roto mai tōna metua tāne i te pupu ta’ata Hutu, e riri ’ū’ana tō rātou i te pupu ta’ata Tutsi. Tōna rā metua vahine, e melo ïa no te pupu ta’ata Tutsi. Nō te pāruru i te ora o tāna vahine ’e te ora o tāna nā tamāhine e maha, ’ua fa’atāpuni teie metua tāne itoito i tōna ’utuāfare i te ātea ’ē roa, ’e ’ua ho’i i roto i tōna ’oire ’oia ana’e. ’Aita tāna vahine ’e tāna mau tamāhine i ’ite fa’ahou iāna ’e ’ua rohi rātou nō te ’imi i tō rātou ora. I te pae hope’a, ’ua ho’i mai rātou e iva matahiti i muri mai nō te ti’a atu i roto i te hō’ē rurura’a fa’ahaura’a, tei fa’anahohia e te fa’aterera’a hau, ’e i reira ho’i to rātou itera’a ē, ’ua taparahi-pohe-ato’a-hia to rātou tāne fa’aipoipo, ’e metua tāne i tōna ho’ira’a i tōna ’oire. Noa atu rā i te reira, ’ua fa’a’ore te metua vahine o te tuahine Ingabire ’e tae noa atu i tāna mau tamari’i, i te hara a te feiā tei tāpū i te ora o tā rātou tāne fa’aipoipo ’e metua tāne ho’i.
I te hō’ē taime ’a nehenehe ai ia Iosepha Semita ’ia fa’atupu i te riri rahi, i te mea ē, ’ua tāpe’a-tano-’ore-hia ’oia i roto i te fare ’āuri nō Liberty e rave rahi ’āva’e te maoro i te pu’e tau Noela o te matahiti 1838, ’ua heheu mai te Fatu i te tuha’a 121 o te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau. I roto i teie heheura’a ’ua tauturu te Fatu ia Iosepha ia fa’a’oroma’i i te mau mana’o riri i te ’ōmuara’a o teie tuha’a ’e ’ua ha’api’i mai i te peropheta ē, te fa’a’oroma’ira’a roa, te marū, te maita’i ’e te here ha’avare ’ore, e mau huru te reira o te Mesia tei riro ’ei mea faufa’a nō te ti’ara’a pipi.
E rave rahi mau ha’amana’ora’a fa’ahiahia tō’u nō te Noela. Terā rā, e ’ere te reira mau ha’amana’ora’a i te mea maita’i pauroa. I tō’u tamari’iri’ira’a, tē ha’amana’o nei au i te fāri’ira’a vau i te hō’ē pere’o’o uira ha’uti nā tō’u metua tāne i hōro’a mai. E ’ere mātou i te ’utuāfare rava’i roa, ’e ’ua here roa vau i taua ō ra. Terā rā, i te hō’ē mahana, i roto i tō’u riri rahi nō te hō’ē mea faufa’a ’ore, ’ua taora vau i taua pere’o’o ha’uti ra i roto i te uru ’aihere e tafifi ra nā ni’a i te ’āua. ’Aita i maoro i muri iho, ’ua pe’ape’a vau, ’eiaha nō tō’u noa taorara’a i te tauiha’a ha’uti, nō te mea rā ē, ’ua feruri au ē, e au te reira mai te huru ē, tē pāto’i ra vau i te fa’a’itera’a here o tō’u metua tāne. Nō reira, ’ua ’imi au ’e ’ua ’imi, ’aita rā i ’itehia. ’Ia tae mai te pu’e tau to’eto’e, ’e ’a marua ai te mau rao’ere, ’ua ’imi fa’ahou vau, ’aita iho ā i ’itehia. ’Ua vai noa tō’u ’oto nō tō’u fa’a’inora’a i tō’u metua tāne. E tē māuiui noa nei ā.
’Ia ’ite mai ’outou, ’ua tū’ati noa te reira i tō tātou pāto’ira’a i te tahi taime i te here o tō tātou Metua i te ao ra ’e i tāna mau ō nā tātou, ’e te ō rahi roa a’e, maori rā, tōna tonora’a mai i tāna Tamaiti ’ia mamae ’e ’ia riro ’ei tāra’ehara nō tātou. ’Auē ïa ’ati rahi mai te mea ē, e pāto’i tātou i tāna tusia tāra’ehara ’e ’aore rā, i te mau fafaura’a ’e te mau ’oro’a o tāna ’ēvanelia !
E mata na tātou ’ia riro mai te feiā e ha’a nei nō te fa’a’ite i te here ia vetahi ’ē. ’Aita i maoro a’enei, e rave rahi tei ha’a nō te tauturu i te ta’ata nō Floride ’e nō Caroline tei fa’aruru i te vero rahi ’e nō te tauturu ato’a i te feiā tei ro’ohia i te ’ati auahi i California ’e ’aore rā, ’o tē haere nei e tauturu ia vetahi ’ē, tei ro’ohia i te reira mau huru ’ati nā te ao ato’a nei.
I te 25 nō Tītema 1974, ’ua ino roa te ’oire pū nō Auteraria apato’erau. I roto i te mau hora mātāmua o tāua mahana Noela ra, ’ua haruru mai te mata’i rorofa’i Tracy i ni’a i te ’oire nō Darwin. E rave rahi ta’ata tei pohe, ’e e rave rahi mau huira’atira nō Darwin ’aita e fare fa’ahou. ’Ua tū’ati noa te mau hōho’a nō te ta’irira’ahia o Floride i tō Darwin. Terā rā, ’ua upo’oti’a te vārua Noela i ni’a i te ’oto. ’Ua mani’i mai te mau ō nā te ta’ata nō Auteraria tā’āto’a, ’e e rave rahi ta’ata tei hōro’a mai i te mau mea e rave rahi ’e ’ua rātere mai i Darwin nō tē tauturu i te patu-fa’ahou-ra’a.
E rave rahi matahiti i ma’iri a’enei, e piti noa matahiti tō tā māua tamāhine matahiapo i taua taime ra, ’ua fati tōna ’āvae nā mua noa a’e i te Noela, ’e ’ua vai ’oia e rave rahi hepetoma i roto i te fare ma’i ’e tōna ’āvae tā’amuhia i ni’a i te taura. ’Ua riro te reira ’ei Noela pa’ari mau. I te mahana Noela, ’ua haere mai te hō’ē ’utuāfare nō tā mātou pāroita e fāreirei iāna, e ’ere rātou i te mea moni roa. ’Ua hōpoi mai tā rātou mau tamari’iri’i i tā rātou iho mau ō here-roa-hia a’e, tei fāri’ihia i tāua iho po’ipo’i ra, nō te hōro’a nā tā māua tamāhine ’ei ō nāna mai roto mai ia rātou. ’Ua ta’i roa tā’u vahine ’o Kay ’e ’o vau ato’a nō te here rahi o teie mau tamari’i ’e tō rātou mau metua.
Teie mau te vārua o te Noela—te tāuturura’a te ta’ata i te tahi atu. ’Oia ïa, te hō’ē tuha’a faufa’a o te fatura’a ’āi’a a te Fa’aora, ’o tāna ïa aupurura’a i « te ta’ata hō’ē ». Pāpū roa ē, teie te hō’ē parau tumu i tāpe’ahia ’e i fa’a’ohipahia e te mau melo o tāna ’Ēkālesia i Afirita, ’e tāna ïa e tītau nei ia tātou i’ō nei.
’Ua parau te peresideni M. Russell Ballard ē, te tāra’ehara ’o te ’ohipa hope’a ïa tā te Fa’aora i rave nō tātou « tāta’itahi ». Teie te mau parau a te Peresideni Ballard :
« ’Āhiri tātou i māramarama maita’i i te tāra’ehara ’e i te faufa’a mure ’ore o te vārua tāta’itahi, e ’imi ïa tātou i te tamari’i tāta’itahi a te Atua tei hahi ’ē. E tauturu ïa tātou ia rātou ’ia ’ite i tō te Mesia here ia rātou. E ’imi tātou i te mau rāve’a ato’a nō te tauturu i te fa’aineinera’a ia rātou ’ia fāri’i i te mau ’ōro’a fa’aora o te ’evanelia.
« ’Oia mau, ’āhiri ē, tei mua roa te tāra’ehara a te Mesia i roto i te ferurira’a o te feiā fa’atere o te pāroita ’e o te ’āma’a, e’ita ïa te melo ’āpī ’e ’aore rā, te melo i fa’aho’ihia mai e tau’a-’ore-hia…
« …Te fifi o te tāra’ehara maori rā, e mea hope’a ’ore ’e te mure ’ore, terā rā, e fa’a’ohipahia te reira nō te ta’ata hō’ē, hō’ē ta’ata i te taime hō’ē…
« E te mau taea’e, e te mau tuahine, ’eiaha roa atu e vahavaha i te faufa’a o te hō’ē ta’ata. »1
E ’ere ānei i te mea nehenehe ’āhiri ē, e pe’e tātou pa’ato’a i teie a’ora’a ’e i tā tō tātou peropheta here, te Peresideni Russell M. Nelson—’ia ora i nā fa’auera’a rahi e piti ma te teitei a’e e ma te mo’a a’e. ’E mai te mea ē, ’aita ’outou e ti’aturi rahi roa i tō ’outou ti’ara’a ’ia fa’atupu i te hō’ē ’ohipa nā roto i te ravera’a i te reira, ’a feruri na ïa i teie maseli nō Afirita : « Mai te mea ē, tē feruri ra ’oe ē, e mea na’ina’i roa ’oe nō te fa’atupu i te hō’ē ’ohipa ta’a ’ē, ’aita ïa ’oe i tāputo a’enei i te naonao hō’ē pō tā’āto’a. »
’Aita e tītauhia ia tātou ’ia rātere i te Fenua Mo’a nō tē fa’atupu i te ’ohipa ta’a ’ē ’e ’aore rā, nō tē ha’afātata atu i tō tātou Fa’aora. ’Ua riro Noela ’ei taime e nehenehe ai tātou e fa’atumu i ni’a iho i tā tātou iho hōro’a i te Fa’aora nā roto i te here ’e te tauturu-tāmau-ra’a ia vetahi ’ē. ’E, e ’ere o Betelehema i te mea ātea roa nō tātou. Tei ia tātou noa te fa’arirora’a i te Mesia ’ei tuha’a nō to tātou orara’a—nō tē fāri’i i te mau ō tāna e pūpū mai nei ia tātou ’e nō te hōro’a iāna i te ō o tō tātou māfatu. Tē here nei au iāna ’e tē fa’a’ite pāpū nei au i tōna here mure ’ore nō tātou nā roto i te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.